Juris Vidiņš
Juris Vidiņš
Foto – Zigmāris Rumka

Baltais zvirbulis tajos un šajos laikos. Saruna ar Juri Vidiņu 27

“Latvijas Avīzes” pārstāvji Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis Viļānu slimnīcā apciemoja labu paziņu galveno ārstu JURI VIDIŅU. Zinājām, ka 76 gadus vecais dakteris nesen pats pārcietis pasmagu muguras operāciju. Tāpat to, ka Vidiņa kungu rosina izslēgt no “Vienotības” par “partijas reputācijas graušanu”. Taču bijušais helsinkietis nebija nospiestā garastāvoklī un sarunu sāka optimistiski.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

J. Vidiņš: – Taisnības meklēšana man ir gēnos. No senčiem augumā līdz pat 1503. gadam. Tad feods, mestrs Pletenbergs Kurzemē mums piešķīra lēni. Vēlāk par to risinājās 200 gadu tiesāšanās ar vācu muižniekiem, kuri gribēja ierobežot mūsu tiesības. 1865. gadā Kuldīgā muižnieku tiesa atzina mūsu dzimtu privilēģijas.

V. Krustiņš: – Tad jau esat no ķoniņiem?

– Jā, un niķis uz revolucionāru darbību piemita jau manam vecamtēvam Jānim Vidiņam, kuru izslēdza no cara universitātēm. Tēvu, kurš, starp citu, kritizēja arī Ulmaņa valdību, kopā ar ģimeni represēja 1941. gadā. Atgriezies no lēģera 1954. gadā, pirmais, ko viņš man teica: Juri, tu esi no dzimtas, kas nevienam nekad nav kalpojusi un liekusi muguru. No tā laikam Vidiņu uzskatos ceļas tā patoloģiskā taisnības izjūta. Esmu divreiz izsūtīts, bet represēts arī 1988. gadā, kad kā komunists, Rēzeknes slimnīcas galvenais ārsts iestājos “Helsinku – 86” grupā. Toreiz man pat ļāva izteikties LKP CK birojā. Sēdēja Pugo, Rubiks, Zukulis, Vagris, Gorbunovs. Pugo pāris vārdu bilda pat latviski, sak, ko tālāk domājat darīt. Toreiz viena no helsinkiešu prasībām bija Latvijā latviešu valodu par valsts valodu. Vai mēs gribam jaunu Karabahu un pilsoņu karu? Taču viņi man ļāva brīvi teikt, ko es domāju, un es arī pletēju vaļā. Cietumā mani nelika, no amata noņēma, no partijas izslēdza. Šodienas situācijā tiesībsargājošās iestādes aicina pilsoņus ziņot par novērotiem likumpārkāpumiem. Es izpildīju pilsonisko pienākumu – darīju zināmu sabiedrībai par iespējamu balsu pirkšanu Saeimas vēlēšanās, kas kvalificējams kā kriminālnoziegums.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Sabiedrība to atceras, šķiet, “Vienotības” pārstāvji to pat atzina par apliecinājumu partijas rindu stiprumam.

– Cerēju uz partijas pašattīrīšanos, bet tā vietā ir Rēzeknes nodaļas iesniegums, ka Vidiņš grāvis partijas tēlu. Kas ir lielāka partijas tēla graušana – iespējamu noziedzīgu darbību atmaskošana vai to veikšana? Izmeklēšana par balsu pirkšanu turpinās, ir citas liecības, ka tādas lietas Latgalē notikušas, domāju, ka kompetentas iestādes faktus pierādīs.