Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
25. augusts, 2015
Drukāt

Baireitas spožums un posts

EPA/ENRICO NAWRATH/BAYREUTHER FESTSPIELE FOTOEPA/ENRICO NAWRATH/BAYREUTHER FESTSPIELE FOTO

Vācu varoņtenors Stefans Vinke Zigfrīda lomā Vāgnera cikla "Nībelungu gredzens" iestudējumā.

Nojausma par nobriedušu skandālu un krietni ieilgušām iekšējām ķildām ikgadējā Vāgnera mūzikas festivālā Baireitā (šogad no 25. jūlija līdz 28. augustam) radās jau pirms laba laika, kad presē tika izziņots lēmums no festivāla vadības atstādināt Evu Vāgneri-Paskjē. Tas izraisīja sašutumu un izbrīnu, jo tieši jau septiņus gadus šo pienākumu pildījušās Paskjē un viņas pusmāsas Katrīnas Vāgneres vadības laiks festivāla vēsturē bija viens no mierīgākajiem.

Oficiālu skaidrojumu šim lēmumam neviens nesniedz – visu aizsedz aizdomīgi jurista ieteikumi iesaistītajiem klusēt un atsevišķos laikrakstos minētas neskaidras versijas par Paskjē un galvenā diriģenta Kristiāna Tīlemana nesaprašanos. Tīlemans savu nostāju pret festivāla vadību pauda, sakot, ka atklāšanā, kurā viņam paredzēts diriģēt “Tristānu un Izoldi”, viņš pametīšot skatuvi, ja kaut tuvumā redzēšot Vāgnera mazmazmeitu, taču pašu draudu pamatojumu neatklāja. Strīds radījis citu kolēģu neizpratni un sašutumu, piemēram, Daniels Birnbaums (ievērojams mākslas kurators, Stokholmas “Moderna Museet” direktors) šo skandālu nosaucis par necilvēcīgu un pazemojošu. Neapmierinātību paudis arī tikko pie Bavārijas orķestra vadības grožiem nākušais Kirils Petrenko, sakot, ka savu pozīciju Baireitā viņš neatstāj tikai cieņas dēļ pret saviem kolēģiem. “The Guardian” kultūras apskatnieks Toms Serviss secinājis – līdzīgi kā rudens otrajā pusē sagaidīsim salnas, tāpat arī Baireitas festivāla līdzjutēji ik gadu pieļauj un pat sagaida no Vāgneru ģimenes jau ierastās ķildas, strīdus un nesaprašanās, kas negatīvā nozīmē kļuvusi par tā daļu.

Vāgneru ģimenes strīdi ilguši veselus 50 gadus un bija jau ierasti un neizbēgami līdz 2008. gadam, kad pie Baireitas festivāla vadības grožiem stājās abas māsas – Katrīna Vāgnere un viņas pusmāsa Eva Vāgnere-Paskjē. Taču šis miers, kā redzam, bija neilgs.

Vienlaikus Baireitas festivāls ir viens no populārākajiem un prestižākajiem klasiskās mūzikas forumiem – to apmeklējošo slavenību vidū regulāri ir gan, piemēram, Vācijas kanclere Angela Merkele, gan arī – savulaik – Ādolfs Hitlers. Festivāls pulcē prominentu un Vāgneram uzticīgu auditoriju, kas uz to atsevišķos gadījumos gatava gaidīt vairākus gadus, iegādājoties biļetes ļoti savlaicīgi.

Jāņem gan arī vērā, ka iepriekš savītās intrigas vienmēr kalpo arī kā labs mārketinga triks. Turpinot iepriekš iesākto intrigu – Tīlemans savus draudus nepiepildīja –, 25. jūlijā festivālu atklāja ar Vāgnera mazmazmeitas Katrīnas iestudēto “Tristānu un Izoldi”, atzīmējot 150 gadus kopš šīs operas pirmizrādes. Katrīna Vāgnere pārsteidza skatītājus, tikai šoreiz atšķirībā no 2008. gadā iestudētajiem “Nirnbergas meistardziedoņiem” pozitīvā nozīmē. “Tas bija festivāla un Vāgneres triumfs, iestudējumā respektēta Vāgnera mūzika un pilnībā izmantota Baireitas īpašā skatuves telpa,” režiju slavē “The Telegraph” kultūras kritiķis Marks Ronans. Komplimenti tiek arī Tīlemana vadītā orķestra veikumam, kas “piešķīris Vāgnera mūzikai spēcīgu emocionālo stīgu”. “New York Times” mūzikas kritiķis Mārtins Ketle Vāgneres iestudējumu nosauc par jaunu pagrieziena punktu Baireitas festivāla vēsturē, tomēr trešais cēliens esot pārlieku banalizēts, turklāt Džordža Zepenfelda dziļi līdzjūtīgais dziedājums asi kontrastējis ar nežēlīgā, ciniskā un atriebīgā Marka raksturu. Savukārt “Reuters” klasiskās mūzikas apskatnieks Mihaels Rodijs Vāgnera mazmazmeitas sniegumu raksturo kā “muzikālu triumfu” un “māksliniecisku progresu”. Arī Mārtina Ketla kritizētais trešais cēliens viņam bijis pa prātam, viņš pat to nosauc par veiksmīgāko visā iestudējumā.

Lai arī cik neparasts būtu šis iestudējums ar Izoldes hologrammām, kurās viņai atdalās galva, liftiem un trīsdimensiju elementiem, tas tiek novērtēts atzinīgi. Baireitas festivāls vienmēr mācējis prasmīgi apvienot tradicionālo ar avangardu, un arī šis iestudējums to kārtējo reizi apliecina. Spilgts piemērs ir arī Vīlanda Vāgnera 1951. gadā Bertolta Brehta tradīcijās iestudētais “Parsifals” un 1976. gadā Patrīcijas Šarū uzvestais “Nībelungu gredzena” cikls – abas bija izrādes ar politisku zemtekstu un sākumā tika nozākātas, taču vēlāk ierindojās klasikas plauktiņā.

Uzziņa

Līdz 28. augustam Baireitas festivāla programmā vēl būs šādi iestudējumi: 26. augustā “Dievu mijkrēslis”; 27. augustā “Loengrīns”; 28. augustā “Lidojošais holandietis”.

2016. gadā festivāla lielais notikums būs “Parsifala” iestudējums Uves Ērika Laufenberga režijā, diriģēs Andris Nelsons.

2018. gadā ieplānots “Loengrīna” iestudējums Alvja Hermaņa režijā (diriģents Kristiāns Tīlemans).

www.bayreuther-festspiele.de

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+