Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
16. marts, 2012
Drukāt

Balsošana internetā plānota tikai kā papildu iespēja

velesanas_db_4

Pagājušonedēļ valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināta Satiksmes ministrijas sagatavotā interneta vēlēšanu sistēmas izveides koncepcija. Tā paredz, ka jau nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās nobalsot būs iespējams arī internetā. 


Uzreiz gan jāteic, ka šī nav pirmā interneta vēlēšanu koncepcija. Līdzīgu dokumentu 2007. gadā bija sagatavojis arī Elektronisko lietu sekretariāts, plānojot jau 2009. gada pašvaldību vēlēšanas organizēt internetā. Šiem plāniem strīpu pārvilka krīze, un šodien vairs nav ne iepriekšējās koncepcijas, ne paša e-lietu sekretariāta. Tomēr virtuālās vēlēšanas ir atgriezušās pašreizējās valdības rīcības plānā.

Jaunā koncepcija paredz interneta vēlēšanas ieviest kā iepriekšējas balsošanas neklātienē veidu. Tas nozīmē, ka virtuālā nobalsošana nenotiks oficiālajā vēlēšanu dienā, bet gan pirms tam. Plānots, ka interneta balsošana noritēs aptuveni nedēļu un beigsies trīs līdz piecas dienas pirms oficiālā vēlēšanu datuma. Saskaņā ar koncepciju interneta balsošana norisināsies īpaši izveidotā portālā, ko uzturēs uzticama sertifikācijas pakalpojuma sniedzēja (USPS) statusu ieguvusi iestāde. Visticamāk, tas būs Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC). Tā šobrīd ir vienīgā iestāde Latvijā, kurai ir USPS statuss.

Vēlētajam, kurš vēlēsies nobalsot internetā, vispirms būs jāpiesakās LVRTC, kur viņš saņems “vēlēšanu zīmju šifrēšanas sertifikātu”. Interneta nobalsošanas laikā viņš autorizēsies vēlēšanu portālā, izmantojot savu e-parakstu. Autorizēšanās, izmantojot internetbanku vai sociālo tīklu paroles, pagaidām netiek plānota. Pēc tam vēlētājs interneta vidē veiks visas tās pašas darbības, ko iespējams izdarīt iecirknī, – izvēlēsies sev tīkamāko sarakstu, izsvītros vai ieliks plusiņus atsevišķiem kandidātiem. Pēc izvēles izdarīšanas vēlētājs, nospiežot pogu, nosūtīs savu balsojumu uz vēlēšanu portāla serveri.

 

Būtiski, ka interneta balsošana tiek plānota tikai kā papildu balsošanas veids. Tradicionālā balsošana iecirkņos ar biļeteniem tiks saglabāta, un arī tie, kas jau nobalsojuši internetā, varēs to izdarīt iecirknī vēlēšanu dienā. Tādā gadījumā internetā nodotā balss anulēsies.

 

Izšķirošais faktors – 
uzticība

Interneta vēlēšanas mēģinājušas ieviest daudzas valstis, bet parasti šie mēģinājumi apsīkst jau saknē. Uz šā fona izceļas mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi, kur internetbalsošana nacionālā mērogā atzīta par pilnīgi leģitīmu risinājumu. E-balsošana Igaunijā pirmo reizi notika 2005. gada pašvaldību vēlēšanās. Toreiz internetā nobalsoja vairāk nekā 9000 cilvēku. Divus gadus vēlāk Igaunijas parlamenta (Rīgikogu) vēlēšanās šo iespēju izvēlējās 30 tūkstoši cilvēku. 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās šis skaitlis sasniedza 58 tūkstošus, bet šogad notikušajās parlamenta vēlēšanās iespēju nobalsot internetā izmantojuši vairāk nekā 140 846 cilvēki jeb vairāk nekā 15% elektorāta. Citās valstīs, kur notikuši mēģinājumi ieviest interneta balsošanu, tas parasti aprobežojies ar atsevišķiem izmēģinājumiem. Vācijā centienus ieviest interneta balsošanu apturēja konstitucionālā tiesa, jo tas esot pretrunā ar valsts pamatlikumu.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars uzskata, ka galvenais faktors, kas izšķir, vai valstī izdodas ieviest interneta balsošanu, ir cilvēku uzticība.

 

“Dažādās valstīs notikušie pilotprojekti oficiāli ir novērtēti kā veiksmīgi, arī finansiāli nebūtu nekādu šķēršļu ieviest internetbalsojumu, bet tālāka attīstība nenotiek. Visticamāk, tādēļ, ka sabiedrībā pastāv bažas, ka elektroniskais balsojums nav tik labi novērojams kā process klātienē ar vēlēšanu zīmēm,” spriež A. Cimdars.

 

Aizdomu liesmiņām eļļu pielej arī politiķi, kuri interneta balsojumos saņēmuši vismazāk balsu.

Tirgus un sabiedriskās domes pētījumu centrs SKDS pēc CVK pasūtījuma regulāri veic vēlētāju attieksmes pētījumus, kur cita starpā interesējas par to, vai viņi uzticētos balsojuma rezultātiem, ja Latvijā tiktu ieviesta internetbalsošana. Pērn veiktais pētījums liecina, ka Latvijā uzticība interneta balsošanai ir ļoti zema. Vairāk nekā puse (52,4%) aptaujāto vēlētāju interneta balsošanai neuzticētos, bet šādus rezultātus par uzticamiem uzskatītu tikai trešdaļa vēlētāju (33,3%). Atlikušajiem 14,3% nav sava viedokļa. Tomēr jāpiebilst, ka interneta vēlēšanu atbalstam ir tendence pieaugt. Vēl 2010. gadā skeptiķu bija krietni vairāk (61,6%), bet atbalstītāju – mazāk (25,1%). “No vienas puses, ar īpaši augstiem uzticības rādītājiem mēs lepoties nevaram. Taču, no otras puses, cilvēkiem līdz šim nav bijis pietiekami daudz informācijas par to, kā noritēs balsošana internetā,” uzskata Cimdars.

 

Sola anonīmu un 
drošu balsojumu

Galvenie iemesli, kas grauj uzticību virtuālām vēlēšanām, ir bažas par aizklātības principa ievērošanu, vēlētāju ietekmēšanu, biļetenu pārskaitīšanu šaubu gadījumā, kā arī hakeru uzbrukumu.

Interneta vēlēšanu koncepcijas autori mierina, ka, lai nodrošinātu aizklātuma principa ievērošanu, balsojums tikšot šifrēts. Interneta vēlēšanu portāla uzturētāji LVRTC varēs redzēt tikai vēlētāja identitāti, savukārt CVK – tikai viņa izdarīto izvēli, bet ne personas datus. Tādēļ līdzīgi kā iemetot biļetenu urnā arī internetā nebūs iespējams saistīt konkrētu vēlētāju ar konkrētu izvēli.

“Manuprāt, tas nav klupšanas akmens, jo vēlētāju reģistru uztur viena atbildīgā institūcija, balsojumu – otra, bet procesu vada trešā, tad savilkt kopā šīs lietas var tikai tad, ja visi pārkāpj likumu. Domāju, ka tik augsts tiesiskuma līmenis mums ir, ka varam paļauties uz to, ka trīs valsts institūcijas vienlaikus nepārkāps likumu,” sprieda Cimdars.

Tāpat uzticību apdraud iespējamā vēlētāju ietekmēšana. Tradicionālā balsošana notiek vēlēšanu iecirkņos, kur tās norisi kontrolē gan vēlēšanu komisijas darbinieki, gan novērotāji un policija.

 

Savukārt interneta balsošanas laikā par “iecirkņiem” varēs kļūt faktiski ikviena vieta ar interneta pieslēgumu. Tādēļ viegli iedomāties situācijas, kad priekšnieks birojā uzrauga, vai darbinieki nobalso par viņam tīkamo partiju.

 

Vai arī kādi negodprātīgi aģitatori dežurēs kafejnīcās ar bezvadu interneta pieslēgumu un piedāvās garāmgājējiem “uzsaukt aliņu”, ja tie nobalsos par kādu konkrētu partiju. Tā, protams, ir nelegāla darbība, bet izkontrolēt visas šādas vietas tiesībsargājošās iestādes fiziski nespēs. Arī šādas iespējas esot ņemtas vērā, tādēļ nobalsot internetā varēs vairākkārt un šajās reizēs tiek ņemta vērā pēdējā balss. Proti, despotiskā priekšnieka padotie varēs nobalsot vēlāk, kad boss būs izgājis, vai arī vakarā no mājas interneta. Savukārt cilvēks, kurš kafejnīcā būs pārdevis savu interneta balsi “par aliņu”, varēs izstaigāt citas kafejnīcas un pārdot to citiem aģitatoriem, bet vakarā pārnākt mājās un jautrā skurbulī nobalsot par savu patieso partiju. Internetā nobalsojušajiem arī būs tiesības vispārējā vēlēšanu dienā nobalsot iecirknī ar tradicionālo papīra biļetenu. Tādā gadījumā interneta balsojums anulēsies.

Vēl viens skeptiķu arguments ir balsu pārskaitīšanas iespēja. Papīra biļeteni tomēr tiek kādu laiku uzglabāti un rezultātu apšaubīšanas gadījumā tos iespējams pārskaitīt. Satiksmes ministrijas pārstāvji mierina, ka līdzīga iespēja būšot arī ar virtuāli nodotajām balsīm.

Visbeidzot nevar izslēgt arī hakeru uzbrukumu vēlēšanu portāla serverim ar mērķi sagrozīt vai iznīcināt rezultātus. “Neviena informācijas sistēma nav 100% pasargāta no uzbrukumiem, bet šī tiks gatavota pietiekami droša, lai jebkuru nesankcionētu piekļuvi varētu identificēt. Ja šādas aizdomas radīsies, mēs aicināsim cilvēkus izmantot iespēju vēlēšanu dienā nobalsot klātienē,” pastāstīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Viņš arī mierināja, ka Igaunijā līdz šim nevienus interneta vēlēšanu rezultātus nav nācies apstrīdēt.

 

Kad un par cik?

Kaislīgākie interneta vēlēšanu aizstāvji apgalvo, ka tas ļaus ieekonomēt valsts līdzekļus. A. Cimdars savukārt norāda, ka tradicionālās vēlēšanas nekur nepazudīs. “Par jūtamu vai kaut relatīvu ekonomiju pagaidām runāt nevar. Balsošana internetā būs tikai papildu iespēja, līdz ar to nozīmē papildu izdevumus,” uzsvēra CVK vadītājs. Pēc aptuvenām aplēsēm, interneta vēlēšanas varētu izmaksāt vienu miljonu latu klāt pie tradicionālo vēlēšanu tēriņiem, kas parasti grozās ap 2,2 miljoniem latu.

Saskaņā ar koncepciju interneta vēlēšanu portāla izveidei būs nepieciešami no 400 līdz 600 tūkstošiem latu, bet tehniskā aprīkojuma iegādei – vēl 100 tūkstoši. Vēlētāju reģistra sagatavošanai, pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes aplēsēm, nepieciešami 300 000 latu.

Ministru prezidenta Valda Dombrovska un koncepcijas autoru vēlme ir, lai interneta balsošana sāktu darboties jau 2013. gada jūnijā gaidāmajās vēlēšanās. Parasti par vilcināšanos ar vēlēšanu sistēmas modernizēšanu tiek vainots CVK, bet A. Cimdars uzsver, ka CVK kā vēlēšanu organizators šajā gadījumā būšot tikai galaprodukta lietotāji. Šobrīd bumba atrodoties parlamenta laukumā. Lai iekļautos noteiktajos termiņos, Saeimai līdz vasaras brīvdienām jāgroza virkne likumu – Vēlētāju reģistra likums, Pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums, Saeimas vēlēšanu likums, likums “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, likums “Par CVK” un virkne citu normatīvo aktu. Pēc tam LVRTC būšot nepieciešams aptuveni pusgads, lai izstrādātu, pārbaudītu un auditētu interneta vēlēšanu tehnisko platformu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+