Baltā nakts Centrāltirgū – skaņas, smaržas, sajūtas 0
Mūsdienu kultūras forums “Baltā nakts” jau trešo gadu aicina iegriezties arī Rīgas Centrāltirgū (RCT). Starp daudzajām Baltās nakts norises vietām RCT izcēlās ar plašāk nedzirdētas mūzikas un mūžam nezūdošo Sakņu paviljona aromāta vilinājumu
Skaņām ir saknes
Sakņu paviljons Baltajā naktī mudžēja kā skudru pūznis – cilvēki plūda iekšā un ārā, lielākoties tomēr paliekot iekšā un ļaujoties neierastākas mūzikas skanējumam un vārda izpausmes piedāvātajām iespējām.
Mūzika Sakņu paviljonā šajā vakarā tiešām bija īpaša – diez vai plašāka sabiedrība to bija dzirdējusi, tādēļ AS “Rīgas Centrāltirgus” vadītājs Anatolijs Abramovs ir gandarīts, ka Baltajā naktī izdevies rīdziniekus un pilsētas viesus iepazīstināt ar jauniem un tiešām talantīgiem mūziķiem.
“Balto nakšu galvenā burvība ir iespēja ieraudzīt tieši ko šādu – jaunu un nebijušu, kas tevi pārsteidz. Tādēļ arī Centrāltirgus pieņēma šo izaicinājumu, atvēlot Sakņu paviljonu astoņām mūziķu grupām, kuru vārdi ierindas pilsonim neko neizsaka, lai redzētu, kā notiks šīs mūzikas mijiedarbība ar mūsu apmeklētājiem,” norāda A. Abramovs. Tirgus vadītājs arī atzīst, ka šo grupu individualitāte un muzikālā izpildījuma savdabība aizrauj publiku.
“Šīs grupas bieži spēlē šaurākam lokam, dažādos klubos, bet Baltajā naktī viņi ir pieejami plašākai auditorijai. Turklāt ir kas ļoti pozitīvs – viņiem līdzi uz Centrāltirgu atnākusi arī daļa klubu publikas, viņu fanu pulciņi, kuri turpmāk biežāk varētu apmeklēt tirgu, lai šeit iepirktos,” cer Anatolijs Abramovs.
Projekta “Skaņu sakne Sakņu paviljonā” ietvaros uzstājās dzīvās mūzikas kolektīvi “Treeeye”, “Karmafree”, “The CoCo’nuts”, “Klibs taurenis”, “FunCoolio”, “Ca’ Mel”, “Gapoljeri”, “Komjaunatne” un “Pirmais kurss”.
Pēc uzstāšanās aizskatuvē tiekos ar grupas “The CoCo’nuts” dalībniekiem. Sasārtuši un atraktīvi viņi labprāt dalās iespaidos un pārdomās. “Sajūtas šeit muzicējot bija fantastiskas! Vienīgi akustika varēja būt nedaudz labāka, jo skaņa visu laiku atsitās angāra sienās,” saka grupas dalībnieks Pēteris Narubins. Viņa kolēģe un soliste Marija Broča piebilst: “Esam spēlējuši dažādos Rīgas bāros, festivālā “Positivus”, dažādās hipiju vietās – Kaņepes kultūras centrā, Teātra bārā.” Abi ir pārliecināti, ka Centrāltirgus Baltajā naktī lieliski iederas, jo piesaista daudz cilvēku. “Mēs esam kultūras sastāvdaļa, jo īpaši jaunieši, kas nodarbojas ar mūzikas veidošanu un ļauj to tādējādi iepazīt arī citiem,” nopietni saka Pēteris. Savukārt Marija atzīst: “Varbūt uz Sakņu paviljonu mēs tagad atnāksim biežāk, jo šeit ir mūzika, turklāt fascinē arī aromāts.”
Ievelkošā Sakņu paviljona smarža
Kamēr mūziķi un viņu fani pārbaudīja, vai Sakņu paviljonā nakts laikā skaņām ir rodamas saknes, caurplūstošie Baltās nakts viesi nedaudz iestrēga paviljona aromātos un garšās. Arī šogad līdzīgi kā pērn paralēli kultūrai un mākslai ikviens varēja baudīt vēderpriekus. Tiesa, šogad nedaudz mazākā apmērā, jo nakts laikā darbojās vien spāņu labumu veikaliņš, vinotēka un alus bārs. “Šogad tirgojas tie, kas pērn, kā saka, piešāvās strādāt šādā pasākumā. Septembris tirgotājiem ir ļoti noslogots mēnesis, un varbūt tāpēc īpašas atsaucības no tirgotāju puses šoreiz nebija,” skaidro A. Abramovs.
Baltajā naktī Sakņu paviljonā strādāja ZS “Mucenieki” stends, kas bija atvērts arī pagājušā gada kultūras foruma laikā. Šoreiz naksnīgos pircējus, kuri trieca jautrus jokus un saknes pirka pa druskai vien, apkalpoja jauns un atraktīvs puisis. “Es esmu jauns un mani šis viss interesē,” uzrunāts pauzē starp pircēju apkalpošanu, smaidot saka pārdevējs Guntars. “Es domāju, ka Baltā nakts Centrāltirgū ir īpaša arī ar to, ka tie, kas ikdienā te nenāk, var redzēt, kā tirgus tiek rekonstruēts, kā sakārtojas paviljoni. Turklāt iespēja nākt uz tirgu naktī, iepirkties un arī klausīties foršu mūziku ir lieliska. Un cilvēki tiešām pērk mūsu marinētos dārzeņus, daudzi izmanto iespēju par 10 santīmiem padzerties skābo kāpostu sulu. Katrā ziņā es negaidīju, ka būs tik aktīva tirdzniecība,” stāsta Guntars.
“Ēdinātava kultūras telpa 371” – viss notiek
Baltās nakts pasākumā aktīvi iesaistījās arī augusta beigās darbu sākusī “Ēdinātava kultūras telpa 371”. Apmeklētāju netrūka, un iestādes saimnieki atzīst – ir prieks, ka šo vietu nepilnu divu nedēļu laikā novērtējuši un par savu atzinuši visdažādākie cilvēki. “Kopš atvēršanas mēs ejam tikai uz augšu,” uzsver viens no ēdinātavas līdzīpašniekiem Roberts Simsons. “Vispriecīgākie par mums ir apkārtējo biroju darbinieki, jo šī ir iespēja dažādot viņu ēdienkarti. Ļoti priecīgi ir tūristi, kuri, izstaigājuši tirgu, secina, ka sāk tecēt siekalas no visiem redzētajiem gardumiem, kurus tad te var nobaudīt,” stāsta R. Simsons.
Baltās nakts skaistums esot cilvēku plūsmā, kas nāk un iet, neļaujot īsti noteikt, kurš paliek, kurš aiziet. “Astoņos vakarā piedāvājām piedalīties kulinārijas meistarklasē, kurā ikviens varēja vērot dārzeņu salātu ar kūpinātu zivi gatavošanu – atsaucība un interese bija liela, cilvēkiem patika,” atklāj R. Simsons. Viņš arī ir pārliecināts, ka Centrāltirgus šim biznesam ir īstā vieta un ēdinātava attīstīsies veiksmīgi.
Tikmēr ēdinātavas šefpavārs, Vašingtonas latvietis Kārlis Roberts Celms uzsver, ka viņa piedāvātā virtuve ir iespēja no citas perspektīvas palūkoties uz Centrāltirgū pieejamo produktu pielietojumu.
Kārlis Roberts Celms: “Runājot ar cilvēkiem, esmu secinājis, ka viņos mīt stereotips par Centrāltirgu kā vietu, kas nav pārāk forša. Tādēļ mēs ar kolēģiem nolēmām parādīt, ka šeit tomēr ir interesanti. Mēs piedāvājam veselīgu, garšīgu un godīgu ēdienu par normālu cenu tīrā, jaukā un mājīgā vietā. Centrāltirgus ir lielākais šāda veida objekts Eiropā, un kādēļ neizmantot tā sniegtās iespējas kaut vai attiecībā uz tūristiem? Daudzi ārzemnieki šurp brauc vienīgi tādēļ, lai apskatītu Centrāltirgu, un man ļoti patīk viņiem tirgu izrādīt, stāstīt tā vēsturi, ļaujot gūt labāku iespaidu par mūsu Latviju, tās cilvēkiem un vēsturi.”
Šefpavārs atzīst, ka tirgū viņš sastapies ar daudziem – pārsvarā labiem – pārsteigumiem. “Man ļoti patīk tas personiskums, kas te valda. Esmu strādājis daudzos restorānos, kur produktus pasūta pie vairumtirgotājiem. Šeit ir pat mazliet romantiski, ka agri no rīta ar lielo somu var iet caur tirgu, meklējot produktus un sastopot pārdevējus, kas šeit strādā ilgāk, nekā es dzīvoju,” novērojumos dalās Kārlis Roberts.
