Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Gunārs Benga: Minoritāšu grupas 2044.gadā pārsniegs balto amerikāņu skaitu 12

Ietekmīgā ASV laikraksta “The Washington Post” interneta vietnē pirms kāda laika bija lasāms raksts par prezidenta Donalda Trampa politikas ietekmi uz prognozēto demogrāfisko situāciju ASV. Latvijas lasītājam neizpratni varētu raisīt pats raksta nosaukums – “Trampa imigrācijas plāns var ļaut baltajiem palikt ASV vairākumā vēl līdz pat pieciem gadiem ilgāk”.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Jā, tik tiešām. Balto eiropiešu izcelsmes amerikāņu īpatsvars ASV strauji samazinās. Pašreiz to ASV ir virs sešdesmit procentiem, taču ASV Tautas skaitīšanas biroja prognozes paredz, ka visas minoritāšu grupas, kopā ņemtas, skaita ziņā baltos amerikāņus pārspēs jau 2044. gadā.

Saskaņā ar “The Washington Post” veikto izpēti prezidenta Trampa izvirzītais plāns pārstrukturēt legālo imigrāciju varētu par vienu līdz pieciem gadiem atvirzīt dienu, kad baltie amerikāņi Savienotajās Valstīs kļūs par minoritāti!

CITI ŠOBRĪD LASA

Jau kopš pirmo eiropiešu koloniju dibināšanas Ziemeļamerikas kontinentā ASV vēsturiski veidojās kā valsts ar eiropeisku kultūru un dominējošu Eiropas izcelsmes pilsoņu lomu. Vēl 1950. gadā, kad sākas Korejas karš, “Diners Club” ļāva pirmo reizi norēķināties ar maksājumu karti un Volta Disneja studija laida klajā multiplikācijas filmu “Pelnrušķīte”, baltie eiropieši veidoja ap 90% no ASV iedzīvotājiem. Līdz pat 1965. gadam ASV imigrācijas politika tika veidota tā, lai veicinātu svaigu eiropiešu asiņu, it īpaši no Ziemeļeiropas un Rietumeiropas, pieplūdumu.

Liberālisma un kreiso ideju apdvestajā pilsonisko nemieru, hipiju un pretkara kustības laikā pieņemtais 1965. gada Imigrācijas un pilsonības akts ieviesa kardinālas izmaiņas šai kārtībā un krasi palielināja ieceļošanu no citām zemeslodes daļām. Apvienojumā ar ļoti toleranto attieksmi pret nelegālajiem ieceļotājiem, kuru skaits ASV mērāms miljonos, tas ir viesis vērā ņemamas izmaiņas ASV sabiedrībā un radījis neapmierinātību daudzos.

Tādēļ arī viens no prezidenta D. Trampa priekšvēlēšanu kampaņas stūrakmeņiem bija legālās imigrācijas ierobežošana un cīņa pret nelegālo imigrāciju. Baltais nams publiskojis plānu, kurš, ja tas tiktu īstenots, ierobežotu iespējas ASV dzīvojošajiem imigrantiem iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas jeb “zaļās kartes” arī saviem ģimenes locekļiem un atceltu t. s. diversitātes vīzu programmu, kuras ietvaros uzturēšanās atļaujas tiek piešķirtas izlozes kārtībā nejaušiem kandidātiem, kam bieži vien ir tikai minimālā izglītība un prasmes. Daži no šādā veidā ieceļošanas atļauju ieguvušajiem ir kļuvuši bēdīgi slaveni ar ASV teritorijā izdarītiem skaļiem noziegumiem.

Savā gada atskaites runā Kongresam prezidents Tramps paziņoja, ka ir pienācis laiks pāriet pie sistēmas, kas veicina to cilvēku pieplūdumu, kas ir prasmīgi, vēlas strādāt, vēlas dot labumu sabiedrībai un ir gatavi mīlēt un cienīt zemi, kurā ieceļo.

Aptaujas liecina, ka etniskās minoritātes un imigranti tradicionāli atdod savas balsis par Demokrātu partiju, kas visu veidu minoritāšu tiesības ir padarījusi par savas politikas stūrakmeni, tādēļ ir saprotama Demokrātu partijas sīvā pretestība šai Trampa iniciatīvai. Plāna kritiķi apgalvo, ka tas kavēšot ASV ekonomikas attīstību, jo uzskata, ka jebkādu ieceļojošo migrantu skaits tiešā veidā veicina ekonomikas izaugsmi.

Reklāma
Reklāma

Protams, izskan arī vairāk vai mazāk klaji apvainojumi rasismā. Blogā citētais ekonomists Maikls Klemenss, kurš ir noskaņots kritiski, apgalvo, ka šis esot pēdējo simts gadu laikā lielākais mēģinājums ietekmēt ASV nākotnes veidolu, bloķējot latīņamerikāņu un afrikāņu imigrāciju. Nākotnes ASV tādējādi būšot daudz mazāk meln-ādaino, nekā tas notiktu, ja paliktu spēkā līdzšinējā kārtība.

Jāpiebilst gan, ka galvenais dzinulis paredzamajai sabiedrības “diversifikācijai”, kā tas tiek dēvēts, ir ne tik daudz imigrācija, cik augstā ASV jau apmetušos latīņamerikāņu jeb latino dzimstība. Latīņamerikāņu skaits arī absolūtos skaitļos pieaug, kamēr balto amerikāņu skaits samazinās.

“Washington Post” interneta vietnē citētais demogrāfijas eksperts Roberto Suro apgalvo, ka neatkarīgi no tā, kas notiks ar imigrācijas politiku ASV, nākotni pārmainīt vairs nav iespējams. “Prezidents tur neko nevar darīt,” viņš saka, “ja jūs uztrauc tas, ka amerikāņi kļūst mazāk balti, ir jau par vēlu.”

Gunārs Benga, biznesa vadības maģistrs