Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
23. jūlijs, 2015
Drukāt

Baltā dabas rotaļa – Sietiņiezis

Foto-vietasgaisotne.blogspot.comFoto-vietasgaisotne.blogspot.com

Sietiņiezis ir visskaistākais, vislielākais balto smilšakmeņu iezis Baltijā. Tā augstākās smilšakmeņu sienas sniedzas līdz 15 m. Citi ieži un klintis izslienas pret debesīm vienā plaknē kā mūris, bet Sietiņš ir raibi daudzveidīgs arī telpas dziļumā ar dažādiem veidojumiem.

Sietiņieža izmēri

Sietiņš atrodas Gaujas nacionālajā parkā – Gaujas labajā krastā, Vaidavas pagastā, Kocēnu novadā. Gauja, no Liepas ieža nākdama, pagriežas uz rietumiem, bet uz Vaidavas un Kocēnu pagasta robežas tā ietriecas augstā smilšakmeņu krastā. Nerātnā upe spiesta pagriezties par 90 grādiem uz dienvidiem. Ūdens straumes šeit jau pirms 15 000 gadu sākušas veidot Sietiņiezi 400 m garumā. Sietiņieža augstākās smilšakmeņu sienas ir kā piecstāvu māja. Bet kopumā visā Sietiņa krastā atsedzas līdz 30 m bieza smilšakmeņu slāņkopa. Augšā virs ieža ir brīnišķīgs priežu sils ar dzelteniem un zilganpelēkiem ķērpjiem, ar mellenāju un brūklenāju mētrām. Dažviet starp lielo koku zaru spraugām paveras ainava uz Gauju un tās pretējo krastu.

Kāpēc tāds nosaukums?

Parasti iežiem, klintīm un citiem dabas pieminekļiem nosaukums ticis no vecākajiem tuvāko māju vārdiem. Sietiņu mājvārds ir ļoti sens, bijis jau cara laikos. Varētu domāt, ka arī šajā gadījumā iezis dabūjis vārdu no vecsaimniecības kilometru uz austrumiem. Tomēr šoreiz vairāk iespējams, ka ir otrādi – Sietiņu mājas jau senlaikos dabūjušas savu vārdu no savdabīgi skaistā ieža, kas tiek saukts arī vienkārši par Sietiņu. Kāpēc? Uz austrumiem vērstajā balto smilšakmeņu iezī dzīvo īpatnēja kukaiņu suga – zāģlapsenes, kuras smilšakmenī izurbinājušas tūkstošiem mazu caurumiņu. Baltais smilšakmens, no vienas vietas noklāts ar melnajiem alu caurumiņiem, tiešām izskatās kā siets.

Velna vietas Sietiņiezī

Velna ala arī tagad labi redzama pie tūristu takas. Tā sākas ar plašu nišu, kas strauji sašaurinās un pāriet melnā alas caurumā, kur drosminiekiem jālien četrrāpus, bet beigās jālokās uz vēdera kā tārpam, lai pēc desmit metriem izsprauktos pa alas otru galu ārā atbaidošā kritenē, kas teikā nosaukta par Velna Kausu – tur Velns ieskrējis, ka smiltis vien nokūpējušas. Šī kritene ir konusveidīga bedre – 7 m dziļa, 8 m caurmērā, pilna ar kritušiem kokiem un trūdošiem sprunguļiem.

Blakus Velna alai ir iespaidīgs klints veidojums kā senas pilsdrupas. Līdz 1974. gadam te bija unikāla, milzīga balta smilšakmeņu arka, kā viduslaiku velvē būvēts tilts 8 m platā laidumā, 7 m augstumā. Pāri 4 m platajai arkai – tiltam gāja nervus kutinoša tūristu taka. 1975. gadā brīnišķīgi veidotais baltais gaisa tilts sabruka.

Tepat pie bijušās arkas paceļas milzīgs, 10 m augsts smilšakmeņu stabs. Apakšgalā tas ir šaurāks, bet uz augšu paplašinās kā tāda pasaku milža vāle, kā tāda cukurbiete, kas tikai ar sakni vēl turas zemē.

Sietiņa romantiski robainajās klintīs augstu virs galvas ir nepieejamas nišas kā alas. Jau senlaikos drosminieki klintī iekasījuši pakāpienus, lai apmierinātu savu ziņkāri vai lielību, ka viņi tur var tikt.

Pa apbrīnojamā ieža terasēm, dzegām un sengravām ir izveidota tūristu taka ar platformām, skatu vietām un kāpnēm lejup un augšup. Gar kraujas malu ir drošas margas.

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +5.0
Alūksne +2.9
Daugavpils +3.0
Saldus +4.8
Liepāja +5.7
Jelgava +4.0
Ventspils +6.2
Limbaži +4
Madona +3.3
Rēzekne +2.7
Draugiem Facebook Twitter Google+