Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
16. janvāris, 2014
Drukāt

Balodis: Gaļas kontrabandai nav iemesla
 (3)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Sarunā ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektoru MĀRI BALODI skaidrojām, cik pamatots ir Gaļas liellopu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētāja Riharda Valtenberga aizvadītajā nedēļā vēstītais par to, ka Latvijas tirgos un veikalos 90 procentiem liellopu gaļas ir nezināma izcelsme.

Māris Balodis: – Ja Latvijā 90% liellopa gaļas būtu nezināmas izcelsme, tad mums gan kautuves, gan tirdzniecības uzņēmumi ir jāklapē ciet. Valtenberga pieņēmums ir nepatiess, nedaudz provokatīvs. Ar to mēs dodam vēstījumu arī citām valstīm, saviem eksporta partneriem, ne tikai saviem patērētājiem, ka pie mums ir pilnīgs bardaks. Šī ziņa apceļoja plašsaziņas līdzekļus arī citās valstīs, tostarp Igaunijā un Lietuvā. Iznāk – ja mums ir tāda situācija, tad jau arī mēs eksportējam kontrabandas gaļu. Kāds mērķis bija Valtenberga kungam nākt ar šādu ziņojumu? Grūti teikt, tomēr sekas var būt nepatīkamas.

Šo informāciju kā nepamatotu noraidīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, kuras sastāvā ir arī Valtenberga kunga vadītā Gaļas liellopu audzētāju biedrība, gaļas liellopu audzētāju kooperatīvs “ABC projekts”, kautuvju palīdzības biedrība. Konkrētais paziņojums ir uz iepriekš minētā cilvēka sirdsapziņas.

– Cik pārskatāms ir liellopu gaļas tirgus Latvijā?


– Liellopu gaļas tirgus Latvijā ir samērā mazs. Pieprasījums pēc liellopu gaļas mūsu valstī ir samērā zems. Iemesli ir ekonomiska rakstura, par tiem jāvaicā pētniekiem un nozares ekspertiem. Ieplūdināt milzīgu daudzumu nelegālās gaļas nebūtu ekonomiski pamatoti, tāpēc ka tirdzniecības tīklos šās gaļas īpatsvars veido 5 – 8% lielu īpatsvaru. Turklāt Latvijā nokaujam apmēram 90 000 liellopu gadā. Tas veido 20 000 tonnu jeb, pārrēķinot uz vienu cilvēku, desmit kilogramu. Ja šis daudzums veido vien 10%, tad iznāk, ka viens Latvijas cilvēks gadā apēd 100 kg liellopa gaļas.

Tālāk. Ko saprotam ar kontrabandu? Tā ir produkta pārvietošana pāri valsts robežai, nemaksājot noteiktos nodokļus. No mūsu robežvalstīm lielus gaļas daudzumus, ņemot vērā cenas starpību, nevarētu ievest. Krievijā un Baltkrievijā gaļa ir dārgāka nekā Latvijā, kur ir viena no viszemākajām liellopa gaļas iepirkuma cenām. Latvija pērn uz citām valstīm izveda 50 000 liellopu. Galvenokārt uz ES valstīm, vien 2% – uz Turciju. Pircēji galvenokārt izved teļus un nobarojamos liellopus. Tas ir viens no rādītājiem, ka pieprasījums uz vietas ir nepietiekams. Nav iemesla nopietnai kontrabandai.

Ja runājam par PVD uzraudzību pārtikas produktiem, tad marķēšanas prasības liellopa gaļai salīdzinājumā ar citiem produktiem ir visstingrākās. Liellopa gaļas izsekojamībā mēs varam nonākt līdz konkrētam audzētājam tāpēc, ka visi liellopi ir individuāli apzīmēti. Kad tie nonāk kautuvē, tad informāciju saņem datu bāze. Pēc nokaušanas atkal informāciju saņem datu bāze. Veikalā, veicot gaļas izsekojamību, redzam kautuves numuru, sadales uzņēmuma numuru. Tas attiecas arī uz malto gaļu. Bez Latvijā iegūtās gaļas mums figurē arī Polijā, Lietuvā un nelielā daudzumā Igaunijā ražotā gaļa. Pēc mūsu robežkontroles ziņām, runas par Latīņamerikas gaļas ievešanu ir nepamatotas. Pērn neviena krava no Amerikas kontinenta nav ienākusi. Protams, šo valstu gaļa var ienākt arī citas valsts robežkontroles punktā un pēc tam Latvijā.

Latvijā nelielā daudzumā ir ievesta ekskluzīva liellopa gaļa un tās produkti no trešajām valstīm, tostarp no Austrālijas un Jaunzēlandes.

– Cik tomēr liels Latvijā varētu būt nezināmas izcelsmes gaļas īpatsvars?


– Mūsu kompetences problēma ir kaušana mājas apstākļos. Aptuveni 10 000 liellopu ik gadu nokauj mājās. Latvijas likumi un noteikumi ļauj kaut lopu pašpatēriņam. Cik dzīvnieku pašpatēriņam viens cilvēks var nokaut, nekur nav noteikts. Protams, nav noslēpums – daļa no šā pašpatēriņa nonāk gaļas apritē. Tā ir tirdzniecība “no rokas”, caur internetu, gaļas ieplūdināšana caur tirdzniecības vietām, izmantojot legālo dzīvnieku pavaddokumentus. No mūsu skatupunkta ar liellopiem risku ir mazāk, bet cūkgaļas gadījumā riski patērētāju veselībai ir nopietni. Pirms diviem gadiem notika trihinelozes uzliesmojums Daugavpils pusē, saslima vairāk nekā 70 cilvēku. Toreiz konstatējām – pašpatēriņam domāto gaļu tirdzniecības vietās vienkārši ieplūdina. Mums ir pašpatēriņa saimniecības, atsevišķās novietnēs pat simtiem cūku, kas nenonāk kautuvēs, tās izmanto “pašpatēriņam”. Kopā ar Zemkopības ministriju vērtējām, cik viena ģimene, saimniecība varētu kaut pašpatēriņam dzīvnieku gada laikā, tomēr šiem noteikumiem nav tālākas virzības.

Nākamā problēma – runājot par pārtikas produktiem, ir garās piegādes ķēdes no ES valstīm. Vairākās jomās secinājām – lai atvestu kādu pārtikas produktu, piemēram, no Polijas, ir iesaistīti 5 – 6 uzņēmumi. Mums ir pamatotas aizdomas – šajā ķēdē iesaistītie 1 – 2 uzņēmumi ir izveidoti vien tāpēc, lai nemaksātu nodokļus. Nopērk produktu vienā galā, otrā galā saņem legālu produktu no legālas kompānijas, bet pa vidu ir pastkastītes firma, kas it kā maksā nodokļus. Šeit darbojamies kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu, apmaināmies ar informāciju. Tomēr šajā gadījumā nav runa par kontrabandas produktiem.

Pateikt, cik liela ir pelēkā zona, ir grūti. Viennozīmīgi, tie noteikti nav 90%, 50%, ne arī 30%. Liellopu gaļas tirgus Latvijā ir tik neattīstīts, ka milzīga interese tajā darboties nav manāma. Mans ieteikums ir pirkt gaļu legālās tirdzniecības vietās – veikalos, tirgos, izvairīties no pirkumiem “no rokas” un internetā.

– Ko rāda PVD pārbaužu rezultāti? 


– Problēmas ir. Pērn visiem produktiem atklājām 2650 pārkāpumu, vairāk nekā 2000 produkta izsekojamības pārkāpumu. Saistībā ar zirga gaļas skandālu pērn pastiprināti uzraudzījām gaļas nozari. No septembra līdz novembrim veicām vairāk nekā 600 pārbaužu dažādos gaļas aprites posmos. Atklājām daudz neatbilstību izsekojamības jomā un marķēšanas jomā. Tomēr šeit nav runa par nelegālu gaļu. Runa ir par nedeklarēšanu datu bāzē, par kļūdām marķējumos.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Balodi, tu esi īsts urla! Tu pats tici tam ,ko saki?

  2. Tad kāpēc veikalos ir “Doktora” desas ar visdažādāko sastāvu ? Tad jau margarīnu arī var pārdot kā – sviestu ? Kāpēc Latvijas PVD ir tik strādāt negriboša ? ..Laikam algas par lielām …negrib nopelnīt …vai otrādi ? ….

  3. Atkal kartejais uzpustais stasts, lai zemniekiem varetu nosist cenu par liellopiem, ta jau zemnieks sanem kapeikas un tagad atkal nevares kadu laiku lopus pardot, jo uzpirceji dos mazu cenu, jo luk galas neizsekojamibas del pirceji vairs galu neperk un mums nav ko jums maksat….

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (1)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+