Kokteilis
Veselam

Zobu balināšana kļuvusi saudzīgāka 0

Foto – Shutterstock

Sniegbalti zobi kā modelēm un kinoaktrisēm jau sen nav nesasniedzams sapnis. Turklāt tagad tos var izbalināt daudz saudzīgāk nekā nesenā pagātnē – un tikai pāris stundu laikā.

Iespēja iegūt žilbinošu smaidu ir vilinoša, taču daudzi šaubās, vai balināšana nekaitēs. Agrāk, izmantojot skābi saturošus preparātus, mainījās zobu struktūra – emalja tajos šķīda, zobi kļuva poraini, jutīgi un dažkārt nedabiski balti. Tagad ar jaunākajām tehnoloģijām zobus par vairākiem toņiem gaišākus var izbalināt tā, lai izskatās dabiski, lai netiek bojāta to struktūra, jo efekts tiek panākts, izšķīdinot tajos sakrājušās krāsvielu daļiņas. Procedūrās zobu emaljai kaitīgus preparātus vairs neizmanto, tomēr, iegādājoties balinošus līdzekļus, jāraugās, lai tajos nav skābes. Kopš 2012. gada Eiropas Savienībā pieņemtā direktīva paredz, ka ūdeņraža peroksīdu saturošā balinošā līdzekļa koncentrācija nedrīkst būt augstāka par 6%. Vai tas atbilst šīm prasībām, var pārliecināties, izpētot informāciju uz produkta iepakojuma.

Vai drīkst balināt?


Vispirms, protams, jākonsultējas ar stomatologu. Zobiem jābūt salabotiem, smaganām – veselām. Divas nedēļas iepriekš jāveic mutes dobuma higiēna, noņemot aplikumu un zobakmeni. Jutīgus zobus var apstrādāt ar īpašām lakām, lietot zobu putas un pastas, kas salipina emaljas plaisiņas. Parasti jutīgumu izdodas mazināt pusgada līdz gada laikā.

Zobus nedrīkst balināt grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā, līdz 18 gadu vecumam, kā arī lietojot antibiotikas. Balināšana nav ieteicama, ja zobi ir nodiluši, plombas – novecojušas un netiek rūpīgi ievērota mutes dobuma higiēna.

Jāņem vērā, ka plombas, kroņi un citas mākslīgās konstrukcijas procedūras laikā krāsu nemaina, tomēr nereti var kļūt vizuāli baltākas.

Kā tie pārtop gaišāki


Klīnikās izmanto dažādus balināšanas veidus. Speciālisti lāzera tehnoloģiju neuzskata par veselīgu procedūru, jo zoba nervam netīk tā izdalītais siltums. Pēdējā laikā arvien plašāk izmanto sistēmu “Zoom”. Vispirms uz lūpām uzklāj mitrinošu aizsarglīdzekli, ievieto mutes plētēju un, izolējot gļotādu un smaganas, uz zobiem liek balinātāju – kalciju saturošu želeju, kas palīdz tos stiprināt, aizpilda virsmas sīkos defektus, padara zobus gludākus un spīdīgākus, kā arī mazina jutīgumu. Līdzekli aktivizē ar ultravioletās gaismas lampu, kas atšķirībā no lāzera zobu nesasilda.

Procedūra notiek 3–4 piegājienos, un katrs no tiem ilgst 15 minūtes. Aptuveni pēc divām stundām, ieskatoties spogulī, pretim paveras žilbinošs smaids. Lai gūto efektu nostiprinātu, pacientam dod līdzi zobu tehniskajā laboratorijā individuāli pagatavotas kapītes abiem žokļiem un balinātāju, kas mājās jālieto 1–2 nedēļas. Atkarībā no dzīvesveida baltums saglabāsies 3–5 gadus.

Šādas kapītes un balināmo līdzekli var iegādāties arī tie, kuri paši grib veikt procedūru. Priekšroka dodama profesionālajiem produktiem, kas satur kalcija fosfātu, kālija nitrātu un fluorīdus un sargā zoba emalju un mazina jutīgumu. Kapīti ar želeju uzliek zobiem uz pusstundu divreiz dienā 1–2 nedēļas. Var izvēlēties līdzekli, ko lieto naktī. Jāņem vērā, ka, veicot šo procedūru mājās, aktīvā viela neiekļūs zobu dziļākajos slāņos un efekts saglabāsies ne ilgāk par gadu.

Tikpat ilgi smaids žilbinās, ja izmantos aptiekās vai interneta veikalos nopērkamās jau piepildītās kapes vai balināmās plāksnītes, ko 1–2 nedēļas uzlīmē ik dienu un patur pusstundu.

Zobi, kas palikuši neglīti antibiotiku lietošanas ietekmē, ir pelēcīgi, un tos izbalināt ir grūtāk nekā dzeltenīgi brūnus zobus. Ne vienmēr ideālu rezultātu var panākt, ja zobu krāsa pēc traumas vai kanālu ārstēšanas ir kļuvusi tumšāka. Nedzīvie zobi vispirms jāpadara gaišāki no iekšpuses, ievadot ūdeņraža peroksīdu to kanālā, bet šo procedūru var veikt tikai speciālists.

Nevajadzētu cerēt, ka sniegbaltu smaidu izdosies iegūt ar balinošajām pastām – to ietekmē zobi var kļūt tikai mazliet gaišāki. Svarīgi izraudzīties tādu, kas satur ūdeņraža peroksīdu un nav stipri abrazīva (augsts abrazivitātes indekss RDA ir no 100 līdz 150, taču tas ne vienmēr ir norādīts). Arī enzīmus saturošās baltinošās pastas var padarīt zobus tikai nedaudz gaišākus.

Rūpes par baltajiem zobiem


Agrāk, izmantojot augstas koncentrācijas (20–25%) balināmos līdzekļus, zobi nereti kļuva jutīgi. Lietojot 6% preparātu, diskomforts rodas tikai retajam. Ja šāda problēma tomēr ir, to var mazināt ar speciālām kalciju un fluoru saturošām putām.

Nevajadzētu uztraukties, ja pirmo divu dienu laikā pēc procedūras zobi kļuvuši pustoni tumšāki, jo tas liecina par normālu vielmaiņas procesu. Ja, speciālistu vārdiem runājot, zobi ir demineralizēti, nav jāraizējas, ka baltie plankumiņi palikuši vēl gaišāki, jo tie drīz vien izzudīs.

Ja balinošā viela saskārusies ar mutes mīkstajiem audiem, iekaisušo gļotādu un smaganas var nomierināt ar propolisu eļļā, smiltsērkšķu eļļu vai stomagelu.

Pirmās divas diennaktis pēc procedūras jāievēro baltā diēta – jāēd vārīti kartupeļi ar biezpienu, vārīta vista, baltie sieri un citi produkti, kas nesatur ne dabiskas, ne mākslīgas krāsvielas. Nedrīkst dzert tēju, kafiju, sulas, sarkanvīnu, atspirdzinošus gāzētos dzērienus. Arī turpmāk pēc krāsojošo produktu baudīšanas vēlams izskalot muti ar ūdeni.

Saistītie raksti

Tas, cik ilgi zobi saglabās jauniegūto izskatu, atkarīgs no uztura, ieradumiem un mutes dobuma higiēnas ievērošanas. Smēķētājiem smaids zaudē pievilcību jau aptuveni pēc gada, bet tiem, kuri neuzvelk dūmu un ierobežo krāsojošu produktu lietošanu uzturā, efekts saglabājas līdz pat trim vai pieciem gadiem.

Kas ietekmē zobu krāsu


• Iedzimtība – latviešiem jau ģenētiski ir dzeltenīgs zobu tonis.

• Vecums – gadu gaitā emalja dilst un kļūst plānāka, bet zoba audi – dzeltenāki.

• Uztura un dzērienu, piemēram, kafijas, tējas un sarkanvīna, pigmenti.

• Vairāki medikamenti, piemēram, dažas antibiotikas, it īpaši tetraciklīns, prethistamīna līdzekļi, atsevišķi antidepresanti, dzelzi saturoši preparāti.

• Kaitīgi ieradumi – smēķēšana, tabakas košļāšana.

• Nepietiekama mutes dobuma higiēna.

• Ļaundabīgo audzēju apstarošana un ķīmijterapija.

KONSULTĒJUSI “SIROWA” ZOBĀRSTNIECĪBAS KLĪNIKAS ZOBU HIGIĒNISTE INITA ČEIRE

LA.lv