Grieķija sāk pusgada prezidentūru ES 0
Pēc pusnakts salūtiem un šampanieša glāžu šķindas daudzviet Eiropas galvaspilsētās, Atēnās atrotīs piedurknes. Grieķija, par spīti vairāku gadu finanšu krīzes jūgam, sāks savu sešu mēnešu prezidentūru Eiropas Savienībā (ES). Atēnām šī būs jau piektā prezidentūras reize, tādēļ par iesācējiem grieķus saukt nevar, taču ekonomiskais un sociālais fons uz Grieķiju šajā laikā liek raudzīties ar citādu skatu.
Pirms neilga laika Atēnās ieradās mūsu kaimiņvalsts Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, lai simboliski tālāk nodotu ES prezidentūras stafeti. Oficiālā vizītē pie Grieķijas prezidenta Karola Papulija un premjerministra Antona Samara D. Grībauskaite runājusi par Lietuvas prezidentūrā paveikto un aktuālākajiem darbiem, kas vēl veicami, par to, kādas būs Grieķijas prezidentūras prioritātes. Daļa Grībauskaite atzinusi, ka aizvadītās Lietuvas prezidentūras svarīgākie rezultāti ir vienošanās ar Eiropas Parlamentu par nākamo septiņu gadu budžetu, fakts, ka uz priekšu pavirzījusies banku savienības ideja, kuras nolūks ir nepieļaut banku krīzes atkārtošanos, kā arī Austrumu partnerības samits Viļņā, kas aizritēja ar milzīgu ārēju spiedienu no Krievijas puses, kā arī atstāja būtisku ietekmi uz Ukrainas politisko dzīvi.
Savukārt Grieķija plāno, ka galvenās prioritātes tās prezidentūrā būs vairāki jautājumi, kas valstij pašai ir svarīgi, piemēram, ES tautsaimniecības izaugsmes veicināšana, imigrācijas regulēšana, enerģētika, un liela nozīme būs pievērsta, protams, arī sociālajai jomai. Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite izteikusi cerību, ka, par spīti visiem pārbaudījumiem, Grieķija varēs īstenot veiksmīgu prezidentūru.
Par savas prezidentūras logo Grieķija izvēlējusies lakoniskas, eliptiskas formas baltas buras un laivas siluetu, kas peld zilos, plašos ūdeņos. “Vienoti mēs burājam uz priekšu,” vēsta prezidentūras logo.
Mediji ziņo, ka Grieķija savu prezidentūru plāno ļoti spartisku, proti, nevienu lieku eiro neizmest vējā, jo valsts pati joprojām pilda starptautiskā aizdevuma programmas nosacījumus. Grieķija palīdzību lūgusi jau divas reizes, kopumā saņemot 240 miljardu eiro. Jaunāko aizdevuma daļu – 1 miljardu eiro – pēc garām diskusijām eirozonas finanšu ministri Grieķijai piešķīra decembra vidū.
Pēc pēdējiem datiem, bezdarba līmenis Grieķijā atkal ir audzis, pārsniedzot 27 procentus. Mazliet krities jauniešu bezdarbnieku skaits, taču, pēc pēdējās statistikas, bez darba ir vairāk sieviešu. Lēš, ka Grieķijas stāvoklis pamazām sāks uzlaboties tikai nākamā gada otrajā pusē, jau pēc tam, kad Grieķijas prezidentūra būs beigusies.
Ziemas periods un prezidentūras laiks Grieķijā iestājas ar plašu sabiedrības neapmierinātību par to, ka valdība nevēlas samazināt nodokļus maksai par enerģiju. Tas daudzām saimniecībām licis atgriezties pie malkas krāšņu izmantošanas, kas blīvāk apdzīvotajās vietās draud ar pamatīgu smogu, vēsta Grieķijas mediji.
Grieķija nebūs pirmā valsts, kas prezidentūru īsteno, pati būdama krīzes ēnā. Līdzīgā situācijā bija nonākusi arī Grieķijas kaimiņiene Kipra, kura arī savu prezidentūru 2012. gadā īstenoja finansiāli spiedīgos laikos, jo aizdevumi Grieķijai bija iedragājuši Kipras bankas. Nikosijai izdevās aizvadīt pieticīgu prezidentūru, kurai valsti cauri vadīja Briseles palīdzīgā roka.
