Baltā nakts Centrāltirgū – smaržas, garšas un skaņas baudītājiem 0
Šī gada Baltās nakts vadmotīvs – “Uz paplātes”, Centrāltirgus Sakņu paviljonā īstenojās teju vai burtiski. Paralēli mūsdienīgu videotehnoloģiju pavadītai muzikālai mākslas baudīšanai ikviens varēja iegādāties arī ko vēderpriekiem. Apmeklētāji sacīja – Centrāltirgum jau sen jāpiedalās dažādās kultūras norisēs, savukārt tirgus vadība solīja domāt, kā šo vēlmi labāk īstenot.
Jāiesaista arī citi paviljoni
Pilnīgi neformālā izskatā izdarības Sakņu paviljonā vēroja arī AS “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs. “Tik vēlu vakarā arī es pirmo reizi esmu Sakņu paviljonā,” atzīst tirgus vadītājs. “Vērojot šo rosību, rodas tādas dīvainas sajūtas – paviljoniem ir 80 gadi un es beidzot saprotu, ar ko tie patiesībā piesaista cilvēkus. Tā ir vēsturiskā arhitektūra, pati vide un arī vieta.” Viņš arī uzsver, ka jebkura situācija, kas atšķiras no ikdienišķās, ir jāpiedzīvo pašam un tikai tad var saprast, kā tas ir. “Mēs ar valdes locekļiem jau esam vienojušies, ka pagaidīsim, kādas būs atsauksmes no rīdziniekiem, tirgotājiem un pilsētas viesiem par šo pasākumu, un tad lemsim, vai kādos nozīmīgos svētkos organizēt ko līdzīgu ne tikai Sakņu paviljonā. Varbūt šādu nakti varētu uztaisīt arī visā tirgū,” pārdomās dalās A. Abramovs.
Tirgus piemērots daudz kam
Centrāltirgus sabiedrisko attiecību speciālists Ivars Jakovels ir pārliecināts – šī vide jau izsenis piemērota dažādu kultūras aktivitāšu rīkošanai. “Jau senatnē tirgus laukumus izmantoja ļaužu pulcēšanai – kā politisku paziņojumu publiskai izteikšanai, tā sodu izpildei un dažādām izklaidēm. Turklāt no laika gala tirgus ir piesaistījis māksliniekus – tirgum patīk mākslinieki, bet māksliniekiem – tirgus. Tirgus māksliniekam ir vieta, kur pieejama ļoti plaša auditorija. Savukārt tirgum mākslinieks palīdz, radot jaukāku un draudzīgāku tirdzniecības vidi ikvienam pircējam,” uzsver I. Jakovels. Viņš arī norāda – kādu brīdi mākslinieku tirgū ir bijis mazāk, bet tagad viens no Centrāltirgus uzdevumiem ir atvest mākslu atpakaļ. “Ar šādiem projektiem nodarbojas ne viens vien Eiropas tirgus. Piemēram, Hamburgas tirgū regulāri notiek nakts diskotēkas. Arī Centrāltirgus to saredz kā vienu no attīstības modeļiem, kā varētu piesaistīt tieši jaunus cilvēkus šādai vietai, piedāvājot viņiem interesantus kultūras pasākumus,” skaidro I. Jakovels.
Paralēli projektam “Dzērvenes aizlido” Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljonā norisinājās “Videogrāfija VII-Space Texture VI”, piedāvājot izsmalcinātus daudzveidīgās, laikmetīgās skaņu un vizuālās pasaules priekšnesumus un manifestu no Meksikas, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas.
Spānijas siltums Rīgas drēgnumā
Visvairāk cilvēku Sakņu paviljonā šajā naktī pulcējās ap spāņu preču veikaliņu. Iespēja nesteidzīgi iemalkot saulainās zemes vīnu, piekožot gardas olīvas vai mutē kūstošu vītinātu šķiņķi, pievilināja daudzus. Šeit nelielos pulciņos ļaudis runājās un smējās, dažviet pat bija dzirdams kāds latviešu šlāgeris, ko pauzēs starp mūziku uzdziedāja dienvidu vīna sildītie rīdzinieki. Mazā veikaliņa īpašnieks ir pārliecināts, ka tādos svētkos kā Baltā nakts noteikti ir jāpiedalās arī Centrāltirgum. “Mēs šo ideju atbalstījām un tādēļ esam šeit. Cilvēki pērk sulu un nedaudz vīna, olīvas. Šādus svētkus vajag, lai cilvēki smaidītu, justos labi un atpūstos no ikdienas problēmām, izklaidētos,” uzsver spāņu preču veikaliņa īpašnieks Osmanī Kaceress Bello.
Baltās nakts labā atmosfēra
Skābētu kāpostu pārdevējas atzīst, ka šī nakts sagādājusi arī kādu negaidītu pārsteigumu. “Šis pasākums patīk kā jauniem, tā veciem. Lielākais pārsteigums bija, ka šeit patiesībā ir diezgan daudz vecāka gadagājuma cilvēku, kuri nākuši tieši atpūsties. Domāju, ka visiem te patīk tāpēc, ka ir radīta ļoti laba atmosfēra,” saka pārdevēja Ligita.
Savukārt pārdevēja Olga norāda: “Sākotnēji bija bažas, vai te vispār kāds cilvēks atnāks, taču redzam, ka rīdzinieku ir tiešām daudz. Cilvēki staigā, visi smaida, var redzēt, ka viņiem te patīk. Tas ir labi, ka šāds pasākums notiek arī Centrāltirgū, ne tikai Vecrīgā. Tā pircējam ir iespēja šo vietu, ko viņš redz savā ikdienas skrējienā, iepazīt arī citā laikā.” Skābētus kāpostus un citus gardumus ikdienā tirgo vairākas pārdevējas. Balto nakti Sakņu paviljonā vērot atnākušas pat tās, kam ir brīvdiena. “Šis angārs, manuprāt, jau sen bija pelnījis ko tādu, jo tas ir kā radīts iekļaušanai pilsētas kultūras dzīvē. Paviljoni taču ir kultūras piemineklis! Interesanti, ka šajā Baltajā naktī šeit redzam arī vecos pārdevējus, kas atnākuši kopā ar mazbērniem un visu ar interesi vēro, var redzēt, ka viņiem patīk,” novērojumos dalās pārdevēja Elīna.
Tas viss ievelk
Starp apmeklētājiem bija redzama arī ne viena vien jauna ģimene ar maziem bērniem. Kāds apzināti bija nācis uz Baltās nakts pasākumiem, vēl cits – par tiem izdzirdējis kādā Latvijas radio raidījumā, braucot auto. “Šeit valda ļoti eksistenciāla noskaņa, kas miksējas ar tiem dārzeņiem un āboliem. Sajūta ir nedaudz jocīga, tomēr laba. Šādos pasākumos cilvēkiem veidojas citāda uztvere par vietu, ko viņi līdz šim pazinuši, – mūzika rosina uz pārdomām un ievelk neikdienišķās domās, piemēram, kāpēc būtu jāpērk tas dārzenis, kāpēc mēs vispār ēdam…” atzīst māmiņa Linda. “Man patīk te viss, āboli ir garšīgi,” savos novērojumos dalās mazais puika Franko. “Kamēr lija lietus, iegājām franču kafejnīcā, tad atbraucām šurp. Esam nopirkuši brokastis un nu varbūt dosimies mājās,” skaidro ģimenes galva Raimonds.
Tikmēr vēl kāda ģimene Baltās nakts pasākumus atbraukusi izbaudīt no Ķekavas. Mazās jaunkundzes īsti nespēja aptvert, kas viņām patīk vislabāk, tādēļ mazais brālis runāja visu vārdā. “Te viss ir lieliski!” viņš sacīja, sēdēdams kukuragā tētim Aleksandram. “Vecāki bērnus atvilkuši nakts vidū uz Rīgu, jo pašiem dikti gribējās redzēt tās dzērvenes, kas aizlido,” skaidro mamma Larisa. “Mums patīk šī mūzika,” pārvarējušas kautrību, beidzot ierunājas arī māsas Alise un Elīna.
Ananass mūzikas pavadībā
Lai gan pārdevēju šajā naktī Sakņu paviljonā nav pārāk daudz, tirgošanās rit no rokas. Kāds grib ābolus, vēl kāds – ananasu. Aleksandrs, kura māte strādā Centrāltirgū, atzīst – pasākums ir tiešām izdevies. “Lai gan te strādā mamma, tikai no draugiem uzzināju, ka šeit būs tāds pasākums. Ir ļoti oriģināli,” saka Aleksandrs, piebilstot, ka vislabāk patīkot tieši nedaudz sirreālā mūzika un patīkamā atmosfēra.
Nedaudz bail, bet interesanti
Tikmēr paši tirgotāji, kuru darbs šajā naktī arīdzan pielīdzināts mākslai, saka – sākotnēji trakā ideja nu jau šķietot tīri laba. “Domāju, ka jāpiedāvā cilvēkiem patīkamas lietas,” saka pārdevēja Olga. “Sākumā gan man bija nedaudz bail, kā nu būs. Taču publika ir ļoti patīkama – ģimenes ar maziem bērniem, ar divriteņiem piebrauc jaunieši, visi smaidīgi un laipni. Kāds nopērk apelsīnu, kāds – ābolu. Turklāt šī mūzika ir tik nomierinoša – dvēselei. Dienā pircēji lielākoties ir rūpju māktām sejām, bet tagad – relaksēti un gaiši,” spriež Olga. Tirgotāja arī norāda, ka viņas amata brāļiem Centrāltirgus īstenotie kultūras pasākumi jeb, kā viņa uzsvēra, “know how” jau esot kļuvuši patīkami, lai arī šķietot nedaudz dīvaini. “Galvenais, ka tas viss ir interesanti,” tā pārdevēja.
Materiāls tapis sadarbībā ar AS “Rīgas Centrāltirgus”.
