OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija
OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija
Foto – Zane Bitere/LETA

Bagātnieki neļauj apdalīt trūcīgos 12

Autori: Ivars Bušmanis, Gundega Skagale, Raivis Šveicars

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Piektdien Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs Anhels Gurija Rīgā prezentēja 2017. gada ekonomikas pārskatu par Latviju. No “bagāto valstu kluba” tāds ziņojums ir pirmais, kopš esam tajā iestājušies. Pēc pirmsiestāšanās novērtējuma, kas tika publicēts 2015. gadā, šis ir otrais.

“Kāpināt ražīgumu un iekļaušanu” – jau teikts prezentācijas virsrakstā, un tā ir šo daudzo ieteikumu sāls. Ekonomikas pārskatā norādīts, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir stabila, taču nepietiekama, lai strauji uzlabotu iedzīvotāju dzīves līmeni. Starp kluba biedriem Latvijā iekšzemes kopprodukts, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, nesasniedz pat pusi no bagātāko valstu tāda paša rādītāja. Latvijā joprojām ir visvairāk to mazo algu saņēmēju, kuru uzrādītie ienākumi ir zem nabadzības sliekšņa (ap 16%). Straujākas izaugsmes nodrošināšanai nepieciešams plašāks eksports, uzsvērusi OECD – Latvijai ražošana vairāk esot jābalsta uz zināšanām, jāpiesaista kvalificētas smadzenes no ārzemēm un jāmāca savi darbinieki (gandrīz 40% jaunpieņemto darbinieku ir nepietiekamas prasmes). Vienlaikus norādīts, ka labāka pieejamība mājokļiem, darbavietām un veselības aprūpei veicinātu iekļaujošu izaugsmi.

Jāceļ lēti īres nami

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijā dzīvokļus īrē nepilna piektā daļa iedzīvotāju, turpretim bagātākajās valstīs proporcija pretēja – tajās dzīvokļus īrē lielākā daļa. Tas veicina mobilitāti, un cilvēki brīvāk var izvēlēties darbu, tālāk no saviem īpašumiem. OECD rekomendē piešķirt lielāku finansējumu zemo cenu īres dzīvokļu būvniecībai vietās, kur pieaug nodarbinātība, īpaši Rīgā, kas konkurētspējā atpaliek no citām Baltijas jūras reģiona galvaspilsētām.

Rīgas Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Mārīte Javorska norādīja, ka arī viņa atbalstītu īres dzīvokļu problēmas risināšanu, taču vairāki plāni atduras pret finansējumu, jo nauda vajadzīga visiem. “Arī šobrīd mums ir apmēram 3500 cilvēku gara rinda. Puse gaida īres dzīvokļus, otra puse gaida sociālos dzīvokļus. Pēdējais dzīvokļu projekts bija Ieriķu ielā 2016. gadā, taču par citiem īres dzīvokļu plāniem nemācēšu pateikt. Tuvākais projekts ir piecas sociālās mājas Bolderājā. Pašvaldības dzīvokļi, protams, ir lētāki nekā dzīvokļi īres tirgū,” norādīja M. Javorska. Viņa sacīja, ka pašvaldība dzīvokļus izbūvē arī bijušajās kopmītnēs (tieši Ieriķu ielas projekts) un plāns arī tāds ir – veidot labiekārtotus dzīvokļus tiem cilvēkiem, kuri reģistrēti palīdzības saņemšanai. Tas gan nesaskan ar OECD rekomendāciju izbūvēt lētus dzīvokļus ģimenēm, kuras ierodas strādāt Rīgā.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens par veiksmīgu piemēru minējis Valmieru, kur gada sākumā sākta divu piecstāvu īres dzīvokļu namu būve, kurā būs 150 dzīvokļi. Problēmas ar dzīvojamo fondu ir arī citur. Cēsu domes pārstāvis Kārlis Pots norādīja, ka OECD rekomendācija ir atbalstāma. “Kopā ar Aizsardzības ministriju būvējam jaunbūvi, kuru veidojam kā īres namu. Tāpat vairākkārt esam pauduši vēlmi sadarboties ar privātajiem attīstītājiem un esam gatavi runāt par noteiktu dzīvokļu skaitu, ko pašvaldība varētu paņemt un piedāvāt īrē, nodrošinot garantētu maksājumu dzīvokļu nama īpašniekam,” norādīja K. Pots, uzsverot, ka pēc “treknajiem gadiem” jauni dzīvokļu nami nav tapuši. “Dzīvokļu trūkums Cēsīs ir liela problēma, jo mēs joprojām dzimstam vairāk nekā nomirstam, taču iedzīvotāju skaits nedaudz samazinās, jo cilvēki pārvācas tuvāk Rīgai. Esam sākuši darbu un noteikti problēmu risināsim,” apstiprināja Cēsu domes pārstāvis.