Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
22. novembris, 2013
Drukāt

Bail no lieliem kokiem


Gata Šļūkas zīmējumsGata Šļūkas zīmējums

Pēc pēdējām postošajām vētrām Latvijā, kas nolauza daudzus kokus, kā dēļ pat aizgāja bojā cilvēks, ar bažām raugos uz  augošajiem kokiem pie ēkām. Uzskatu, ka lielu daļu no tiem vajadzētu nozāģēt. 
Mārīte  Lapa Rīgā

 

Vai, atsakoties no kokiem pie ēkām, mēs nenonāksim otrā galējībā – pie mājām ar vētras norautiem jumtiem, savukārt jautā dendrologs, Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns. Koki izsenis stādīti ne tikai skaistumam un ēnai, bet arī aizsardzībai pret vējiem. Un pašlaik novērotās vētras nav bijušas pašas postošākās Latvijas vēsturē. A. Svilāns atgādina, ka salīdzinoši nesenos 60. gados vētras bija vēl negantākas.

Ja ceļam sev mājvietu pilnīgi tukšā vietā, lielos kokus (proti, sugas, kas izaugs gana lielas) labi būtu stādīt pienācīgā attālumā no ēkām – arī no kaimiņa mājas, jo atbildīgs par koku ir tas zemes īpašnieks, uz kura zemes koks aug. Tādiem kokiem kā ozoliem, priedēm, liepām vai kļavām būtu jāatrodas iespējamā kritiena attālumā: vismaz 20 – 30 metru. Pārāk augsti koki pārāk tuvu mājām rada arī draudus, ka zibens spēriena gadījumā pa koka stumbru notiekošā elektriskā izlāde var pārlēkt uz ēku vai elektromagnētiskā lauka ietekmē uzkarsēt elektrības vadus un izraisīt ugunsgrēku. Drošā attālumā šie koki mūs sargās arī no zibens.

Bet ko darīt tad, ja tuvu apkārt mājai vecu un lielu koku kolekciju jau esam saņēmuši mantojumā? Kas no kokiem būtu izcērtams, ir sarežģītāks jautājums. A. Svilāns stāsta, ka viņa praksē ir bijuši gadījumi, ka nolūzuši arī jauni un veseli koki, kam no skata nav ne vainas. Tātad absolūta drošība nav iespējama. Taču nevienam kokam uzreiz nav jāizraksta nāves spriedums – var veikt vainaga apjoma samazināšanu, vainagā izvietot stabilizējošas atsaites, taču apdraudējums jāvērtē katrā konkrētā gadījumā speciālistiem.

Ja zemes platība ir neliela, A. Svilāns aicina pie mājas stādīt ceriņus, vilkābeles, pīlādžus, ābeles, ķiršus un citus kokus vai lielos krūmus, kas neizaug garāki par 3 – 5 metriem. Dažus no šiem krūmiem, piemēram, ceriņus un vilkābeles, var veidot uz viena stumbra kā miniatūrus kokus un veiksmīgi veidot “kokainu” dārza ainavu arī bez lielo koku līdzdalības.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+