Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
12. jūnijs, 2013
Drukāt

Baidās, ka vienotais medijs strādās vienas partijas interesēs

Foto - LETAFoto - LETA

Nacionālo apvienību (NA) pārstāvošie ministri vakar valdības sēdē bloķēja vienotā sabiedriskā medija izveidošanas koncepciju. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (NA) atgādināja, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šī gada janvārī apstiprināja vienotā medija koncepciju, bet dokuments, kurš tagad iesniegts valdībai, esot krietni atšķirīgs no sākotnējās versijās.

 

Sākotnēji vienotā medija izveidošanai tika prasīti 90 miljoni latu, bet tagad par 40 miljoniem latu mazāk. “Šī būtībā ir pavisam cita koncepcija, ko NEPLP nav apstiprinājis, nav ievērota pareiza lēmumu pieņemšanas procedūra,” uzsvēra tieslietu ministrs. Turklāt jautājums par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas likvidēšanu, veidojot jaunu juridisku personu, būtu vispirms jāizskata Saeimā. Ministrs arī pauda bažas, ka abu mediju juridiska apvienošana un radio pārcelšana uz citām telpām varētu būt pēdējais solis, kam nākamie nemaz nesakos. “Ja tā būs, tad sabiedriskais medijs tiks nevis stiprināts, bet vājināts,” brīdināja Bordāns.

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende norādīja, ka koncepcijas projekts neesot “saskaņots ar visām pusēm”. Turklāt pašā NEPLP neesot vienprātības.

Ministre uzsvēra, ka padome nespējot atbildēt uz tādiem jaunajam sabiedriskajam medijam būtiskiem jautājumiem kā finansiālās neatkarības, politiskās neatkarības un viedokļu daudzveidības nodrošināšana un satura daudzveidību.

Atsevišķi iebildumi pret NEPLP piedāvāto koncepciju bija arī ekonomikas ministram Danielam Pavļutam, bet viņš tāpat kā pārējie ministri uzskatīja, ka koncepcija tomēr jāvirza uz priekšu. Tomēr koalīcijas līgums paredz, ka reizēs, kad partneru vidū nav vienprātības, mazākums var pieprasīt jautājuma atkārtotu izskatīšanu koalīcijas sēdē. To nacionāļu ministri arī izmantoja, tādējādi valdība kārtējo reizi nespēja pieņemt lēmumu par vienotā medija veidošanu. Labākajā gadījumā lēmums varētu tikt pieņemts nākamnedēļ.

Teksti, ko Bordāns un Jaunzeme-Grende centās diplomātiski noformulēt, politiskajos kuluāros tiek runāti daudz tiešāk – NA esot satraukušies par to, ka NEPLP vadošie locekļi Ainārs Dimants un Gints Grūbe mēģinot “izsist cauri” tāda sabiedriskā medija veidošanu, kurš atradīšoties “Vienotības” politiskā kontrolē.

“Saprotu viņu bažas, bet domāju, ka tās nav pamatotas. Latvijai nepieciešams pēc iespējas ātrāk izveidot kvalitatīvu pretsparu visām tām maigās varas ietekmēm, kas laužas mūsu robežās, un koncepcija ir ļoti tuvu optimālajam, ko varam sasniegt,” teica aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Vienotība”).

Savukārt A. Dimants pēc valdības sēdes pauda bažas, ka tieši tie politiķi, kuri vilcina koncepcijas pieņemšanu, mēģinot politizēt vienotā sabiedriskā medija veidošanu, kā arī izdarot spiedienu uz atsevišķiem NEPLP pārstāvjiem. Viņš arī izteica izbrīnu, ka pret koncepciju iebilda kultūras ministre, kura pati to iesniedza valdībā. “Acīmredzot zināma personības dalīšanās Latvijas politikā ir nepieciešama,” ironizēja Dimants.

Kavēšanās ar vienota sabiedriskā medija izveidošanu var apdraudēt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai nākamgad solīto papildu finansējumu 2,3 miljonu latu apmērā satura pilnveidošanai.

 

UZZIŅA

Koncepcijas sākotnējā versijā piedāvātas trīs sabiedriskā medija attīstības iespējas, ko iepriekš jau esam aprakstījuši. Par pamata scenāriju NEPLP izvēlējusies 2. iespēju, kas paredz mediju pilnīgu apvienošanu, veidojot jaunu sabiedrisko mediju. Medija reorganizācija plānota līdz 2015. gadam. Jaunā sabiedriskā medija kopējās uzturēšanas izmaksas veidotu ~89,2 miljonus latu.

 

Svarīgākie ieguvumi no LTV un LR apvienošanas:

konkurētspējīgāka medija izveide (TV, radio, internets), multimediju sinerģija;

materiālo, finanšu un intelektuālo resursu apvienošana konkurētspējas uzlabošanai;

profesionālāka un dinamiskāka pārvalde, gatavība nākotnei un straujai attīstībai;

efektīvāka finanšu programma (kopīgas investīcijas un iepirkumi, atbalsta funkcijas);

medija auditorijas sasniedzamības uzlabojumi – multikanāli, kopīgs mārketings;

satura kvalitātes un apjomu pieaugums, medija lietotāju apmierinātības uzlabojumi;

labāko mediju nozares profesionāļu piesaiste, radošo jomu dažādība.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+