Viedokļi

Monika Zīle: Baltie un tumšie zirgi 8


Tatjana Ža
Tatjana Ža
Foto – Edijs Pālens/LETA

“Katrs bezpartijiskums ir mākslots.  Lielākā vai mazākā mērā partijisks ir ikviens cilvēks.” Georgs Kristofs Lihtenbergs

Šobrīd piesardzīgi vērtēts Latvijas Krievu savienības (LKS) līderes Tatjanas Ždanokas lēmums nolikt Eiropas Parlamenta (EP) deputātes mandātu, lai vadītu šī uz jauno Saeimu startēt nolēmušā radikāli kreisā politiskā spēka vēlēšanu kampaņu.

Ždanokas kundze ir pārāk pieredzējusi politiķe, lai naivi cerētu uz labvēlīgu spriedumu Satversmes tiesā (ST) , kur nākammēnes izskatīs viņas prasību par to, vai savulaik liegums kandidēt uz Saeimu bijis likumīgs. Kaut arī pati šīs prasības pieņemšanu ST jau nodēvējusi par savdabīgu uzvaru un LKS atbalstošo juristu augstās profesionalitātes apliecinājumu prasības sastādīšanā, ir jāpieslejas viedoklim: Tatjana Ždanoka patlaban saskata labu iespēju Latvijā spilgti izpausties un ar atsvaidzinātās popularitātes karogu 2019. gadā jau trešo reizi veiksmīgi startēt uz EP.

Tādu nolūku, iespējams, apstiprina viņas cita starpā paustā nožēla, ka Briselē nav izdevies panākt Latvijai svarīgu lēmumu pieņemšanu Eiropas institūcijās, kuras pēdējā laikā kļuvušas stipri neatsaucīgas. Bez šaubām, zemtekstā skaidri nolasāma vilšanās, ka retais Eiropas politiķis vairs nopietni uztver klaigas par Latvijā pastāvošajiem krievvalodīgo spaidiem, bet Baltijas okupācijas fakts ierindots neapstrīdamajās patiesībās. Par to, jāteic, uzskatāmi gādājusi Krievija, sagrābjot Krimu un atbalstot separātistus Ukrainā. Tomēr austrumu kaimiņvalsts agresīvo politiku atbalstošo skaits Latvijā joprojām pietiekams, lai LKS līdz noteiktajam termiņam savu organizāciju papildinātu ar Saeimas vēlēšanām nepieciešamo “dvēseļu” skaitu un ieviestos arī Jēkaba ielas namā. Virziens turp jau tiek bruģēts, mītiņojot par krievvalodīgas vispārējās izglītības saglabāšanu. Tas būs pats galvenais Tatjanas Ždanokas ceļabiedru lozungs, zem kura viņa nākamgad solās organizēt tautas nobalsošanu par mazākumtautību skolu likumu.

Tiesa, LKS sasauktās krievu skolu “aizstāvju” manifestācijas pagaidām nav bijušas daudzskaitlīgas. Bet uzlūkot tās ar smīnu būtu nepiedodama politiska tuvredzība. Šie mītiņi, būdami LKS baltais zirgs ceļā uz Saeimu, pirmkārt, skarbi atgādina Kremļa sludinātās “krievu pasaules” idejas nezūdamību. Tās jaunu uzplaukumu ar tumšo zirdziņu iznācieniem noteikti piedzīvosim pēc martā notiekošajām Krievijas prezidenta vēlēšanām, kur uzvarētājs jau zināms vēl pirms kandidātu reģistrācijas. Cik lielas dividendes Vladimira Putina pozīciju nostiprināšanās nesīs LKS un Tatjanai Ždanokai, atkarīgs no mūsu politiķu tālredzības un prasmes pareizi savlaicīgi uzrunāt to sabiedrības daļu, kas ierindo sevi neizlēmušajos vai skeptiķos.

LA.lv