Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
31. oktobris, 2012
Drukāt

Balodis: Esam superdemokrātiska valsts

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Ar Uzņēmumu reģistra vadītāju galveno valsts notāru, tiesību zinātņu doktoru un LU profesoru Ringoldu Balodi par nevalstisko organizāciju reģistrāciju un labas pārvaldības principiem sarunājās “LA” žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Dace Kokareviča.


 

V. Krustiņš: – Nesen labklājības ministre bija veicinājusi dažu izglītojošu grāmatiņu izplatību bērnudārzos. Neapspriežot to saturu, mēs konstatējām, ka sabiedrības vārdā tā saucamās nevalstiskās organizācijas izteikušas savu protestu ļoti enerģiskā veidā, it kā pieprasot ministres atkāpšanos. Kaut gan pēc tam izrādījās, ka daļa organizāciju, kuru vārdā runāts, vispār nezina ne par vēstuli, ne prasību.

R. Balodis: – Te nav nekāda sakara ar biedrību un nodibinājumu regulējumu, bet tas ir jautājums par sabiedriskām komunikācijām. Ļoti līdzīga situācija, cik es zinu, ir saistībā ar ministra Ķīļa demisijas pieprasījumu. Sliktās ziņas mūsdienās ļoti ātri izplatās, un to ar nekādām reģistrācijas procedūrām nevar noregulēt.

– Taču runā sabiedrības vārdā, un neviens jau nesaka, cik sabiedrība ir pilnvarojusi šīs dāmas vai kungus izteikt tādus paziņojumus. Kā var tikt pie šā augstā statusa – runāt sabiedrības vārdā –, ja jaunai partijai, lai to reģistrētu, vajag 200 cilvēku? Kā ir ar šīm nevalstiskajām organizācijām, vai tur arī ir kādi statusa priekšnoteikumi?

– Apvienošanās brīvība Rietumu sabiedrībā, pie kuras arī mēs sevi kā ES dalībvalsts pieskaitām, ir svēta, fundamentāla lieta. Esam pievienojušies Eiropas Cilvēktiesību deklarācijai un visu laiku esam gājuši liberalizācijas virzienā.

Reģistrācijas procedūras esam centušies maksimāli atvieglot, un tas šobrīd rada savas problēmas, piemēram, attiecībā uz komercstruktūrām. Latvijas valsts centās maksimāli ātri reģistrācijas procedūras noregulēt, termiņus saīsināt, un pašreiz partiju reģistrācijai tiek dotas septiņas dienas. Un tas nav labi.

Uzskatām, ka partiju reģistrācija būtu jāpagarina uz diviem mēnešiem, un attiecīgi šie dokumenti tiktu nosūtīti pārbaudei, izvērtēšanai, analīzei Tieslietu ministrijai.

Ir gaidāmas reformas biedrību un nodibinājumu sektorā. Pateicoties Darba devēju konfederācijas rosinājumiem, valdībā ir jau spriests jautājums, ka tiks atvērts Biedrību un nodibinājumu likums un tajā izdarāmi grozījumi. Tagad šie grozījumi nonākuši jau Saeimas komisijās. Turpmāk organizācijas reģistrējoties varēs plašāk identificēt sevi un tiks norādītas arī to darbības jomas.

Labklājības ministrija strādā pie jauna arodbiedrību likuma. Mēs paredzēsim, ka biedrības varēs sevi identificēt kā arodbiedrības.

Nākamais solis būtu saistāms ar atļaušanu, licencēšanu u. tml. Piemēram, ja biedrība grib nodarboties ar bērniem, tā to paredz un norāda savos statūtos.

– Bet jau pats arodbiedrību nosaukums liecina, kas tās ir. Taču ir arī tādas visai nenoteiktas biedrības. Ieradīsies, par lielām šausmām, pedofilu asociācijas pārstāvji, un – kā viņus nereģistrēsit…

– Tāda darbība ir pret sabiedrības tikumisko kārtību. Taču būtībā te redzama cita problēma. Ja tāda ļaužu grupa rakstītu pieteikumu, piemēram, kā galdnieku asociācija un kā tāda reģistrētos, tā tik un tā vēlāk darītu, ko grib.

Te parādās jautājums par pēckontroli. Šobrīd saasinām uzmanību uz reģistrāciju, bet ne uz iespējamu organizācijas pārņemšanu – teiksim, reģistrējas kā galdnieku asociācija, bet vēlāk kļūst par bērnu nometņu asociāciju.

Saprotu, ka Drošības policija arī seko līdzi organizācijām…

– … vai jūs to noteikti zināt, ka Drošības policija seko līdzi?

– Esam pieredzējuši gadījumus, kad Drošības policija norāda – “tur nav tik daudz to cilvēku, kas it kā piedalījušies sapulcē”; taču mēs tur īsti neko nevaram darīt.

Ir divas partijas, kas pēdējā laikā mainījušas savus nosaukumus, taču medijos tās tika nodēvētas kā jaunas partijas.

Plaši aprakstītais Lindermans jau nereģistrēja jaunu biedrību, bet “13. janvāra kustību” pārreģistrēja, nomainot nosaukumu “Par dzimto valodu”. Septembrī presē parādījās ziņas par jaunu partiju Jūrmalā – “Uz priekšu, Latvija!”. Taču tai arī jauns ir tikai nosaukums.

Reģistrā šobrīd partiju ir diezgan daudz. 2007. gadā, kad stājās spēkā toreiz jaunais politisko organizāciju likums, bija 71 partija. Pārreģistrējoties to skaits par 31 samazinājās, palika 40. Pašlaik atkal partiju skaits ir vairojies – to ir jau 57 un septiņas partiju apvienības. Daudzas no reģistrētajām īsti nedarbojas. Pārbaudes brīdis ir vēlēšanas, tad var redzēt faktisko bildi. Nosaukumu mainot, partija iegūst atkal jaunu publicitātes vilni. Aizliegt šajā ziņā neko nevar, taču nevajadzētu saasināt uzmanību uz jaunas partijas reģistrāciju. Partijas brīvi var pārveidot nosaukumus, un ideoloģiskais saturs vēlāk var parādīties pilnīgi citāds nekā sākotnēji deklarētais. Nav partiju, kas, atnākušas pie mums, deklarētu pretvalstiskus nodomus. Taču ir cilvēki, kas šo juridisko konstrukciju vēlāk izmanto pilnīgi citiem nodomiem, nekā iepriekš deklarējuši.

– Mūsu lasītāji, nebūdami juristi, spriež tā – policija ir, lai uzturētu kārtību, Baloža kunga vadītā iestāde ir, lai reģistrētu godīgus cilvēkus, bet tai nav jāreģistrē organizācijas, kuru nodomi ir pret sabiedrības un valsts interesēm. Ja ierodas kāda organizācija, kuras nodomi ir nomainīt Latvijas valsts iekārtu vai pievienot citai valstij, jums taču jāpārbauda!

– Iesniegtajos dokumentos tādi nodomi neparādās. Mums jāreģistrē tā, kā likums nosaka, bet likums reģistram šāda veida pārbaudes neparedz. Tas, ka reģistrs pats nepārbauda, nenozīmē, ka valstiskām pārbaudēm nebūtu jābūt. Esam valsts iestāde, varam arī sniegt priekšlikumus. Pēc tam, kad tieslietu ministrs uzdeva noskaidrot, kā būtu labāk, nodarbojāmies gandrīz vai ar likumdevēja darbu. Mūsu vērtējums ir nodots Tieslietu ministrijā.

– Cik biedriem jābūt nevalstiskā organizācijā, lai tā runātu sabiedrības vārdā? Arī te vajadzētu būt skaidrībai!

– Vispirms vajadzētu notariāli apliecinātus māju īpašnieku iesniegumus, kas apliecina biedrību juridisko adresi, jo biedrība varbūt ir reģistrējusies gaisā. Taču Saeimā mums pateica, ka prasīt tādus iesniegumus būšot nepareizi un cilvēkiem nevar liegt apvienošanās brīvību.

Organizācijas ir dažādas – vienai nosaukums ir “Prieka māja” (tulkojumā no krievu valodas nozīme esot cita, nevis priekanams, mums skaidroja dibinātāji), otrai “Seskumīlis,” trešai – “Trusis un citi”. Ir bijuši pieteikumi reģistrēt “Zaļo pūķi”, “Templiešu ordeni” u. tml.

Mavrodi gribēja arī Latvijā piereģistrēt savu finanšu piramīdu veidotājorganizāciju “MMM”. Reģistra notāre atcerējās deviņdesmito gadu “MMM” shēmu vēsturi, turklāt statūtos jaunā organizācija bija paredzējusi nodarboties ar finanšu piramīdu veidošanu. Reģistrāciju atteicām. Taču, ja nosaukums “MMM” būtu atšifrēts, piemēram, kā “Mīļās Māras māja” un statūtos parādītos “attīstīt Latvijas biznesu”, mēs bez lielu līdzekļu ieguldījuma detalizētām pārbaudēm nevarētu atrast, ko tad organizācija īsti domā darīt.

Ir jāizdala divas lietas – reģistrācija un kontrole pēc tam. Nu nav tā kā agrākos laikos, kad valsts iestādes līdz ar reģistrāciju deva atļauju darboties. Šobrīd biedrības var darboties arī bez reģistrācijas un bez juridiskās čaulas, ko tā dod. Bet tad tās ir tikai personu apvienības bez tiesībspējas (nevar uzņemties ne tiesības, ne pienākumus). Neviena, nākot uz reģistrāciju, necenšas atklāt, ka tā ir ļauna, patiesībā nodarbosies ar cilvēktirdzniecību vai valsts varas gāšanu. Tiktāl mēs spējam kontrolēt, lai tieši neviens neko tādu nenorādītu.

Ja runājam par atsevišķiem ekstrēmistiem, jāsaprot – tas nav reģistrācijas jautājums, viņu darbību uzraudzīt ir Drošības policijas vai Satversmes aizsardzības biroja ziņā, vai militārās pretizlūkošanas jautājums.

– Valsts nav noteikusi nekādus priekšnoteikumus, lai zināmu personu kopumu reģistrētu kā biedrību vai sabiedrisku organizāciju?

– Ikviens, kas grib apvienoties, reģistrējas.

– Un nav nekādu mērķu ierobežojumu?

– Mērķi ir jānorāda, un mērķis nedrīkst būt pretrunā ar Satversmi, likumiem vai Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Taču ikviens mērķu ierobežojums būtu neiedomājami garš. Jau mūsu valsti dibinot, no tādiem ierobežojumiem ir atteikušies. 1922. gadā pieņēma Satversmi, kurā bija no 1. līdz 7. nodaļai, bet iepriekš Satversmes sapulcē apspriestā 8. nodaļa tur neparādījās. Šo 8. nodaļu pieņēma tikai pēc valsts atjaunošanas 1998. gadā. Jo divdesmito gadu sākumā bija vēlme aizliegt jezuītu ordeni; tad Satversmes sapulces deputāti diskutēja, vai būtu labi likumos ietvert aizliegumu kādam darboties.

Ja runājam par mērķu ierobežošanu, nekad nebūtu pilnīgs uzskaitījums, ko nevajadzētu darīt. Negrūstīties, nekrāpties, nenogalināt… utt., likumos visu nevar sarakstīt.

– Nesaku, ka ierobežojumi jāliek neierobežotā daudzumā; nu, vismaz vienu minējāt, ka biedrības citu sist nost nedrīkst. Cik zinu, kaimiņu lielvalstī organizācijām nav atļauts pārtikt no ārzemju naudas, tas, manā izpratnē, ir ierobežojums.

– Tad attiecīgos normatīvos aktos ir jāparedz tā kontrole. Bet nediskutēšu, vai mums vajadzētu līdzināties Krievijai.

– Vai valsts jums kā valsts iestādes vadītājam nav noteikusi: “Baloža kungs, jums nav tiesību reģistrēt organizācijas, kas mudina uz citu sišanu nost; kuras ņem ārzemju naudu”?

– Nē, nepārbaudām, vai kāds ņem ārzemju naudu. Bet fiziskas personas arī bez reģistrācijas var ņemt to ārzemju naudu. Protams, mērķi, kas vērsti uz krimināli sodāmu darbību veikšanu, būs pretēji likumiem un tādi netiks reģistrēti.

Viss te iznāk likts vienā katliņā – pretvalstiskā darbība, darbošanās pret valsts interesēm un šī juridisko personu reģistrācija. Bet – kādam nolūkam ņemt šo naudu – apvienot, lai ko pretvalstisku darītu?

– Apvienot organizāciju, uzturēt, izdot organizācijas bibliotēku…

– Pirmām kārtām valsts administratīvie procedūras ierobežojumi nekad labu rezultātu nesniedz. Ja runa ir, piemēram, par svešas naudas atnākšanu uz biedrībām, un ja to censtos ierobežot, tiktu atrasts cits naudas plūsmas ceļš. Tā nauda atnāktu uz firmām.

Varētu būt finanšu līdzekļu kontrole no Valsts ieņēmuma dienesta puses; Drošības policijas kompetencē ir pārbaudes, ja biedrība veic pretvalstisku darbību, un tad pēc tiesas lēmuma šo biedrību no Uzņēmumu reģistra svītrosim.

Reģistrs ir tā iestāde, kur atspoguļosies valsts rīcība, bet nav super-iestāde, kas var kontrolēt, pārbaudīt, kaut ko aizliegt.

Mēģinām sniegt priekšlikumus par reģistrācijas procedūru, bet mēs nevaram grozīt valsts politiku, ja valsts politika ir superliberāla.

Esam superdemokrātiska valsts, un tādiem principiem sekojam. Ja beidzot sākas diskusija un leģitīmais mērķis nav ierobežot cilvēkiem biedroties un reģistrēt organizācijas, bet mērķis ir nepieļaut pretvalstiskas aktivitātes, tad redzam, ka Saeima beidzot sāk domāt, Centrālā vēlēšanu komisija sāk domāt.

Reģistrs arī sāk domāt, kā situāciju uzlabot. Līdz tam nebija pārdomātas politikas, drīzāk bija virziens uz liberalizāciju – ātrāk, maksimāli brīvāk!

Es nedomāju, ka šīs problēmas ir radušās no liberālas politikas, no reģistrācijas politikas.

– Iepriecinājāt, ka zināms apgaismības moments ir. Taču pagaidām nepietiekams.

– Valsts sāk nopietnāk šiem jautājumiem pievērsties. Ir jābūt politiķiem, kuriem jāuzņemas politiska atbildība par savu rīcību. Nevar būt tā, ka no reģistra prasa atbildību par pretvalstisku organizāciju reģistrāciju un tajā pašā laikā nevienā likumā politiķi neieliek nekādas barjeras!

Mēs cenšamies valstiski domāt un balstīties uz labas pārvaldības principu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+