Ekonomika
Nauda

Bagātnieki neļauj apdalīt trūcīgos 16


OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija
OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija
Foto – Zane Bitere/LETA

Autori: Ivars Bušmanis, Gundega Skagale, Raivis Šveicars

 

Piektdien Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs Anhels Gurija Rīgā prezentēja 2017. gada ekonomikas pārskatu par Latviju. No “bagāto valstu kluba” tāds ziņojums ir pirmais, kopš esam tajā iestājušies. Pēc pirmsiestāšanās novērtējuma, kas tika publicēts 2015. gadā, šis ir otrais.

“Kāpināt ražīgumu un iekļaušanu” – jau teikts prezentācijas virsrakstā, un tā ir šo daudzo ieteikumu sāls. Ekonomikas pārskatā norādīts, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir stabila, taču nepietiekama, lai strauji uzlabotu iedzīvotāju dzīves līmeni. Starp kluba biedriem Latvijā iekšzemes kopprodukts, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, nesasniedz pat pusi no bagātāko valstu tāda paša rādītāja. Latvijā joprojām ir visvairāk to mazo algu saņēmēju, kuru uzrādītie ienākumi ir zem nabadzības sliekšņa (ap 16%). Straujākas izaugsmes nodrošināšanai nepieciešams plašāks eksports, uzsvērusi OECD – Latvijai ražošana vairāk esot jābalsta uz zināšanām, jāpiesaista kvalificētas smadzenes no ārzemēm un jāmāca savi darbinieki (gandrīz 40% jaunpieņemto darbinieku ir nepietiekamas prasmes). Vienlaikus norādīts, ka labāka pieejamība mājokļiem, darbavietām un veselības aprūpei veicinātu iekļaujošu izaugsmi.

 

Jāceļ lēti īres nami

Latvijā dzīvokļus īrē nepilna piektā daļa iedzīvotāju, turpretim bagātākajās valstīs proporcija pretēja – tajās dzīvokļus īrē lielākā daļa. Tas veicina mobilitāti, un cilvēki brīvāk var izvēlēties darbu, tālāk no saviem īpašumiem. OECD rekomendē piešķirt lielāku finansējumu zemo cenu īres dzīvokļu būvniecībai vietās, kur pieaug nodarbinātība, īpaši Rīgā, kas konkurētspējā atpaliek no citām Baltijas jūras reģiona galvaspilsētām.

Rīgas Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Mārīte Javorska norādīja, ka arī viņa atbalstītu īres dzīvokļu problēmas risināšanu, taču vairāki plāni atduras pret finansējumu, jo nauda vajadzīga visiem. “Arī šobrīd mums ir apmēram 3500 cilvēku gara rinda. Puse gaida īres dzīvokļus, otra puse gaida sociālos dzīvokļus. Pēdējais dzīvokļu projekts bija Ieriķu ielā 2016. gadā, taču par citiem īres dzīvokļu plāniem nemācēšu pateikt. Tuvākais projekts ir piecas sociālās mājas Bolderājā. Pašvaldības dzīvokļi, protams, ir lētāki nekā dzīvokļi īres tirgū,” norādīja M. Javorska. Viņa sacīja, ka pašvaldība dzīvokļus izbūvē arī bijušajās kopmītnēs (tieši Ieriķu ielas projekts) un plāns arī tāds ir – veidot labiekārtotus dzīvokļus tiem cilvēkiem, kuri reģistrēti palīdzības saņemšanai. Tas gan nesaskan ar OECD rekomendāciju izbūvēt lētus dzīvokļus ģimenēm, kuras ierodas strādāt Rīgā.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens par veiksmīgu piemēru minējis Valmieru, kur gada sākumā sākta divu piecstāvu īres dzīvokļu namu būve, kurā būs 150 dzīvokļi. Problēmas ar dzīvojamo fondu ir arī citur. Cēsu domes pārstāvis Kārlis Pots norādīja, ka OECD rekomendācija ir atbalstāma. “Kopā ar Aizsardzības ministriju būvējam jaunbūvi, kuru veidojam kā īres namu. Tāpat vairākkārt esam pauduši vēlmi sadarboties ar privātajiem attīstītājiem un esam gatavi runāt par noteiktu dzīvokļu skaitu, ko pašvaldība varētu paņemt un piedāvāt īrē, nodrošinot garantētu maksājumu dzīvokļu nama īpašniekam,” norādīja K. Pots, uzsverot, ka pēc “treknajiem gadiem” jauni dzīvokļu nami nav tapuši. “Dzīvokļu trūkums Cēsīs ir liela problēma, jo mēs joprojām dzimstam vairāk nekā nomirstam, taču iedzīvotāju skaits nedaudz samazinās, jo cilvēki pārvācas tuvāk Rīgai. Esam sākuši darbu un noteikti problēmu risināsim,” apstiprināja Cēsu domes pārstāvis.

 

Pašvaldībām nav jāiesaistās uzņēmējdarbībā

Viens no OECD ieteikumiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanā ir izveidot padomes visos komerciāli orientētajos valstij piederošajos uzņēmumos un precizēt valsts līdzdalības nepieciešamību. Arī pašvaldībām nevajadzētu iesaistīties uzņēmējdarbībā, piektdien sacīja OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija. Viņš atzīmēja, ka publiskais sektors ir labāks regulators nekā biznesa organizators, tāpēc ir pamatoti valstiskā līmenī uzņēmējdarbību atstāt privātā sektora rokās. Publiskajam sektoram kā regulatoram jānodrošina konkurence un vienādas iespējas, savukārt, kad publiskā pārvalde iesaistās uzņēmējdarbībā, tas nebeidzas labi. “Ir ļoti grūti mēram kļūt par uzņēmēju. Uzņēmējs var kļūt par mēru,” sacīja OECD ģenerālsekretārs, uzsverot, ka ir regulators un regulējamais – valstij nevajadzētu būt abiem, raksta LETA.

“Latvijas Avīze” jau informēja, ka pašvaldībām pilnībā vai daļēji pieder 384 kapitālsabiedrības un daudziem maksas pakalpojumiem, kurus pašvaldības izvēlējušās sniegt, ir negatīva ietekme uz vietējo uzņēmējdarbības vidi. Pašvaldību resursi tiek izmantoti ne tikai komunālo pakalpojumu sniegšanai un veselības aprūpes nodrošināšanai, bet arī, piemēram, piena produktu ražošanai, farmācijas izstrādājumu tirdzniecībai, elektroenerģijas ražošanai, dārzeņu audzēšanai, ceļojumu biroja pakalpojumu sniegšanai, laikrakstu izdošanai un citiem ar pašvaldību funkcijām nesaistītiem biznesiem. Tās ir nozares, kurās veiksmīgi strādā privātie uzņēmēji.

Taču Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) iestājusies pret grozījumu veikšanu Konkurences likumā, ko rosinājusi Ekonomikas ministrija un kas paredzētu efektīvākas pilnvaras, lai vērstos pret publisku personu konkurences kropļojumiem. Vai, pēc OECD ieteikumiem, LPS pozīcija varētu mainīties, “LA” jautāja tās jaunajam priekšsēdim Gintam Kaminskim. “Vēl neesmu izlasījis OECD ziņojumu, tikai pēc tam LPS varēsim precīzi novērtēt ieteikumus. Arī Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa monitoringa komiteja vērtējusi pašvaldību iesaistīšanos uzņēmējdarbībā un tūliņ nāks klajā ar savām rekomendācijām. Varbūt nevajadzētu mētāties un skriet līdzi pirmajam, kas ko iesaka, bet vērtēt profesionāli. Pašvaldības nav tās, kas apdraud konkurenci. Atsevišķus piemērus nedrīkst vispārināt, katrs gadījums jāskata atsevišķi. Riepu apsaimniekošana tika nodota privātuzņēmējiem, bet kāds ir rezultāts?”

 

OECD rekomendē iekļaujošu attīstību

* Palielināt valsts finansējumu inovācijas veicināšanas programmām.

* Piešķirt augstākas stipendijas arodskolu un augstskolu studentiem, kuri nāk no zemu ienākumu ģimenēm.

* Izvērst mobilitātes programmu, kas nodrošinātu īslaicīgu pārcelšanās un transporta atbalstu bezdarbniekiem.

* Atvēlēt vairāk finansējuma zemu izmaksu īres namiem vietās, kur aug nodarbinātība.

* Uzlabot juridisko skaidrību īres regulējumā un veicināt ārpustiesas procedūras.

* Vienkāršot būvatļauju iegūšanas administratīvo procesu.

* Veicināt pieaugušo izglītošanu arodskolās.

* Samazināt administrēšanas izmaksas obligātajā pensionēšanas sistēmā.

* Samazināt veselības aprūpes izmaksas no trūcīgākās iedzīvotāju daļas kabatām.

* Palielināt tēriņus spiedīgākajām strukturālajām un sociālajām prioritātēm.

* Nodokļu piedziņā lietderīgāk izmantot informācijas tehnoloģijas.

* Stiprināt KNAB finansiālo neatkarību.

* Turpināt samazināt nodokļus mazajām algām.

* Celt ienākumus no nekustamā īpašuma un enerģijas nodokļiem.

* Paplašināt uzņēmumu nodokļu bāzi, atceļot nodokļu izņēmumus.

* Radīt platformu to pašvaldību politikas koordinēšanai, kuru iedzīvotāji visvairāk brauc strādāt uz Rīgu.

AVOTS: OECD

LA.lv