“Baltā roze” – Hanss un Sofija Šolli, Kristofs Probsts, 1942. gads.
“Baltā roze” – Hanss un Sofija Šolli, Kristofs Probsts, 1942. gads.
Publicitātes foto

Baltā roze, kas cīnījās pret fašismu – vēsturiska izstāde Liepājā 2

Nākamnedēļ, 1. oktobrī plkst. 17 Liepājas muzeja nodaļā “Liepāja okupāciju režīmos” Vācijas fonds “Baltā roze” (Weiße Rose Stiftung) sadarbībā ar Frīdriha Eberta fondu Latvijā un Liepājas muzeju atklās izstādi “Baltā roze. Studentu pretošanās kustība Hitlera režīmam. Minhene, 1942-1943”, portālam LA.lv pastāstīja muzeja galvenā speciāliste Sandra Šēniņa.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 65
Lasīt citas ziņas

Izstāde vēsta par vācu studentu un universitāšu mācībspēki pretošanos nacisma režīma politikai. 1942. gadā studenti un pasniedzēji organizēja pagrīdes organizāciju ar mērķi informēt Vācijas sabiedrību par Ādolfa Hitlera režīma zvērībām un aicināja sacelties pret nacistu ideoloģiju.
Laikā no 1942. gada jūnija līdz 1943. gada februārim tūkstošiem iedzīvotāju Vācijas dienvidu pilsētās savās pastkastītēs atrada “Baltās rozes” brošūras, kuras aicināja pretoties nacionālsociālistiskajam režīmam.

Šīs brošūras slepus veidoja Minhenes Universitātes studenti profesora Kurta Hūbera vadībā. Visas brošūras bija drukātas ar rakstāmmašīnu un pavairotas ar hektogrāfu. To mērķis bija informēt Vācijas pilsoņus, graut viņu aklo ticību Ā. Hitleram, pamodināt šaubas viņu sirdsapziņā un likt apzināties vāciešu vainu notiekošajā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirmajā “Baltās rozes” brošūrā jaunieši rakstīja: “Nekas nav tik apkaunojoši tautai ar augsti attīstītu kultūru, kā bez ierunām ļaut sevi “pārvaldīt” vadoņu baram, kas pakļāvies bezatbildīgām un drūmām tieksmēm. Kurš gan no mums apjauš to milzīgo negodu, kas nāks pār mums un mūsu bērniem, kad klapes no acīm nokritīs un nāks gaismā visbriesmīgākie noziegumi, kas pārsniedz jebkuru saprāta mēru?”

1943. gada februārī lielākā daļa pretošanās kustības “Baltā roze” dalībnieku tika arestēti, viņiem piesprieda nāves sodu vai ieslodzīja koncentrācijas nometnēs. Nāves sods tika izpildīts arī profesoram Kurtam Hūberam, kurš Tautas tiesā 1943. gada 19. aprīlī teica: “Mēs nevēlamies nodzīvot savu īso dzīvi kā vergi važās sasieti, pat ne tad, ja tās būtu materiālās pārpilnības zelta važas.”

Izstādes atklāšanā piedalīsies Frīdriha Eberta fonda pārstāvji Verners Rečmans un Deniss Hanovs, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Vitkovskis, Liepājas Vācu-latviešu tikšanās centra dalībnieki, Liepājas nacionāli patriotisko organizāciju biedri, Liepājas skolēni un studenti. Izstādes atklāšanā muzicēs jauniešu vokālais ansamblis “Gaismiņas” un akordeonists Danils Bogdancevs.

Izstāde “Baltā roze. Studentu pretošanās kustība Hitlera režīmam. Minhene, 1942-1943” Liepājas muzeja nodaļā “Liepāja okupāciju režīmos” skatāma līdz 30. decembrim. Ieeja bez maksas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.