Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
14. jūnijs, 2016
Drukāt

Baisākais noziegums ir tautas iznīcinātais gars. Saruna ar Gundegu Repši (35)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Gundega Repše.

Šī diena – 14. jūnijs – Latvijas vēsturē ir viena no pašām melnākajām. Tieši par notikumiem 1940. un 1941. gadā stāsta Gundegas Repšes romāns “Bogene”, kas iznācis sērijā “Mēs. Latvija. XX gadsimts” (“Dienas Grāmata”).

Sērijas sērijas ierosinātāja rakstniece Gundega Repše apgalvo, ka nav paredzējusi interesi, kādu šie romāni izraisīs: “Iecere radās kā zināms protests un pat manifests pret apkārt notiekošo – vai katrā kaut cik nozīmīgā kultūras pasākumā tika postulēts, ka jābeidz rakņāties pagātnē un tai liekams miers. Normāliem cilvēkiem kultūras aprindās, lai kā arī viņi dažkārt tiktu zākāti, nebija pieņemams šis Tautas partijas laikā valdījušais absolūtais cinisms un nihilisms. Tagad, romānu priekšvēsturi analizējot, var secināt, ka iecere bija arī kā pašattaisnojums inteliģences ne pārāk aktīvajai nostājai sabiedrībai būtiskos jautājumos. Bet, idejai dzimstot, par blakus apstākļiem un apsvērumiem jau nedomā.”

Rakstniecei arī sāp, ka Latvijas neatkarība atjaunota tikai vārdos: “Lai kā mēs tagad sev censtos iestāstīt par starpkaru un 4. maija atjaunotās Latvijas pēctecību, šos divdesmit piecus gadus diemžēl neesam turpinājuši 18. novembra Latviju. Atjaunotajā – 4. maija – Latvijā ar bijušo komunistu un nomenklatūras procentu valsts pārvaldē mainījies ir pilnīgi viss. Tā vairs nav 18. novembra Latvija. Gluži otrādi. Pārāk daudz kas pārvazāts no padomju Latvijas… Labi, cilvēki, šķiet, mazliet nomierinājušies tajā kārē uz lupatām un mantām, bet padomju laika blata sistēma dzīvāka par dzīvu! Vai visās jomās “savējie”, nogrupējumi un interešu čupiņas, ietekmīgo cilvēku garās roķeles, tāpat ordeņu un brošu žvadzoņa un kaislības – tas vairāk atgādina padomju laikus, ne brīvas valsts ikdienu. Vienīgi par padomju laiku tu kā jauns cilvēks varēji zviegt, bet tagad viss notiek tā dēvētajā manā valstī… Ir cilvēki, kuriem nevajag neko citu kā vien šo varas kāres instinkta apmierinājuma baudu, pat pilis un muižas ir otršķirīgas. Agrāk man likās, ka varas instinkti ir sarežģītāki, bet pēdējo mēnešu laikā sakarā ar valstī un ārpus tās notiekošo, tāpat dzirdot svētu vārdu lietojumu uz neesošas darbības un rīcības imitācijas sastatnēm, esmu nonākusi pie domas, ka varaskāre ir kaut kas neiztēlojami primitīvs bez tautības un identitātes.”

Pilnu interviju ar Gundegu Repši lasiet 14. jūnija “Kultūrzīmēs” vai e-izdevumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (35)

  1. Atbalstu Gundegu Repši!
    Gundega Repše atsauc atmiņā nu jau senās Atmodas trauksmi.
    Mafija, kas uzņem apgriezienus, – tādus vārdus viņa veltīja mūsu sagrabējušās valsteles valdītājiem. Arī sabiedrībai tika svētīgi un taisnīgi, jo mēs taču visu to akceptējam un neesam gatavi kustināt ne pirkstiņa, un tieši uz to mafiozi liek vislielākās cerības..
    Gundega ir talantīga un godīga. Pateica to, ko visi zina, bet ko mēs? Neko! Jo gandrīz visi, kas to zina, nav gatavi ne uz ko. Ja Rīgā uz tautas manifestāciju atnāk tūkstotis protestētāju, tad tas skaitās daudz, bet tas ir 0,005%, un tas ir NEKAS.
    Kaut kā neesmu manījis nevienu žurnālistiņu, nevienu sabiedrības uzticību nezaudējušu personību izsakām atbalstu Gundegai, kuru tagad dauza un dauzīs ne mazums viņas samīdīto varžacu īpašnieku…
    Atbalstu Gundegu Repši!

  2. VIENAS VIENĪGAS ŽELABAS,GUNDEGAI GRIBAS RUNĀT VIAS TAUTAS VĀRDĀ,BIEŽI PIESAUC 18 NOVEMBRA LATVIJAS TURPINĀŠANU STATISTIKA GAN LIECINA KA LATVIJAS PIRMĀS BRĪVVALSTS LAIKĀ BI VAIRĀK NABAGU NEKĀ TAGAD.TPISKAS VECMEITAS DOMĀSANAS STILS…

    • Uldi, tu esi muļķis un tev skauž Gundegas talants.
      Viņai ik lietā ir sava pozīcija, bet tu pozē kā mietpilsiniska mamzele…

    • Tu esi muļķis, kam skauž Gundegas talants…
      Viņai ik lietā ir sava pozīcija, bet tu pozē kā mietpilsoniska mamzeles.
      Viņa ir tautas dārgakmens, tu s.ds

  3. Dzīve nav rožu lauks, bet pesimisms jau arī nav nekāds padomdevējs! Okupācijas sekas ir jālikvidē aktīvāk. Un par tādu “auglīgu, multikulturālu vidi” vairs nevajadzētu sapņot…
    Lai atjaunotu latvisku Latviju, – tad no visiem šiem “multi-mošķiem” būtu jātiek vaļā, jo neviens no viņiem integrēties latviskā vidē nealkst un arī mentāli izjust Jāņus vai “Skroderdienas Silmačos” nav un (tuvākajā simtgadē) nebūs spējīgs.

    • mums, tāpat kā to dara poļi un ungāri, ir jāiet pa savu nacionālo “taciņu” un arī jāpalīdz atjaunot nacionāli komunicējošu – patiesi internacionālu Eiropu.

    • mums, tāpat kā to dara poļi un ungāri, ir jāiet pa savu nacionālo “taciņu” un arī jāpalīdz atjaunot nacionāli komunicējošu – patiesi internacionālu Eiropu.

      (Informācijai: ja jūs la.lv mani cenzēsiet, nepublicēsiet un aizrādīsiet ar “Duplicate comment detected; it looks as though you’ve already said that!”, tad es jūs sūdzēšu tiesā.)

      • Atvainojos portālam la.lv par savu nepacietību, jo jūsu 8 pārdomu minūtes man šķita pārāk ieilgušas.

  4. Bet klusi un pateicīgi pieņemt mūža stipendiju no čekas virsnieka, LPSR Kultūrsakaru komitejas vadītāja vietnieka Helmūta Kreicberga meitas, kura tagad vada VKKF padomi, Repšei gan tautiskais gars netraucēja.

  5. …bet atbildi dos tikai vējš, ne G.Repše

    • Saņemt drosmi un izbēr1 tos maisus un drosme parādīsies berot – kā tajos laikos pie Daugavas tiltiem, kad pat skolnieki meklēja plintes, lai stātos preti ļaunumam, bet šodien ļipa trīc , turot maisus – ko teiks Kremlis – apvainosies un nesauks uz kāršu spēli ar kaviāru uz lāču namu…

  6. Daudzbērnu ģimene Atbildēt

    Autors:
    Anna Kalēja
    14.06.2016 15:47
    Viedoklis

    Tur, kur tagad Pārdaugavā atrodas okupantu piemineklis, četrdesmito gadu sākumā vēl nebija nekā. 1941. gada 13. jūnijā laukuma brīvajās vietās sabrauca simtiem krievu armijas kravas mašīnu ar segtām virsmām. Rīdzinieki bija neizpratnē, raksta žurnāliste Elita Veidemane portālam “nra.lv”.

    “14. jūnijā pirms 75 gadiem čekisti kopā ar vietējās okupācijas varas roklaižām deportēja uz Sibīriju 15 424 Latvijas iedzīvotājus, vispirms nodēvējot viņus par «tautas ienaidniekiem». Nevienam netika paskaidrots, kāpēc notiek šīs zvērības. Bet vai tad okupantiem ienāktu prātā kaut ko skaidrot?” raksta Veidemane.

    Viss sākās 1941. gada 16. maijā, kad PSRS iekšlietu tautas komisārs Berija un PSRS valsts drošības tautas komisārs Merkulovs nosūtīja Staļinam partijas lēmumprojektu Par pasākumiem Lietuvas PSR attīrīšanai no pretpadomju, kriminālajiem un sociāli bīstamajiem elementiem.

    Veidemane norādīja, ka Uzvaras parkā, kur pēc arhitektu iecerēm vajadzēja atrasties monumentālām celtnēm par godu Latvijas atbrīvošanai no Bermonta armijas, kā arī dziesmusvētku parkam, tagad slejas «nepareizi nodrāztais zīmulis» – tieši tajā vietā, kur 1946. gada 3. februārī septiņiem notiesātajiem vācu armijas virsniekiem publiski izpildīja nāvessodu pakarot.

    “Nav jautājumu par okupantu paliekām, kas joprojām 9. maijā dzīro karātavu kalniņā. Ir vien jautājums mūsu valdīklām: aprobežosieties tikai ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa 14. jūnijā un 25. martā vai tomēr mēģināsiet salikt pareizos akcentus tautas rūgtās piemiņas lappusēs? Jo nav absurdākas un nelietīgākas situācijas par to, kurā neatkarīgas valsts sejā ik gadu tiek mestas okupantu ņirgas un atraugas,” raksta Veidemane
    —————————–
    Vai ko tādu reiz būs dūša pateikt arī G.Repšei? Mēs ļoti šaubāmies!

    • Ak tad “Mēs ļoti šaubāmies!” …Bet nomelnot visus, kas sāk runāt patiesību, “mēs” nešaubamies?
      Tāds suniskums cilvēkiem nav piedienīgs!

  7. Gluži manas domas Atbildēt

    Rakstniecei arī sāp, ka Latvijas neatkarība atjaunota tikai vārdos: “Lai kā mēs tagad sev censtos iestāstīt par starpkaru un 4. maija atjaunotās Latvijas pēctecību, šos divdesmit piecus gadus diemžēl neesam turpinājuši 18. novembra Latviju. Atjaunotajā – 4. maija – Latvijā ar bijušo komunistu un nomenklatūras procentu valsts pārvaldē mainījies ir pilnīgi viss. Tā vairs nav 18. novembra Latvija. Gluži otrādi. Pārāk daudz kas pārvazāts no padomju Latvijas…
    ——————————————————
    Redz TREKNIE un valsts IZZADZĒJI tik šļupst, ka ir 18.novembra Latvijas atjaunotāji un .., MILJONUS tērējot, gatavojas 100 gadu svinībām …
    Cik tas ir noželojami, tas vnk nav vārdos izsakāms …

    • 2018.gads ir arī vēsturiskā Radošo savienību 1988.g.1. un 2. jūnija plēnuma un LTF dibināšanas 30. gadadiena. Gan jau esošā 4.maija vara kādu miljoniņu uzsauks arī saviem stutētājiem – neturēs pus-badā šodienas “rūcējus”.

  8. Labi norūkts…
    🙂

  9. Ja G.Repšei būs dūša pateikt visu kā ir, neslēpjot ne cēloņus ne sekas, nebaidoties no šābrīža “vareno” niecību atstumšanas no siles (pasūtījumiem, balvām, atzinībām utt.),tad arī mums visiem būs cerība, ka vēl kāds no dziļi puvušās un nodevīgās inteliģences pamodīsies. Pamodīsies un dzīs Patiesības asnus tautas samītajā, sagrautajā apziņā un dos cerīgu signālu mosties vēl un vēl kādiem, kam dzīva vēl sirdsapziņa vai vismaz tās aizmetņi!

    • Nav nav. Tu nedrīksti teikt lidz galam, ja gribi tikt medijā. Tas ir kā nerakstīts likums. kā padomju laikā. Mēs tašu esam EUrosojuzā.

  10. Ojāram. Latvietībai gan nav nekāda sakara ar Romas impērijas kareivju – krustnešu uzspiesto kristietību. Un baltu tautu tikumiem – ar kalpošanas (verdziskuma) ideoloģiju.
    Kamēr vēl ir latvieši, kas nepielūdz jūdu kungu Jahvi un citus svešu tautu dievekļus, latvju gars būs dzīvs.

    • Viedi vārdi

    • Konkrēti kristietība atnesa līdzi latviešiem gan savu rakstniecību (un līdz ar to arī rakstītus likumus), gan arī savus 10 baušļus, ko vajadzēja ievērot. Līdz tam mūsējiem senčiem reāli nekā tāda, šķiet, nebija 😛

  11. jā, savairoti lopiņi, kuriem bagātĪba ir nauda. BAGĀTĪBA IR ATTĪSTĪBA.

  12. Kas vēsturi nemācas (neapjēdz ) – to vēsture pārmāca:
    “…Latvieši šobrīd ir uz izzušanas robežas, viņa [M.Zālīte] turpināja. Vai par to cīnījās latviešu sarkanie strēlnieki? Vai par to iestājās Rainis, formulēdams savu politisko ideālu — «Brīva Latvija brīvā Krievijā»? Vai par to buržuāziskās Latvijas cietumos sēdēja L. Paegle, L. Laicens, A. Balodis, V. Kalpiņš? Vai tādēļ Latvija iestājās Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā? Un vai ar šādu domu, ka esam iznīkstošas tautas pēdējā inteliģences paaudze, mēs varam dzīvot tālāk?” Māra Zālīte, 1988. (sk. Barikadopedija, Kopīgi domāt, kopīgi rīkoties)

    • ”izber maisus un gars parādīsies… ”- Tikai tā gribas nav, kur mūsu inteliģence – vai mtiešām maisos, ka klusē – tad jau nav inteliģence, bet aģenti un pietam darbojošies…

      • Maisi un to saturs pašlaik vairs nav būtisks,- jo visu 138-u LPSR AP deputātu vārdi un uzvārdi, kas 1990.g. nobalsoja par 4.maija deklarāciju (nerīkoja referendumu) – ir zināmi, gluži kā tās sekas pēc varas iegūšanas 1991.g.21.augusta:
        “Māra Zālīte: Cinismā un vienaldzībā nekas labs nevar rasties, nekas” (K.diena, 31.12.2015.)

    • Gluzi tapat kā toreiz bij jārunā zālitei – kaut ko mēginot pateikt savai tautai, formāli neizlecot no režīma, tāpat arī tagad ir jārunā Repšei un līdzīgiem darboņiem ,kas grib nonākt medijos.
      Kaut ko mēgini pateikt, bet acīs varai nelec.
      Pārējais ir jasaprot mums caur piemiegtu aci.
      Es ticu, ka abas savu tautu mīl. Mums vienkārsi jatrennejas saprast ari nepateiktais.

  13. Lielākais noziegums ir sēt depresiju un bezcerību. Un kas raksturīgi – ar to nodarbojas inteliģence. Atcerēsimies laiku pirms 100 gadiem…tā laiku inteliģence iedvesmoja cilvēkus cīņai, rīcībai, stiprināja ticību sev.

    • Cilvēkus kas gribēja strādāt un pilnveidoties nevis gulšņāt pa nezālēm un uz pagasta pabalstu rēķina sūkt aliņus.

    • Mēs nebijām apspiesti, vēl nebija okupācija. Kas tagad notiek ? Cik procentuāli valstī ir okupantu un to pēcteču ?

  14. Nespried pēc sevis. Ir arī tādi, kas domā skaidri, dara vienkāršu un krietnu darbu, plēš jokus brīvos brīžos un tādām panorāmām utt., kas sēj indi vakaros, uzgriež muguru.
    Nevis mēs ne tā un mēs ne šitā, bet dažs labs tā un šitā.

    • Prieks dzirdēt tautieti. Es ar kopš migrantu reklāmu sākuma sapratu, ka tie nav mūsu mediji un nav brīvi un neklausos LR un LTV skatos tikai sportus u.tml. Kā padomju laikos..:)
      Viņi tur kaut ko blefo, bet tu esi imuns, jo principā esi CIET. Jāmāca ari tas bērniem!!!! Visu saprast pretēji.

  15. Te pienāca Kinzulis- Atbildēt

    izber maisus un gars parādīsies…

  16. Plutokrātisms valda Latvijhā! Ko te gari vāvuļot?

  17. Mani uzskati bieži vien nesakrīt arī ar manas paaudzes cilvēku uzskatiem. Sevišķi jau ar tiem, kas aizmirsuši mūsu tautas vēsturi un panākumus pirmajā neatkarīgās valsts posmā, jo sevišķi darba tikuma godināšanu un morālo stāju. Mūsu tautā, acīmredzot, visi šie tikumi nebija dziļi iesakņojušies un konfrontācijas apstākļos mēs mazdūšīgi tos nodevām, pieņemot svešu, mums naidīgu, ideoloģiju. Pamazām darba tikums pārvērtās par “goda, slavas un varonības lietu”, “Mazo katehismu ” aizstāja komunisma cēlāju morāles kodeks un latvisko dzīves dziņu aizstāja lozungs – “visu zemju proletārieši savienojieties!” un baznīcu nomainīja atklātā partijas sapulce ar politinformāciju
    Tas viss kopumā tik spēcīgi iedarbojās uz latviešu tautu, ka pat 25 gadus pēc neatkarības atjaunošanas ievērojama tautas daļa necenšas atgriezties uz “tēva laipas”, bet uzticīgi turpina brist komunisma dubļus vai vispār pamet šo valsi – savu Dzimteni.
    Kāpēc mums vajadzēja cīnīties par brīvību un neatkarību, kāpēc mums vajadzēja atjaunot kādreiz mūsu senču izcīnīto neatkarīgo Latvijas valsti? Mēs taču nemaz par to nedomājām vēl 1988. gadā. Mums nebija ne mazāko redzējumu tādas neatkarīgas valsts atjaunošanai un pastāvēšanai. Jā, 1987. gadā pirmo soli neatkarības virzienā spēra jaunizveidots nacionāls spēks “Helsinki 86” , bet mūsu tautas “sirdsapziņa un prāts” tos vienbalsīgi norēja, kā iepriekš Solžeņicina darbus, kurus neviens nebija lasījis. 1988. gadā pēc PSKP programmas savienotajās republikās vajadzēja notikt radošo savienību kongresam, lai stiprinātu Gorbačova jauno politisko kursu. Aprilī tāds forums notika Tallinā un jūnijā pie mums. Un tad, pēkšņi, nogrand līdz šim ne sevišķi populāra cilvēka M. Vulfsona runa, kas pirmo reizi pēc 1940. gada 17. jūnija samērā atklāti stāsta par patiesajiem notikumiem Latvijā, par tās okupāciju par padomju varas noziegumiem pret Latviijas valsti un tautu.
    Mavriks Vulfsons ! Un kāpēc ne Peters, ne Pauls, ne Džemma Skulme, ne Imants Ziedonis…? Kāpēc tad latviešu tautas prāts un sirdsapziņa klusē? Kāpēc arī vēlāk “tautas sirdsapziņa atļāvās runāt tikai par autonomu republiku brīvā savienībā?
    Rudenī tiek dibināta “Tautas fronte”. Nē, nē! Ne pēc pašu iniciatīvas, bet pēc igauņu parauga. Mazliet vēlāk tas bija ieplānots arī Lietuvai. Kas tad šo triju republiku viedokļus saskaņoja un vadīja vēlamajā virzienā? Vai 1991. gada janvāra notikumi neapliecināja, ka šis teātris ir rūpīgi iestudēts un ka Viļņas notikumiem vajadzēja parādīt kas ar mums visiem varētu notikt, ja virspavēlniecība dos attiecīgu komandu?
    Nav patikas šeit analizēt bērnišķīgos stāstus par to kā dažiem puišiem vilciena kupejā tā pēkšņi radās doma par Latvijas neatkarības atgūšanu un pēc pāris mēnešiem tas jau notika.
    Un ko mēs ieguvām? Un vai kāds saprata ko darīt tālāk? Viss vienkārši gāja savu gaitu, jo valsti vadīja bijušais augsta ranga PSKP biedrs, saimniecību vadīja fiziķis, bez nekādas ekonomiskās vai juridiskās izglītības, ministri – gadījuma rakstura cilvēciņi un Augstākajā padomē vai vēlāk Saeimā interfrontisti un lēti populisti. Izrādījās ka latviešu karstās brīvības alkas un dzimtenes mīlestība pietika tikai vienai barikāžu nedēļai un ja “mūsu politiskie organizatori” nebūtu paši ieinteresēti Padomju Savienības sagraušanā, tad ar to arī viss būtu beidzies.
    Tāpat arī ar Dievticību. Ja sākoties atmodai mūsu Dievnami pildījās ar ticīgajiem(?) – izslāpušiem pēc baznīcas, tad pēc neatkarības iegūšanas tie atkal palika tukšāki un tukšāki.
    Bībelē ir teikts, ka Mozus vadīja izraēla bērnus pa tuksnesi 40 gadu, lai viņiem izzustu vergu sindroms, bet nezinu vai manai tautai pietiks ar tiem 40 gadiem, lai kļūtu par patiesi brīviem un morāli stingriem cilvēkiem, ka būs atjaunojies darba tikums un latviskums.

    • Jums ir daudz kur taisnība. Izņemot varu pielabot – kad runājat par to, ka pataru gramatinju nomainija komunisma īsais kurss – ne viena ne otra man mūsējā.
      Mums ir sava senticība. Tā tad būs atgriešanās pie ” tēvu laipas.
      Rakstu draudzīgi un ar vislabākajiem vēlējumiem.

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (1)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+