Baiba Zūzena: Vēlamies veidot vairāk Latvijas programmu 12
“Modern Times Group” (MTG) televīzijas un radio vadītāja Latvijā Baiba Zūzena intervijā par kanālu TV3 un LNT piedāvājumu jaunajā sezonā, kopš iziets no bezmaksas apraides.
– Lūdzu, atgādiniet mūsu lasītājiem, kāpēc televīzijas kanāli TV3 un LNT iziet no bezmaksas apraides. “Latvijas Avīzes” lasītāji bieži raksta vēstules vai zvana, lai izteiktu viedokli par televīziju. Citstarp daudzi sūdzējušies par reklāmām, ka tās traucējot skatīties iemīļotos raidījumus, koncertus. Daži apgalvoja, ka būtu gatavi maksāt par televīzijas kanālu abonēšanu tikai tad, ja vairs nerādītu traucējošās reklāmas.
– Mūsu lēmumam ir vairāki iemesli, pastāstīšu par tiem sīkāk, lai lasītāji tos izprot. Viens no tiem ir reklāmas tirgus krīze: kanālu TV3 un LNT lielākais ienākumu avots ir ieņēmumi no reklāmas, kas tiek investēti programmu ražošanā. Kopš 2008. gada ekonomiskās krīzes reklāmas tirgus ir dramatiski sarucis un līdz šim nav atlabis. Tāpat liela loma ir nesakārtotībai Latvijas televīzijas tirgū, kurā LTV kā sabiedriskā televīzija saņem valsts dotācijas, kas veidojas no Latvijas nodokļu maksātāju naudas, bet vienlaikus LTV piedalās arī reklāmas tirgū, kas komerctelevīzijas nostāda nevienlīdzīgā stāvoklī. Savukārt citi komerciālie kanāli, piemēram, RTR, NTV, PBK, arī TV6, līdz šim ir guvuši ienākumus gan no reklāmas, gan no abonēšanas maksas. Vēl viens no iemesliem ir necaurspīdīgā digitālās televīzijas ieviešana, par kuru jau daudzi ir aizmirsuši. Atgādināšu – veids, kā 2010. gadā Latvijā tika ieviesta digitālā apraide, bija necaurspīdīgs, necaurskatāms, tiesvedība par šo procesu turpinās joprojām. Jāņem vērā fakts, ka tā saucamā bezmaksas apraide nemaz nav bezmaksas. Līdz ar necaurskatāmo digitalizācijas procesu nepamatoti sadārdzinājās apraide – aptuveni trīs reizes. Nepārdomātās un ļoti dārgās virszemes apraides ieviešanas dēļ MTG nācies samaksāt vairākus miljonus latu, ko citādi varētu ieguldīt vietējā satura ražošanā.
Minēto apstākļu dēļ bija izveidojusies situācija, kad nacionālie komerckanāli bija nevienlīdzīgā situācijā ar citiem. Šo apstākļu dēļ arī kanāli TV3 un LNT bija spiesti meklēt jaunus ieņēmumu avotus, lai spētu konkurēt un lai mums būtu iespēja palielināt Latvijā ražotu raidījumu apjomu. Mēs neesam laimīgi par to, ka mums ir jāaiziet no bezmaksas apraides, bet diemžēl mums nav citas iespējas.
– Bet vai neplānojat šogad mainīt kārtību, piemēram, pēc cik minūtēm ir reklāmas, vai – cik ilgas? Ja reiz būs vairāk ienākumu…
– Cilvēku gaumes ir atšķirīgas. Vieniem patiks labāk, ka reklāmas ir ik pēc 10 minūtēm un mazākā skaitā, citiem labāk, ja vairākas reklāmas pēc kārtas, bet ar lielākiem starplaikiem. Ir grūti visiem izpatikt, bet mums nav viena vienota shēma visas dienas garumā, plānojot reklāmas. Varu vien pateikt – reklāmas ir un reklāmas būs. Protams, vienmēr ievērojam likumu. Piemēram, ziņu raidījumos nedrīkst ievietot reklāmas, un to, protams, ievērojam.
– Vai var teikt, ka jums nepietika līdzekļu, lai apmierinātu augošās skatītāju prasības? Reitingi rāda, ka vislielākajā cieņā ir pašu veidotie raidījumi.
– Jā, ir skaidri redzams, ka visvairāk skatītie Latvijā ir vietējie informatīvie raidījumi vai, piemēram, seriāls “UgunsGrēks”, ko mēs paši finansējam. Kopsummā šādi oriģinālie raidījumi vai seriāli televīzijai izmaksā dārgāk nekā ārzemju filmu rādīšana. Lai vai cik dārga būtu Holivudas filmas uzņemšana, šī produkta finansējums sadalās pa visu pasauli – gan daudzu valstu televīzijām, gan kinoteātriem, kamēr Latvijā ražotiem produktiem ir tikai viens tirgus – Latvija.
Šogad veidosim vairāk Latvijas produktu. Nav ko slēpt – auditorijas interese par dažādiem izklaides šoviem un mazāk par filmām arī redzama pēc augstajiem reitingiem Krievijas televīzijas raidījumiem. Krievija iegulda milzīgus līdzekļus šādu šovu veidošanā. Mēs gribam palielināt ienākumus, lai varētu paši radīt līdzīgu piedāvājumu, kas dotu iespēju izvēlēties Latvijā radītu saturu.
– Vai tas nozīmē, ka jūs par savu konkurentu uzskatāt ne tik daudz Latvijas sabiedrisko televīziju, cik tieši Krievijas kanālus?
– Jā. Latvijas sabiedriskais medijs arī piedāvā komerciālus projektus, tomēr lielākie konkurenti mums ir Krievijas kanāli. Pētījumi rāda, ka daudz latviešu skatās Krievijas kanālus, piemēram, Pirmo Baltijas kanālu jeb PBK. Šī televīzijas kompānija arī ļoti strādā pie tā, lai latvieši to skatītos. Piemēram, PBK reklāmas pat izskan latviski radio un uz latviešu auditoriju mērķētos preses izdevumos.
– Dzirdēts, ka jaunajā sezonā TV3 būšot jauns šovs ar līdzinieku meklēšanu slavenībām.
– Jā, pasaulē ir tāda tendence, ka tad, kad rodas kāda laba ideja, tā izplatās vairākās valstīs. Nesen šāds šovs “Izklausies redzēts” bija Igaunijā, ir bijis arī ASV un citur. Tiek izvēlēti populāri mūziķi, kuru uzdevums ir attēlot pasaules līmeņa zvaigznes. Tiek cītīgi strādāts pie attiecīgas balss intonācijas, grima, frizūras, horeogrāfijas. Latvijas skatītāji, kam pieejami ārzemju kanāli no kabeļtelevīziju piedāvājuma, nav vēl šādu šovu redzējuši.
– Ar ko tas atšķirsies no “talantu fabrikām”, kad jaunieši dzied populāru izpildītāju dziesmas?
– Fabriku dalībnieki radīja savas interpretācijas, taču jaunajā šovā mērķis būs nokopēt. Tas ir neiedomājami, kādus brīnumus var izdarīt, piemēram, profesionāls grims. Igaunijā šovs bija ļoti populārs.
– Ko jaunu piedāvās LNT?
– TV3 vienmēr bijis līderis izklaidē ar plašu spektru visai ģimenei, bet LNT “skelets” ir ziņas un informatīvie raidījumi. Turpināsim 2012. gadā veiksmīgi sākto projektu “Latvijas faili” ar dokumentāliem stāstiem par populāriem cilvēkiem, leģendām, patieso dzīvi. Šīs sezonas jaunums būs raidījums par glābējiem. Rādīsim dokumentālo stāstu formā, kā reāli notiek glābšanas darbi.
Arī “Degpunktā” turpinās darbu. Prieks, ka šādos raidījumos ne vien stāstām par negadījumiem, bet arī radām iespēju palīdzēt cilvēkiem nelaimē. Piemēram, kad kādam cietušajam nodega māja, atradās cilvēki, kas bija gatavi saziedot līdzekļus un citādi palīdzēt. Tā ir raidījuma pievienotā vērtība.
– Kādi raidījumi jaunajā sezonā varētu interesēt lauku iedzīvotājus?
– Tendences tam, kas skatītājiem patīk, gan laukos, gan pilsētās ir līdzīgas – stabils līderis ir seriāls “UgunsGrēks”. Skatītāji agrāk mums ir sūdzējušies, ka ilgi jāgaida, kamēr sākas nākamā sezona. Šoreiz starpbrīdis starp sezonām būs pavisam īss un jaunā sezona atgriezīsies jau 20. janvārī.
Tāpat visā Latvijā skatītāju iemīļots ir raidījums “Bez tabu”, kurā ir arī daudz stāstu par to, kas notiek novados. Raidījuma veidotāji saņem ļoti daudz vēstuļu. Pamanot kādu tēmu, kas daudzus ieinteresējusi, mēs mēdzam veidot speciālus raidījumus. Piemēram, tā radās raidījums par politiķu sānsoļiem, kas skatītājus ļoti interesēja.
Rudenī populārs ir šovs “Saimnieks meklē sievu”. Tā vadītāja Baiba Sipeniece-Gavare ir paudusi gatavību vadīt šovu arī turpmāk.
– Pieļauju, ka tieši attālākos laukos ir vairāk skatītāju, kam ir pieejami tikai bezmaksas pārraidītie kanāli, līdz ar to no 1. janvāra TV3 un LNT vairs netiek skatīti. Ar kādiem argumentiem esat gatavi pārliecināt, ka ir vērts maksāt par kabeļtelevīziju?
– Mēs apzināmies, cik augstas visam ir cenas iepretim iedzīvotāju iespējām, tomēr salīdziniet – vienreiz aiziet uz kino seansu maksā dārgāk nekā reizi mēnesī samaksāt vismaz četrus latus par kabeļtelevīziju, kas ir pats lētākais piedāvājums. Turklāt diez vai šie cilvēki, kuri neatļaujas aiziet uz kino, var atļauties samaksāt par interneta pieslēgumu. Kabeļtelevīzija šajā ziņā ir pieejamāka.
– Mēs redakcijā gan esam saņēmuši vairākas vēstules un zvanus, piemēram, ar sūdzībām par KHL hokeja spēļu pārraidīšanu “Viasat”. Iedzīvotājiem šķita, ka viņiem vienkārši pienākas spēles skatīties bezmaksas kanālos. Vai līdzīgas pretenzijas nebūs olimpisko spēļu laikā, ko grasāties pārraidīt?
– Jā, no Soču olimpiskajām spēlēm rādīsim hokeju kanālā TV3. Ministru kabineta noteikumos ir paredzēts, ka šīs spēles ir jāpārraida visā Latvijā bez maksas. Mēs to noteikti nodrošināsim. Kas attiecas uz KHL spēlēm, būtu jāsaprot, ka sports ir ļoti, ļoti dārgs produkts. Ļoti dārgas ir licences. Ar reklāmām vien šīs izmaksas nevar nosegt, ne velti visā pasaulē sportu pārsvarā rāda specializētos sporta kanālos.
– Kas jums ir sakāms par sabiedrisko pasūtījumu, par kuru norit cīņa starp citiem televīzijas kanāliem?
– Būtu interesanti noskaidrot, kas finansēs pašu raidījumu ražošanu, jo tā summa, kas tika izsludināta konkursā un ko iegūs uzvarētāji, segs vien apraides izmaksas. Jāņem vērā, ka šogad divas reizes būs vēlēšanas – Eiropas Parlamenta un Saeimas, tāpēc jo vairāk jautājums par raidījumu finansēšanu un to mērķiem ir svarīgs.
– Pērn viens no aktuālajiem jautājumiem bija arī politiķu ierosinājums pārtraukt sinhroni tulkot filmas un seriālus, tā vietā tikai nodrošinot titrus. Vai jums ir sava pozīcija šajā jautājumā?
– Mums šķiet, ka nevajag neko mainīt, citādi nāktos palielināt to produktu apjomu, kas skan krievu valodā. Tikai viens piemērs – pētījumi liecina, ka sievietes, kas pēcpusdienā skatās televīziju, to dara, vienlaikus gatavojot ēdienu vai veicot kādus mājas darbus. Subtitru gadījumā viņām nebūs iespējas vienlaicīgi darīt mājasdarbus un vērot savu iemīļoto seriālu, savukārt krievu valodā raidītu programmu viņa sapratīs. Pārraides krieviski vienmēr esam tikai titrējuši. Pavisam citādi būtu ar filmām, seriāliem spāņu vai turku valodā, ko Latvijas iedzīvotāji lielākoties nesaprot, tomēr šie seriāli ir ļoti iecienīti. Piemēram, Turcijas seriāls “1001 nakts” tajā atspoguļoto ētisko jautājumu dēļ guvis negaidīti lielu popularitāti. Mēs labprāt rādītu vēl kādu Turcijas seriālu, tomēr, ja nāktos titrēt, diez vai tas būtu tik populārs un mums būtu jāpārskata produkta izvēle.
Pat jauniešu auditorija, par kuru pierasts domāt, ka viņi labprātāk skatās raidījumus angļu valodā, tomēr labprātāk izvēlas skatīties ar sinhrono tulkojumu latviski. Kad jauniešiem domātajā “Kanālā 2” šovu “X– Faktors”, kas oriģinālā ir angļu valodā, sākām titrēt latviski, reitingi saruka uz pusi. Tā kā jaunieši neprot arī krievu valodu tādā līmenī kā vidējā paaudze, tad, piemēram, Krievijā ražots šovs “Paradīzes pludmale: brīvdienas Meksikā”, ko demonstrējām “Kanālā 2”, jauniešiem tiek tulkots sinhroni latviešu valodā.
– Ko TV3 un LNT ir ieguvuši, nonākot viena īpašnieka rokās?
– Tirgus izmērs Latvijā ir par mazu, lai cīnītos par vienu auditoriju. Tagad labi, ka TV3 un LNT viens otru papildina, nevis kāpj viens otram uz kājas. TV3 blakus plašam vietēji ražotu produktu klāstam piedāvā jaunākās Holivudas filmas un animācijas filmas, ir domāts vairāk izklaidei un mūsdienīgākiem skatītājiem. Savukārt LNT ir vairāk specializējies informatīvajā virzienā, auditorijai ar konservatīvāku uztveri. Tajā rādītās filmas vai seriāli ir ar pievienoto vērtību, piemēram, izglīto par vēsturi kā britu kostīmdrāmā “Dauntonas abatija”. Pieļauju, ka “Latvijas Avīzes” pastāvīgie lasītāji dod priekšroku LNT, lai gan mēs nedrīkstam par zemu novērtēt seriālu “UgunsGrēks”.
