BaltāPublicitātes foto

Baltie galdauti – par 4. maiju un latviešu kultūras kodu 4

Latvijas valsts simtgades svinību ieskaņā Kultūras ministrijas Latvijas Valsts simtgades birojs aicina rīkot Baltā galdauta svētkus par godu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai – vienai no būtiskākajām pieturzīmēm Latvijas simts gados. Baltā galdauta svētku mērķis ir iedibināt un stiprināt tradīciju 4. maijā cilvēkiem pulcēties pie viena galda ģimenes, draugu, amatieru kolektīvu, kaimiņu vai citas kopienas lokā, apzināti svinot savas valsts esību un godinot tos, kuri palīdzējuši to radīt un nosargāt.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi 57
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63
Lasīt citas ziņas

Var jautāt – kādēļ tiekam aicināti tieši pie baltiem gald­autiem klātiem galdiem? Katrai tautai ir savas ierastās galda klāšanas tradīcijas, kas spilgti raksturo attiecīgās tautas kultūras kodu. Arī mūsu dainās būt kopā pie klāta galda nozīmē īpašu saziņas, atklāsmes brīdi, piederību ģimenei, saimei, kopienai. No kultūras viedokļa baltā ir simboliska krāsa, kas ļoti labi atbilst vārdiem “ideāli”, tā apzīmē skaidro, šķīsto, pat svēto. Balts raksturo mūsu tiecību uz ideālo Latviju. Šī kopā sēdēšana un svinēšana būtu skaista tradīcija ar sajūtu, ka esam par to, ka mums ir brīva valsts, ka mums ir iespēja brīvi runāt, domāt, ceļot, izvēlēties plauktā grāmatu, brīvi un radoši sevi izpaust, saka kultūras ministre Dace Melbārde.

Viens no atmodas laika līderiem Dainis Īvāns saka: “Svinam daudzus un dažādus bēdīgus datumus, bet 4. maijs apliecina mūsu spēku. Manā uztverē 1990. gada 4. maijs ir daudz būtiskāks un svarīgāks datums Latvijas neatkarības atjaunošanā nekā 1991. gada augusts, kad mūs atzina starptautiski. Tur ir arī sava vēsturiskā tradīcija – arī 1918. gada 18. novembrī mēs tikai deklarējām savu valsti, turklāt daudz klusākos apstākļos, kad liela tautas daļa par šo būtisko notikumu pat nezināja. Otrkārt, 4. maijā tika sperts izšķirošais solis mūsu brīvības vēlmē. Un ir vēl kāda nianse. Igaunijā pieņēma deklarāciju par pārejas periodu ceļā uz neatkarību, bet mums savā ziņā apstākļus nodiktēja Lietuva, 1990. gada 11. martā nobalsojot par pilnīgu šķiršanos no Padomju Savienības. Mūsu neatkarības deklarācija tapa Lietuvas fonā, un 4. maijā paziņojām, ka esam pilnīgi brīva valsts, kaut apkārt bija tas pats okupētājvalsts karaspēks, tie paši vissavienības militārie uzņēmumi, tas pats mūs žņaudzošais padomju režīms. Atceros 4. maiju kā dienu, kad “par” nobalsojušos deputātus pie Jēkaba ielas Augstā nama sagaidīja tūkstoši. Cik vien dzīvoju uz šīs pasaules un Latvijā, nekad neesmu redzējis tik daudz laimīgu un smaidošu seju kā 4. maijā. Tautas frontes birojā iedzērām šampanieti, parunājāmies ar Gruzijas delegāciju. Man jautāja – bet kas nobalsoja “pret”? Bija tāda interfronte, atteicu. Bet man sacīja – pie mums, Gruzijā, “tādi” dzīvi ārā no zāles neizietu… Temperamenta atšķirība.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Vēl Dainis Īvāns uzsver, ka vēlme būt brīviem katrai paaudzei jāapliecina no jauna. Citādi šo brīvību vairs neuztveram kā vērtību. Tieši 4. maijā pirms septiņiem gadiem nācis pasaulē atmodas līdera mazdēls Ēvalds. Tāpēc Dainis Īvāns pats 4. maijā būs pie sava mazdēla Salaspilī un kā vectēvs parūpējies, lai dzimšanas dienā mazdēla mājās ir balts galdauts…

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.