Jānis Citskovskis
Jānis Citskovskis
Foto: Evija Trifanova/LETA

Bailīgos atbrīvos, stipros paturēs. Kas gaidāms no valsts pārvaldes reformas? 8

Valsts kanceleja (VK) ir iesniegusi valsts sekretāru sanāksmē valsts pārvaldes reformu un, visticamāk, tā šodien tiks uzsaukta. Reforma skars ministrijas un to padotības iestādes, kur strādā ap 58 tūkstošiem darbinieku, kuru skaitā ir nepilni 12 tūkstoši ierēdņu.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Reforma neattieksies uz pašvaldībām, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmumiem un neatkarīgajām iestādēm (Valsts kontroli, Satversmes tiesu, Augstāko tiesu, Ģenerālprokuratūru u. c.), jo Ministru kabinetam uz tām nav tiešas ietekmes. Bet vienlaikus VK direktors Jānis Citskovskis aicina pašvaldības pievienoties šai reformai, izmantot tos principus, kurus kanceleja piedāvā, jo tieši pašvaldības aktīvi audzējot nodarbināto skaitu.

Par mazu un efektīvu valsts pārvaldi runā kopš Māra Gaiļa laika, kad viņš bija valsts reformu ministrs, bet šo mērķi jo­projām nav izdevies īstenot. Apņēmības pilns sākt reformu bija arī iepriekšējais VK direktors Mārtiņš Krieviņš, taču nesapratās ar valdības vadītāju Māri Kučinski un bija spiests amatu atstāt. Krieviņš neredzēja pievienoto vērtību valdības vadītājam pakļautajam Pārresoru koordinācijas centram, viņu neapmierināja, ka tas nodarbojas ar to, ar ko jānodarbojas ministrijām – ar psihologu likuma rakstīšanu, ar mikromaksāšanas kartēm… Viņš uzskatīja, ka Pārresoru koordinācijas centram paredzētie līdzekļi būtu tērējami daudz lietderīgāk un efektīvāk citās jomās.

CITI ŠOBRĪD LASA

J. Citskovskis nevēlējās stāstīt, ar ko pašreizējā reforma atšķirsies no Krieviņa iecerētās, taču norādīja, ka tiekot piedāvāti desmit reformas virzieni, kurus apspriedīs ministrijas un sabiedrība, lai “izlemtu, par ko varam vai nevaram vienoties”. Galvenais būšot domāšanas veida maiņa – ko darīt, kāpēc darīt un kam tas ir vajadzīgs.

Ne vairāk par 5%

Reforma paredz valsts pārvaldē trīs gadu laikā virzīties no 58 tūkstošiem uz aptuveni 54 tūkstošiem nodarbināto, vienlaikus izvirzot par mērķi, ka valsts pārvaldē nav vairāk nekā 5% nodarbināto no kopējā valstī strādājošo skaita. Ņemot vērā “Eurostat” datus, Latvija citu Eiropas Savienības (ES) valstu vidū neizceļas ar pārmērīgu valsts pārvaldes darbinieku skaitu – tas ir zem vidējā. ES valstīs valsts pārvaldē strādā vidēji 6,90% no kopējā strādājošo skaita, bet Latvijā – tikai nedaudz mazāk. Vēl mazāk ir Lietuvā, Slovēnijā, Apvienotajā Karalistē, Nīderlandē, Itālijā, Dānijā, Rumānijā, Īrijā, kur šis cipars svārstās nedaudz virs pieciem procentiem. Vismazākā valsts pārvalde ir Somijā, kur nodarbina nedaudz virs četriem procentiem no kopējā strādājošo skaita.

Citskovskis solīja, ka samazinājums nebūšot mehānisks, ka to panākšot, efektivizējot darbu – arvien vairāk un kvalitatīvāk nodrošinot pakalpojumus elektroniskajā vidē. Labie piemēri rādot, ka valsts pārvalde divas un pat trīs reizes atpaliek efektivitātē no valsts kapitālsabiedrībām.

“Pirms pāris gadiem Valsts ieņēmumu dienestā veidojās rindas, lai iesniegtu deklarācijas. Šodien lielākā daļa to dara elektroniski, arī dzīvesvietas deklarēšana notiek elektroniski. Nav vairs vajadzīgi ierēdņi, kuri apkalpo šos klientus. Tas ir efektīvāks process, un to mēs vēlamies ieviest visā valsts pārvaldē,” skaidroja Citskovskis. Tikšot pārskatīti katras ministrijas līdzekļi un meklētas iespējas ietaupīto naudu novirzīt reformā izvirzītajiem mērķiem.

VK direktora iecerēto desmit reformas virzienu sarakstā ir arī nulles birokrātija, par kuru savā laikā iestājās arī valdības vadītājs Einārs Repše, izveidojot nejēdzību novēršanas biroju. “Nulles birokrātija – šis it kā abstraktais jēdziens nozīmē, ka arvien vairāk procesu valsts pārvaldē tiek elektronizēti, ka tiek izskausta nevajadzīgu dokumentu iesniegšana,” skaidroja VK direktors.

Reklāma
Reklāma

Valsts pārvaldi ik gadu pamet 20% nodarbināto, jo cilvēkiem neesot motivācijas strādāt zemā atalgojuma dēļ. Atsevišķās amatu kategorijās nav iespējams nodrošināt pat pusi no privātā sektora atalgojuma, tāpēc, efektivizējot darbu, ļoti svarīgi būs celt atalgojumu.

VK arī rosina pārskatīt mazu un ļoti mazu valsts iestāžu funkcijas, galvenokārt fokusējoties uz šo iestāžu funkciju centralizēšanu.

Kas notiks ar uzraugiem un kontrolētājiem?

Pēc amatu klasifikācijas valsts pārvaldē visvairāk darbinieku strādā uzraudzības un kontroles jomā – tie ir 12% no visiem klasificētajiem ierēdņu amatiem. Politikas veidotāji un ieviesēji ir tikai trešajā, ceturtajā vietā. Balanss ir mazliet nobīdījies uz nepareizo pusi, taču VK direktors nevarēja pateikt, kādā veidā reforma skars uzraugus un kontrolētājus, kā arī nevarēja atbildēt uz jautājumu, kuri ir tie virzieni, kuru darbība viņu visvairāk neapmierina.

Tieši ierēdniecība ir nozaru politikas veidotāji un ieviesēji, un Latvijā, salīdzinot ar citām ES valstīm, ierēdniecības korpuss nav liels. Lai reforma izdotos,šķiet, ka tieši ierēdniecība būtu stiprināma un pat vairojama, jo desmit reformas virzieni prasa pamatīgu darbu. J. Citskovskis atbildēja, ka šo jautājumu nevarot atrisināt ne VK, ne Ministru kabinets, ka jau otro gadu Saeimā ir iestrēdzis likumprojekts par valsts dienestu, un tā esot parlamenta izšķiršanās – palielināt vai nepalielināt civildienestu, kā arī paplašināt vai nepaplašināt uz ierēdniecību attiecināmo amatu loku.

Vai reformai nevajadzētu vairāk spiest uz ierēdņu atbildības palielināšanu? Likumos ierēdņu atbildība ir gana stingri noteikta, taču valsts pārvaldei trūkst dinamikas. Tā rodas augstākās vadības līmenī – ja iestādes vadītājs ir aktīvs un saprot, ka jāmainās, jādod kāds lietderīgs piedāvājums, tad pārmaiņas notiks. Nevajadzētu aizmirst, ka ierēdniecība ir daudz sista arī nepamatoti, un tas zināmā mērā ir piebremzējis ierēdņu iniciatīvu un radījis bailes uzņemties atbildību.

J. Citskovskis: “Sākot ar mani un beidzot ar jaunāko un vecāko referentu, mums ir atbildība. Bet, ja ierēdnis ir bailīgs, to mēs nevaram izmainīt ne ar vienu likumu.”

VK direktors uz jautājumu, ko darīt ar bailīgajiem, klusēja un pie sevis smaidīja, kad cilvēkresursu vadības eksperte Arta Biruma puspajokam, puspanopietnam rosināja viņus atbrīvot no amata.