Badoties ir veselīgi? Tukši māņi! Kādēļ tas kaitē, skaidro Anatolijs Danilāns 0
Pastāv apgalvojums, ka badoties ir veselīgi. Ja ievēro atslodzes dienas, kuņģis atpūšas, iztīrās šlakvielas.
Komentē profesors gastroenteroloģijā Anatolijs Danilāns.
Tukši māņi! Kuņģis un zarnu trakts ikdienā pats lieliski iztīrās un atbrīvojas no šlakvielām, tam nevajag īpašu palīdzību. Arī tad, ja ir vēdera aizcietējums, asinīs nenonāk šlakvielas, kuņģis neļauj ar tām piesārņot organismu.
Badošanās nav nepieciešama, tai nav zinātniska pamatojama. Ja dienu neēd, nebūs liela nelaime, tas nesabeigs kuņģi un organismu. Taču, ja neēd nedēļu vai divas, noteikti kaitē sev!
Visbiežāk badojas tādēļ, ka vēlas samazināt svaru, tikt vaļā no liekajiem kilogramiem. Tieši pretēji – ilgstoša badošanās ir vislabākais svara palielināšanas paņēmiens.
Jā, ilgi neēdot, svars samazinās, reizēm pat visai kardināli. Taču organisms ir gudrāks, nekā mums šķiet! Izrādās, ka badošanās laikā trenējas, kļūst gudrāka sistēma, kas regulē ķermeņa masu. Atsākot parasto ēšanas režīmu, šī sistēma apēsto sāk taupīt vēl rūpīgāk. Apetīte kļūst lielāka, nekā bija līdz tam. Ja pēc gadiem salīdzina, kā mainījies svars, kilogramu pieauguma tendence ir skaidri redzama.
Turklāt badošanās var veicināt žultsakmeņu rašanos. Žults ir gremošanas sula, ko nepārtraukti izstrādā aknas šūnas. Gremošanas starplaikos šī sula uzkrājas žultspūslī. Daba visu prātīgi izdomājusi – sākam ēst un žultspūslis saraujas, izsviežot žulti, lai palīdzētu sagremot, tikt galā ar taukvielām.
Bada kūres laikā žultspūslis ilgstoši nedabū iztukšoties, pamazām žults kļūst arvien koncentrētāka. Ja ir nosliece uz žultsakmeņu rašanos, žultspūslī var sākt veidoties nejaukais akmentiņš.
