Mobilā versija
+0.8°C
Auseklis, Gaisma
Trešdiena, 13. decembris, 2017
11. jūnijs, 2015
Drukāt

Egils Līcītis: Urbanovičs negaida pateicību un algu (4)

Foto-LETAFoto-LETA

Jānis Urbanovičs

Jāņa Urbanoviča stingrība ir vispārzināma. “Saskaņas” kazarmās valda tīri militāra vai ieslodzījuma vietas disciplīna, un vadītājs ir kā tēvs, ģimenes goda glabātājs. Pēc prezidenta vēlēšanām žurnālisti nodarbojas ar grūtu kontroldarbu, atklājot balsošanas noslēpumu, kā Raimonda Vējoņa atbalstītāji savākuši 55 balsis, ja iepriekš opozīcija teicās noraidīt kandidātu un stāvēt kā siena “pret”. Vai kāds būtu krāpies, melojis? Liecinieku tam, kādi grūdieni izraisīja balsu kustību urnā par labu Vējonim, nav. No deputātiem neviens neatceras, kā viņi sasnieguši tādu iedvesmu. Tā ka žurnālistu minējumi pacelt noslēpumainības plīvuru būs tikai nepārbaudīti fakti, kā mēdz traktēt, un “Saskaņas” gods netiks aptraipīts.

Tomēr, kad lieciniekam Ādamsonam jautāja, vai viņš būtu balss nodevējs Vējonim, godīgais kapteinis Haizivs atteica, lai to prasot frakcijas priekšsēdētājam. Kas būtu ko kaunēties un neatzīties: jā, saskaņieši piespēlēja padsmit balsis. Kaut ļaunvēļi viņus saukā par Kremļa ietekmes aģentiem un Maskavas gultas klājējiem, ir zināms, ka “Saskaņa” ir pilsoņu vēlēti sociāldemokrāti, kas ik rītu pēc pamošanās vaicā: ko varu šodien darīt, lai mana valsts būtu stiprāka un drošāka? Slēgtais balsojums, kā apgalvo slepenības piekritēji, ir sirdsapziņas balsojums! Tā ir individuāla izšķiršanās kabīnes noslēgtībā, ne pēc frakciju pulkvežu pavēlēm! Urbanoviča un Ušakova kareivjiem par vienlīdzību un brālību noteikti tuvāka ir dabas aizsardzība. Viņi brauc ar mazlitrāžas džipiem, šķiro atkritumus, nodod makulatūru, izlietotās baterijas un tukšās pudeles. Gluži loģisks ir viņu “jā” zaļam prezidentam. Otrkārt, lai nepelnītu maizi ar žāvāšanos Saeimā, Urbanoviča frakcijai patīk piedalīties, kur kādu paaugstina vai pazemina amatā – lemjot pārsvarā sapasīgi ar ZZS. 24 cilvēki parlamentā ir ļoti labs fonds, kur aizņemties trūkstošas balsis!

Komandēt Rēzeknes Jāni gan nav iespējams. Pēc “Parex” bankas kraha varu iedomāties tikai divus cilvēkus Latvijā, kuri drīkstētu dot norādījumus un izteikt vēlēšanos Urbanovičam, un viņš atbildētu ar iztapību. Pie tam viens no viņiem atrodas eksteritoriālā zonā, bet otrs – patālu no Rīgas. Tāpēc vēlēšanu dienā, visticamāk, ir notikušas parlamentam raksturīgās “saskaņotās darbības”. Varbūt monotonajā procedūrā “Saskaņas” štābā piepeši uz galda atrada aploksni “Atvērt 16.00”. Varbūt sazināšanās notika ar bezdelīgām vai caur emisāru Emsi. Atbildēšu arī tiem, kas nezina, kādu pateicību pozīcijas deputāti būs parādā “Saskaņai”. Muļķības, ka frakcijai dāvinās krāsu televizoru vai sulu spiedi. Ir tas prieks, ko jūti dvēselē, palīdzēdams cilvēkiem un par to negūdams ne atalgojumu, ne dāvanas. Žēl, ka Jānim, pat ar lodāmuru spīdzinātam, jāglabā noslēpums. Citādi viņš piepūstos aiz lepnības, ka atkal pieaicināts svarīgu lietu sakārtošanā. Turklāt Vējoņa kunga reputācijai kantes nav rīvētas, tamdēļ tā nav nedz satriekta, nedz cietusi.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. ” … Gluži loģisks ir viņu “jā” zaļam prezidentam. … ”
    Ja tā dekorācija 🙁 kaut ko varētu individuāli “zaļu” paveikt …

    • Par to prezidenta “zaļumu”
      !
      Ienāca prātā paskatīties VID amatpersonu deklarācijās – vai pašam pieder ar kāds zemes gabals(vieglāk saprast “zaļu” saimniekošanu), vai tikai tāds pilsētas putlūriņš(saprot tikai Rīgas parku līmenī).
      Jā: piederējusi zeme – Ls 50 vērtībā(par tik 2003.g. pārdevis; puķu dobe pie loga, vai ?); pārdevis arī dzīvokli(vai tagad mīt darba kabinetā uz kušetes ?).
      !
      Jebšu gatavojies uz kādu lielāku, saistītu ar Urbanoviču,stihiju ?

  2. Urbanovičs negaida pateicību un algu-tas viņam pienākas

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Es sameklēšu mums darbinieku!

Pašlaik Latvijā trūkst visu kvalifikāciju darbinieku – gan augstākā un vidējā līmeņa, kā arī nepietiek mazkvalificētu darbinieku. To intervijā LTV pirmdien atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis. 60% no aptaujātajiem LTRK biedriem atzinuši, ka saskaras ar darbaspēka trūkumu, 80% uzņēmēju pauduši atbalstu ārvalstu studentu iesaistei Latvijas darba tirgū. 90% aptaujāto uzņēmumu uzskata, ka ir nepieciešams pārskatīt augstskolu studiju programmas, koncentrējoties uz tām specialitātēm, kuru trūkst visvairāk. Viņš minēja, ka, piemēram, viens no Latvijā straujāk augošajiem sektoriem ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) joma. Būtu nepieciešams, lai augstskolu IKT jomā ik gadu pabeigtu ap 3000 jauno speciālistu, taču šobrīd gadā šo specialitāti iegūst vien 500-600 absolventi.

Vai vidējai izglītībai Latvijā jābūt obligātai?
Draugiem Facebook Twitter Google+