Dzirciemnieku apgādā 1914. gadā izdotās “Baltās grāmatas” vāks.
Dzirciemnieku apgādā 1914. gadā izdotās “Baltās grāmatas” vāks.
Dzirciemnieku apgādā 1914. gadā izdotās “Baltās grāmatas” vāks.

“Baltās grāmatas” iznākšanas simtgade noslēgusies ar konferenci 0

Dace Kronīte*
1914. gadā Jānis Jaunsudrabiņš savus iepriekš uzrakstītos un dažādos izdevumos publicētos simt tēlojumus nosauca par “Balto grāmatu”, kurā katram tēlojumam tika izveidota jauna saturu raksturojoša ilustrācija – vienkārša, it kā bērna rokas zīmēta.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

Visai 1914. gadā izdotajai grāmatai tika izveidots oriģināls, vienreizīgs grafisks attēlojums. Tādu mēs pazīstam šo grāmatu jau simt gadu, tāpēc arī “Baltā grāmata” iekļauta Latvijas Kultūras kanonā uzreiz divās kategorijās: ne vien kā viena no vērtīgākajām grāmatām, bet arī vizuālajā mākslā par ilustrācijām. Šajā simtgadē tā dažādos veidos nākusi pie lasītāja vairāk nekā 60 reizes.

Tālab 2014. gads bijis īpašs šīs grāmatas un tās autora cildināšanā. Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs “Riekstiņi” un Jāņa Jaunsudrabiņa biedrība pavasarī izsludināja literāro darbu un zīmējumu konkursu. Vēlējāmies, lai skolas vecuma bērni, pārlasot “Balto grāmatu”, salīdzina mazā Janča un savu bērnu dienu notikumus, veido priekšstatu par 19. gadsimta lauku sadzīvi, analizē un izjūt savu attieksmi pret Dabu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Atsaucība bija liela: no visas Latvijas tika saņemti vairāk nekā simt radošie darbi literatūrā un ap simt zīmējumiem. Darbos atklājās – bērniem ir bijušas savas Mūsmājas, katrs iekļaujas Visuma ritumā, izjūtot gadalaikus un Dabas burvību. Bērni joprojām dara darbus un nedarbus, tikai tie 21. gadsimtā ļoti atšķiras no mazā Janča pastrādātajiem.

20. septembrī konkursa noslēgumā muzejā „Riekstiņi” (Neretas novads) tika aicināti visi konkursanti, lai ne tikai saņemtu balvas (arī dāvanu kartes) un pateicības, bet noslēgumā Neretas kultūras namā noskatītos „Baltās grāmatas” atsevišķus tēlojumus teātra “Dirty Deal Teatro” aktieru sniegumā. Labākie konkursa darbi izdoti grāmatā “Es – daļa no visas dabas”, bet konkursa izcilākais darbs – Signes Viškas (Varakļānu vidusskola) darbs “(ne)atgriešanās” – atsevišķā grāmatiņā.

Grāmatu vāka noformējumam izmantoti godalgotie zīmējumi: attiecīgi Alises Strazdiņas (Jēkabpils Valsts ģimnāzija) un Andas Saračinskas (Druvas vidusskola) darbi.

5. decembrī Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā notika konference “”Baltajai grāmatai” – 100″, kuru rīkoja Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs “Riekstiņi”, Neretas J. Jaunsudrabiņa vidusskola un J. Jaunsudrabiņa biedrība. Uz konferenci ieradās ne vien muzeju darbinieki, literatūrzinātnieki, bet arī skolu pārstāvji no visas Latvijas. Neretā ciemojās vairāk nekā simt viesu.

Konferences programmā bija iekļauti 11 priekšlasījumi. Tos iesāka un noslēdza J. Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” vadītāja Ilze Līduma ar referātiem “”Baltā grāmata” dzīvo arī 21. gadsimtā” un “”Baltā grāmata” ne tikai grāmatā”.

Konferences noslēgumā tika skatīta animācijas filma “Baltā” (režisors Edmunds Jansons) un materiāli par Jāni Jaunsudrabiņu, kuros redzējām un dzirdējām pašu rakstnieku savā mājā svešumā – “Mēnesnīcā”. Bija sajūta, ka pats Jānis Jaunsudrabiņš ir apciemojis mūs.

Autore ir Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas latviešu valodas skolotāja