Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
16. septembris, 2014
Drukāt

Anda Līce: Pasaules politiķu nogaidošo un gļēvo politiku uzskatu par noziedzīgu (8)

Foto - LETA/AFPFoto - LETA/AFP

Ilustratīvs attēls

Viena no manām Sibīrijas bērnības draudzenēm bija izsūtīto ukraiņu meitene, skolas gados es daudz lasīju par ukraiņu tautas varoni Bogdanu Hmeļņicki un dzejnieku Tarasu Ševčenko, vēlāk pati vairākkārt biju Ukrainā. Manos priekšstatos tā ir saules, auglības, ar stipriem un viesmīlīgiem cilvēkiem svētīta zeme. Tur šodien notiekošo traģēdiju es uztveru ļoti personīgi un pasaules politiķu nogaidošo un gļēvo politiku uzskatu par noziedzīgu.

Kremlim ir izdevies iedvest Eiropai bailes. Viņa varas aparāts ir izstrādājis stratēģiju un taktiku desmit gājienus uz priekšu, kamēr ES, izskatās, tādas joprojām nav. Un kā gan lai tā rastos, ja, pateicoties lētticībai un neiegrožotai vēlmei dzīvot vēl labāk, ir nonākts milzīgā atkarībā no Krievijas. Eiropu piemeklējusī amnēzija ir priekšnoteikums, lai pasaules karu vēsture atkārtotos.

Mēs vēl līdz galam nenovērtējam, ko nozīmē padomju laika izkropļotā apziņa. Mēs gan šausmināmies par krievu tautas nespēju turēties pretī Kremļa propagandai, bet vai mēs esam daudz gudrāki, to parādīs Saeimas vēlēšanas. Kaut gan nu jau vajadzēja būt visiem vēlēšanu grābekļa zariem izlauztiem, vēlētāji uz tā kāpj atkal un atkal. Vēlēšanu kampaņas režisori spiež uz ļaužu visprimitīvākajiem instinktiem un, klausoties tiem, kuri būtu izsvilpjami, veltītos histēriskos slavinājumus, tā vien šķiet – sabiedrība neko pa šiem gadiem nav iemācījusies. Polittehnologi ir izpētījuši vēlētāju psiholoģiju un zina, kā cilvēkus piespiest nedomāt. Vis­odiozākie šajā varas ņemšanas priekšspēlē izskatās tie, kuru vadībā iepriekšējos gados valsts ir novesta līdz kliņķim. Būdami brīvi no tādas parādības kā sirdsapziņa, viņi ir nolēmuši atkal atgriezties politikā un savā šaursirdībā profesionāli sabāzt kabatās vēl atlikušo. Priekšvēlēšanu reklāmā viņi ciniski paziņo: “Mēs esam šeit.” Tas liek atcerēties Imanta Ziedoņa teikto: “Šaursirdība ir aizrīšanās pazīme.”

Bailes paskatīties patiesībai acīs nodara milzīgu postu gan mūsu katra, gan valsts dzīvē. Nu jau ir iegājies – vai tie būtu pavasara, pasaules vai bēgļu plūdi, Latvija nekam nav gatava, jo valsts tās vadītājiem nav bijusi pirmajā vietā. Putins ir teicis, ka Kijevu varot ieņemt divās nedēļās. Čekisti un viņiem radniecīgie nekad nav spējuši un nespēs saprast – ieņemt kādu teritoriju nenozīmē uzvarēt tautu. Ukraiņiem ir laba vēsturiskā atmiņa un karstas asinis. Bet kā ir ar mums? Varbūt tas ir vājš mierinājums, taču vēsture liecina – impērijas to iepriekšējās robežās vēl nevienam nekad nav izdevies atjaunot.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Paldies! Kā parasti – uzrunājošas pārdomas.

  2. Mani vienmēr ir darījis uzmanīgu tas, ja kāds saka “mēs tā un mēs šitā”. Anda Līce raksta: Mēs gan šausmināmies par krievu tautas nespēju turēties pretī Kremļa propagandai, bet vai mēs esam daudz gudrāki, to parādīs Saeimas vēlēšanas. Par kādiem “mēs” viņa runā? Es esmu latviete, tad laikam varētu piederēt pie tiem “mēs”. Taču es nešausminos, jo man taču nekad nav bijis ilūzija par krievu propogandu. Un ko parādīs Saeimas vēlēšanas par šiem “mēs”? ŠObrīd es gatavojos balsot par Vienotību. Vai tad ir kāda kristālskaidra partija, par kuru balsojot “mēs” izskatīsimies gudrākie visā pasaulē? Kas attiecas uz Ukrainu. Protams, Ukraina un ukraiņi ir jāatbalsta. Taču es par sevi saku – es esmu tatārs. Un šobrīd pa tatāru zemi ar dūrēm vicinās 2 slāvi. Bet mani interesē , ko domā tatāri.

  3. Jā tā Kremļa iedvestās bailes smagi skārušas arī Latvijas Saeimu.Tik nožēlojams un tik šķebinošs satāvs sen nav redzēts, vai arī viņi visi bija tik labi nomaskējušies? “Slavenais ZZS” K. Ulmaņa partijas kapracis, Brigmanis pat bija tik gļēvs, ka vispār nepiedalījās balsojumā. Īstenā koalīcija ir SC,ZZS,Vienotība, un RP. Kompartejiskā un komjauniešu pagātne liek par sevi manīt pat pēc 20 gadiem.Skumji, ka latviešu tauta ir tik akla un dumja, bet par ukraiņu raksturu varu apstiprināt iepriekšējā komentētāja teikto, bez tam – vai tad ukraiņi nebija vieni no galvenajiem 9. maija svinētājiem Rīgā? Jā tagad nu gan apsvieduši kažoku uz otru pusi, bet varu tikai atbalstīt viņu cīņu pret Putina bandītiem.

  4. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Pilnībā piekrītu Līces kundzes rakstītam, taču ar vienu iebildi.
    Ukraiņi nu gan NAV viesmīlīgi un teikšu, arī labestīga tauta! Esmu viņu pusē cīņā par savas valsts brīvību, taču tas nemaina viņu vērtējumu manās acīs. Esmu no tās paaudzes, kas krievu armijā dienēja veselus trīs gadus. Nedod Dievs, ja tev par jaunāko komandieri, par rotas staršinu, kādu oficieri bija mūžīgi izkalpoties kārie ukraiņi! Bez tam lielāko tiesu šie “viesmīlīgie” ļauži bija no ģerevņām, visai tumši, cietpauraini un varaskāri. Ne velti visā padomjzemē bija populārs teiciens, ka tur, kur pāri gājis hohols, žīdam nav ko darīt! Tas par ukraiņu nacionālo īpatnību, taču viņu cīņa par savu brīvību ir svēta, atbalstāma lieta! Lai veicas!

    • Ko tu vari spriest par ukraiņiem, ja pat tik nezini, ka hohoļi nedzīvo Ukrainā, tāpat kā čangaļi nedzīvo Latgalē. Pajautā ukraiņu bardam Orestam Ļutijam – viņš tev ļoti saprotami izskaidros to, ko tu krievu armijā neuzzināji – kas ir hohoļi un kas ir kacapi un moskaļi.

  5. Kremlim ir izdevies iedvest Eiropai bailes. Viņa varas aparāts ir izstrādājis stratēģiju un taktiku desmit gājienus uz priekšu, kamēr ES, izskatās, tādas joprojām nav.- Vai vēl vienkāršak ir uzpirkt pāris politiķu un vai sameklēt labus kompramatus, tas strādā vislabāk un vislētāk. kaut vai Bērzin un Eiropas naudas blē’ditā viesu māja. Neklausa tad padod dokumentus uz tiesu un viss notiek.

Draugiem Facebook Twitter Google+