Kultūra
Kultūrpolitika

“Baltica” uzziedēs tradīciju krāšņumā 16

Foto – Timurs Subhankulovs

No sestdienas, 16., līdz 21. jūnijam Rīgu un visu Latviju pieskandinās Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica 2018” ar vairāk nekā 4000 dalībnieku no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un daudzām citām valstīm.

Skanīgā notikuma priekšnojautās – saruna ar festivāla organizatora – Latvijas Nacionālā kultūras centra – folkloras eksperti GITU LANCERI un “Baltica 2018” māksliniecisko vadītāju MĀRU MELLĒNU.

– Ar ko festivāls “Baltica” ar tēmu “Ziedēšana. Jāņi” būs īpašs tieši Latvijas valsts simtās jubilejas gadā?

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Māra Mellēna: – “Baltica” aizvien bijusi saistīta ar tradīciju pārmantojamību, savukārt Jāņi ir gadskārtu svētki, kas Latvijas kultūrtelpā saglabājušies vislabāk. Tādēļ “Baltica” šogad izceļ tieši šo mantoto, bet joprojām dzīvo tradīciju. Latvijas kultūrtelpā atšķiras ne vien valodas daudzveidība, bet katru novadu raksturo arī noteikta skaniskā ainava un Jāņos veiktais darbību kopums. Festivālā ieraudzīsim ļoti daudzas šīs tradīcijas šķautnes – gan Jāņu saistību ar ūdeni, jo būs fokloras kopu sadziedāšanās abās Rīgas kanāla malās, gan – ar uguni – 21. jūnijā Daugavmalā dalīsimies pieredzē, kā kraut jāņuguni un to apdziedāt, gan – ar auglības kultu. Jo starp visiem ziediem ir viens, ko nevar savīt vainagā, un tas ir rudzuzieds, kas, Jāņu laikā ziedēdams, put – mūsu tradīcijā tas ir auglības simbols. Baltijas vakarā mēģināsim aktualizēt šīs ar rudziem saistītās domāšanas struktūras.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Gita Lancere: – Arī pašam festivālam ir savas nostiprinātas tradīcijas, piemēram, teicēju un muzikantu koncerts. Tāpat būs svētku gājiens, šoreiz nedaudz neparastāk veidots – kā Goda solis, izejot no kanāla malas pa Brīvības laukumu un tur arī paliekot. Būs Festivāla klubs – ļoti svarīga kopāsanākšanas vieta pašiem dalībniekiem, kur notiks jau par tradīciju tapušie stāstnieku saieti, sadziedāšanās un danči. Jauna norise būs orientēšanās sacensības, kuru starts tiks izsludināts Doma laukumā, un tās risināsies pa 10 ar festivāla vēsturi saistītām vietām, katrā dalībniekus sagaidīs folkloras kopas ar nākamajiem uzdevumiem. Lielākais jauninājums ir “Baltica” noslēgums – tieši tādēļ, kas tas notiek saulgriežos, aicinām svinēt Jāņus visos Latvijas novados, svinības vienlaikus notiks sešās dažādās vietās un Rīgā.

– Simtgadi šogad svin visas trīs Baltijas valstis, turklāt aprit 30 gadi kopš mūsu nacionālajai pašapziņai tik nozīmīgā 1988. gada festivāla. Cik svarīgs šoreiz būs Baltijas aspekts?

M. Mellēna: – Domājot par Baltijas vakaru, man likās svarīgs jautājums par to, kā šodien runājam par Baltijas valstu sadarbību. Nesen biju uzkāpusi Brīvības piemineklī, un man tika atgādināts stāsts par to, ka bijis laiks, kad to gribēts nojaukt, taču par to iestājusies Vera Muhina un tad izdomāts stāsts, ko tad šis piemineklis simbolizē – trīs Baltijas republikas. Emocionāli iespaidīgākais šajā stāstā bija tas, ka vēl tagad ir gidi, kas skaidrā krievu valodā šo stāstu vēsta kā realitāti. Tāpēc ik reizi jādomā, kā izstāstīt stāstu par triju Baltijas kultūrtelpu sadarbību, par tās vēsturiskajām saknēm. Baltijas vakarā piedalīsies divi viesu grupējumi – vīru folkloras kopa no Igaunijas un folkloras kopa no Lietuvas –, kas, kā vadomotīvu paturot mums visiem kopīgo rudzu un rudzumaizes motīvu, rādīs savu mantojumu, kam pretī liksim Latvijas tradīciju daudzveidību, mēģinot kopīgi atskatīties uz dziesmām, kas šajos “Baltica” gados mums kļuvušas kopīgas.

– 2015. gada festivālā nosacīti vairāk bija izcelti stāstnieki. Vai arī šoreiz būs kāda folkloras nozare, kas pārstāvēta visspilgtāk?

– Arī šoreiz būs trīs spilgtas stāstnieces – no Ungārijas, Austrijas un Vācijas. Turpināsies 2015. gadā aizsāktā interesantā tautas muzikantu un stāstnieku sadarbība, kas radoši varētu izpausties Aiz­krauklē, kur festivāla notikums veidosies šādā dialogā. Patiesībā jau mēs visu festivālu cenšamies būvēt, izmantojot stāstu kā rīku, lai iepazīstinātu ar tradīciju mantojumu, jo tas aiziet aizvien tālāk no mums. Ienākošā jaunā paaudze jau ir šo tradīciju mantinieki izmainītā situācijā, piemēram, talku balsus vairs nemācāmies strādājot, bet apgūstam intelektuāli.

– Cik spēcīga šobrīd ir paaudžu pārmantojamība folkloras kustībā?

– Manā pārraudzībā ir bērnu un jauniešu nemateriālā mantojuma apgūšanas un pārmantošanas kustība “Pulkā eimu, pulkā teku”, un redzu, ka katru gadu nāk jauni bērni un mācās. Protams, no vienas puses, salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem, viņiem daudz vairāk ir jāskaidro vārdi, to nozīmes. No otras puses, esam daudz iemācījušies šajos gados – mums ir daudz vairāk muzikantu nekā pirms desmit gadiem, jo ir gājis plašumā apmācības un izpētes process. Ir brīnišķīga sadarbība starp Latvijas Mūzikas akadēmijas Etnomuzikoloģijas nodaļas jaunajiem speciālistiem un tradīcijas pārmantotājiem. Ineses Mičules piemērs Ozolnieku novadā rāda, ka arī vietā, kur it kā nav mantotās tradīcijas, atnākot profesionāli zinošam un varošam cilvēkam, ļoti īsā laikā var izveidot ļoti labu bērnu folkloras kopu (“Knipati”. – Red.), kas spēj apgūt arī tādas sarežģītas vokālas tehnikas kā ganu gavilēšana.

G. Lancere: – Būtībā pārmantošana notiek ļoti līdzīgi tam kā mūsu jaunībā – ir daļa ar romantizēto priekšstatu par folkloru un tie, kurus tradīcija uzrunā tieši – ar savu spēku, īpatnību, vērtībām. Šeit jāteic paldies “Pulkā eimu, pulkā teku” kustībai, jo tajā bērni ar folkloras tradīciju sastopas tieši – bez apdares un romantizētā priekšstata. Tas ir auglīgs un labs ceļš, tomēr arī romantizētais pastāv un pastāvēs – īstenībā jau arī tas ir labs veids, kā tuvoties tradicionālajai kultūrai.

M. Mellēna: – No vienas puses, man nesimpatizē šīs romantiski samākslotās attiecības ar tradīciju un to demonstrējumi, tomēr, no otras puses, esmu sapratusi, ka tas ir viens no veidiem, kā tradīcija ļauj sev izdzīvot. Šodien varam teikt, ka sabiedrībai ir vajadzīgs tas romantizētais priekšstats, jo ir ļoti daudz cilvēku, kas strādā tieši uz to.

– Vai tas ir arī vienkāršots priekšstats?

– Noteikti, jo tradicionālā kultūra vienmēr ir bijusi dzīves daļa, tā ir funkcionāla, bet dzīve nav tikai skaista, bet arī ļoti skarba un grūta. Patiesībā jau tradīcijas spēks ir tajā, ka skarbumā un grūtumā nepazaudē patieso skaistumu.

G. Lancere: – Arī festivālā šie slāņi ir viens otram līdzās.

– Kocēnos notiks pasaules koklētāju saiets. Bet vai var teikt, ka katrā skolā, kur šobrīd ir koklētāju ansamblis, ir arī sava kvalitatīva kokle?

M. Mellēna: – Varbūt gluži katrā skolā nav, bet katrā skolā, kur ir sava folkloras kopa, gan noteikti ir. Latvijā šobrīd ir daudz koklētāju – pateicoties Laimai Jansonei, Ansim Jansonam, Andai Ābelei, Zanei Sniķerei Valmierā un citiem. Katrs no viņiem ir skolotājs, kas māca spēlēt instrumentus. Ir arī pietiekami daudz kokļu darinātāju. Esam nonākuši pie tā, ka instrumentu var apgūt ne tikai mazi bērni, bet jebkurā vecumā. Un tas jau ir radošuma lauks, ko nemateriālā kultūra piedāvā. Tieši ar koklēšanas praksēm veidojas ļoti interesantas muzikālās prakses. Patiesībā tādu pašu stāstu var vēstīt arī par dūdām – arī tas ir instruments, kas tika atjaunots, un šopavasar Alsungā bija pirmais Jura Lipšņa organizētais dūdinieku saiets. Arī par mandolīnām – šobrīd Iecavā ir mandolīnu orķestris, turklāt ar atsauci uz reiz 30. gados pastāvējušo. Tikko “Tarkšķiem” iznāca arī disks “Smukā meitiņa” ar mandolīnu mūziku.

– Kas notiek ar folkloras kustību skolās, kur tā ir interešu izglītības statusā?

– Interešu izglītība, kas saistīta ar folkloras kopām, vispirms prasa ļoti izglītotu un varošu pedagogu, kuram vajadzētu būt ļoti labam tradīciju zinātājam, mācēt dziedāt, spēlēt vairākus mūzikas instrumentus, būt apveltītam ar ļoti labām komunikācijas prasmēm ar bērniem. Kad to visu skolotājam noliec priekšā, viņš vispirms sabīstas un saka: nē, nē, es jau to nevarēšu. Folkloras skolotāju kopiena noveco, turklāt saskaramies ar ļoti sāpīgu problēmu, kas tieši skar folkloras kustību – mazo skolu likvidāciju, jo tieši tās stāv vistuvāk lokālajai nemateriālā mantojuma tradīcijai un to kopj. Man šogad bijuši seši ļoti sāpīgi zaudējumi – arī Upītes pamatskola, kas bija viens no ļoti spēcīgiem folkloras bastioniem, un mēs, protams, ceram, ka Andris Slišāns ar komandu turpinās aizsākto ar etniskās kultūras centra “Upīte” starpniecību, tomēr tas būs daudz sarežģītāk nekā tad, kad tur uz vietas bija skola. Tas pats sakāms par Basu pamatskolu – likvidējot bija runa, ka tradīciju pārmantošana varēs saglabāties, bet praksē tā nenotiek, jo bērni aizbrauc uz pilsētu. Tikpat sāpīga ir Rendas pamatskolas likvidēšana un vēl…

– Šī šobrīd liekas tāda kā tabu tēma…

– Jā, jo tā neiet iecerētā kompetenču izglītības modeļa galvenajā straumē. Tomēr par to būtu jākliedz ļoti skaļi – ar elektronisko saziņu iespējams strādāt no jebkuras Latvijas vietas, bet, ja tur būs noplicināta kultūrtelpa un nebūs cilvēku, spiedīsimies tikai galvaspilsētā. Tas ir ārprātīgi tuvredzīgi attiecībā pret nacionālu valsti un tās iedzīvotājiem – ka kaut kādu pragmatisku interešu vārdā ar ļoti skaistiem saukļiem iznīcinām kultūrtelpu.

– Šogad “Baltica” tiks īpaši izceltas divas Nacionālā nemateriālā mantojuma sarakstā iekļautās vērtības – Latgales mazo bundziņu – bubina – spēles un ieviņu tipa ermoņiku būvēšanas un spēles tradīcija. Kas noteica šo izvēli?

G. Lancere: – Šīs tradīcijas tiks izceltas Teicēju un muzikantu koncertā. Bubins ir instruments, par kuru interese ar lielu jaudu veidojusies no “Skaņumājas” meistarklasēm. Mantotās tradīcijas pratēju nav daudz, bet jauno bundzinieku un bundzinieču skaits jau ir gana liels. Līdzās citiem šie instrumenti tiks rādīti Teicēju un muzikantu koncertā, uzsverot pārmantojamības aspektu. Piemēram, piedalīsies meistars Pēteris Verebs no Dagdas un jaunie bubina spēlētāji, tāpat – mandolīnas spēles meistari, jaunie mandolīnisti u. c. Savukārt ieviņas ir instruments, ar ko varam īpaši lepoties, jo tas ne vien labi skan, bet arī skaisti izskatās.

– Iepriekšējā festivālā nāca klajā “Baltica 2015” dziesmu pūrs, kurā bija iekļauts katram novadam būtiskākais, ko par kopīgi izdziedamu bija atzinuši folkloras kopu vadītāji. Vai arī šī “Baltica” paliks vēsturē ar tādu taustāmu mantojumu?

– Jau iznācis “Līgotņu” krājums – arī tam dziesmas iesūtīja pašas folkloras kopas – iepriekš skatēs bijām dzirdējuši ļoti daudz retu un nedzirdētu līgotņu un lūdzām, lai iesūta tieši tās. Tomēr mums iesūtītas arī daudzas tādas, ko kopas var dziedāt kopā un ko novados zina plašāk par vienu noteiktu nelielu vietu. Šīs līgotnes skanēs arī novadu sadziedāšanās reizē pie Rīgas kanāla – veselu stundu varēsim līgot un ne reizi neatkārtosies neviena melodija.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Novadu krāšņums festivālā “Baltica 2018”

Pirmdiena, 18. jūnijs, no plkst. 12 līdz 22 – “Pa-Saule ielīgo Līgatnē”. Diena sāksies ar Līgatnes novada kultūrvēsturisko tūrisma objektu apskati, no plkst. 15 līdz 16 norisināsies sadziedāšanās un sarotaļāšanās Līgatnes kalnos un ielejās, paralēli līdz plkst. 17.30 rosoties vasaras saulgriežu meistardarbnīcām, bet no plkst. 18 līdz 21 Līgatnes estrādē notiks vasaras saulgriežu norišu izdziedāšana, godinot Sauli. Piedalīsies Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis, Līvānu “Ceiruleits” (jaunākā grupa), Viļakas “Atzele”, Lēdurgas “Putni”, Siguldas “Senleja”, Jelgavas “Dimzēns”, Rīgas “Saucējas”, igauņu “Rēvele”, “Dūdalnieki” (Lielbritānija) u. c.

Otrdiena, 19. jūnijs, no plkst. 17 līdz 22 – Aizkrauklē – Muzikantu un stāstnieku saiets “Ziedu raksti”. Plkst. 17 tas aizsāksies ar koncertu “Saules kokam ziedi plauka” Daugavas krastā pie Aizkraukles kultūras nama, bet plkst. 20 turpināsies ar varenu saspēlēšanos un sadancošanos. Piedalīsies: Ķekavas folkloras kopa “Brička”, Salacgrīvas “Cielava”, “Dandari”, “Garataka”, “Savieši” no Rīgas, Lielvārdes “Josta”, Jumpravas “Liepu laipa” u. c.; muzikanti stāstnieki: Aivars Katajs-Paeglis (Skrīveri) un Pēteris Justs (Dekšāres)

Trešdien, 20. jūnijā, plkst. 18 – Vidzemes koncertzālē “Cēsis” – Lielais danču saiets. Deju kolektīvu pārstāvji demonstrēs dažādu novadu mazāk pazīstamus tautas deju soļus, ko skatītāji varēs viegli apgūt un atkārtot. Piedalīsies Amatas folkloras kopa “Ore”, Cēsu “Dzieti”, Daugavpils “Svātra”, Līvānu “Ceiruleits”, Rēzeknes “Vīteri”, Viļakas “Upīte”, Suitu dūdenieki, Rīgas danču klubs u. c.

Ceturtdien, 21. jūnijā – vasaras saulgrieži tiks svinēti Latvijas novados – Dagdā, Daugavpilī, Jelgavā, Jūrkalnē, Turaidā, Viļakā.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Iepazīstinām ar Starptautiskā folkloras festivāla “Baltica 2018” notikumu izlasi Rīgā un novados

Pirmo reizi – orientēšanās sacensības

Sestdien, 16. jūnijā, plkst. 10 Doma laukumā tiks dots starts orientēšanās sacensībām, kuru kontrolpunkti būs izvietoti vietās, kas vēsturiski bijušas nozīmīgas festivālam. Nokļūstot kontrolpunktā, būs jāizpilda uzdevums, ar kuru iepazīstinās kāda no Rīgas folkloras kopām – to vidū būs “Banga”, “Budēļi”, “Garataka”, Rīgas danču klubs, “Savieši”, “Kokle”, “Skandinieki”, “Vilkači” un citas. Uzdevumi būs par tēmām, kas saistītas ar festivālu “Baltica”, un sacensībās var piedalīties gan individuāli, gan grupās.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2
Teicēju un muzikantu koncerts paaudžu pārmantojamībā

Sestdien, 16. jūnijā, no plkst. 12 līdz 15 Rīgā Pasaules tirdzniecības centrā (Elizabetes ielā 2) skanēs Teicēju un muzikantu koncerts. Tā pirmajā daļā būs iespēja satikt un klausīties teicējus, tautas dziedātājus un muzikantus, kuri savas dziedāt vai spēlēt prasmes apguvuši tiešā pārmantošanas veidā no vecākiem un citām viņu apkaimē dzīvojošām spilgtām personībām. Starp dalībniekiem būs ieviņu spēlētājs Juris Golvers (Limbaži) un kapela “Ieviņa”, stāstniece Ausma Rubļevska (Slate), dziedātāja Paulīne Voitiņa un folkloras kopa “Turki”, dziedātāja Velta Maļika (Nīca), tradicionālās dziedāšanas grupa “Saucējas”, ermoņiku spēlētājs Aivars Zeiļuks (Salnava) un cītaras spēlētāja Aija Jurāne.

Savukārt otrā daļa sniegs iespēju iepazīt interesantākās saglabātās muzicēšanas prasmes – dažādu tipu ermoņiku, cītaru un cimboļu, vijoļu un mandolīnu spēli, klausīties stāstījumus par pēdējos gados paveikto šo tradīciju apzināšanā, popularizēšanā un saglabāšanā.

Koncertā satiksies muzikanti vecmeistari un tradīciju mantinieki, kurus aizrāvusi seno tradicionālo instrumentu skaņas savdabība un muzikālās iespējas. Starp dalībniekiem – Alberts Mednis, Ilona un Gatis Dzērves, Jurģis Ukrins, Pēteris Verebs, Rīgas folkloras kopa “Garataka”, Iecavas “Tarkšķu mandolīnisti”, Ķekavas “Brič­ka”, Salacgrīvas “Cielavas muzikanti” un daudzi citi.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Novadu līgotņu rituāls kanāla malās

Sestdien, 16. jūnijā, Rīgas dienā pa pilsētas kanālu brauks jāņzālēm pušķoti plosti ar no visiem Latvijas novadiem nākušiem līgotājiem, un visi seši kanāla tiltiņi tiks izmantoti kā viņu sagaidīšanas vietas, kur notiks aplīgošana, sadziedāšanās un sadancošanās. Noslēgumā pie Latvijas Nacionālās operas Rīgas kanāla abās malās notiks krāšņa novadu sadziedāšanās. Balsu daudzveidībā savīsies 230 Latvijas folkloras kopu, etnogrāfisko ansambļu un lauku kapelu, kā arī ārzemju latviešu folkloras kopu dziesmu spēks, saulgriežu vainagā kopā iepinot līgotnes no Kurzemes, Vidzemes, Latgales, Zemgales un Sēlijas.

Rudzu balsi Baltijas vakarā

Saistītie raksti

Svētdien, 17. jūnijā, no plkst. 19 līdz 21 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju pieskandinās festivāla Baltijas vakars “Ziedi, ziedi, rudzu vārpa”, atgādinot par to, kā pirms 30 gadiem no maza idejas graudiņa piedzima “Baltica” iecere, kas nu sakuplojusi jo skaistā rudzu laukā. Piedalīsies viesi no Lietuvas un Igaunijas, kā arī Latvijas folkloras kopas, kas veido mūsu zemes līgotņu daudzveidības skanisko ainavu, īpaši izceļot rudzu balsus un aplīgošanu kā pamatvērtību daudzināšanu. Varēs sastapt Daugavpils “Svātru” (vadītāja Sarmīte Teivāne), “Vecvārkavu” (Romualds Kairāns), “Leimaņus” (Inese Mičule), Puzes “Sītavu” (Lienīte Čače), Kokneses “Urgas” (Inguna Žogota), Rīgas “Vilkačus” (Edgars Zilberts), Rīgas “Abru” (Eduards Klints), Rīgas “Saucējas” (Iveta Tāle), Rīgas “Garataku” (Asnate Rancāne), Helmī Stalti ar ģimeni, kā arī, protams, viesus no Lietuvas un Igaunijas. Bet no plkst. 10 līdz pat diviem naktī Mazā ģilde dimdēs Baltijas danču vakara soļos.

“Baltica” zvaigžņu stundas izstādē

Pirmdien, 18. jūnijā, plkst. 18 Krišjāņa Barona muzejā Rīgā tiks atvērta izstāde “Astoņas baltas dienas – “Baltica” Latvijā kopš 1988. gada”. Tās centrā – atmiņas par folkloras kustības dalībnieku zvaigžņu stundu, atmodas laika spilgtāko kultūras notikumu – 1988. gada festivālu “Baltica”. Izstādē izmantoti Rakstniecības un mūzikas muzeja un vairāku Latvijas novadu muzeju krājuma materiāli, Latvijas Televīzijas un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva materiāli, kā arī relikvijas no privātpersonu kolekcijām. Atklāšanā dziesmas skandēs tautas tradīciju kopa “Budēļi”. Izstāde (koncepcijas autors – Krišjāņa Barona muzeja speciālists Andris Ērglis) iecerēta kā platforma festivāla vēstures dokumentēšanai.

LA.lv