×
Mobilā versija
-16.5°C
Alma, Annemarija
Svētdiena, 25. februāris, 2018
10. februāris, 2018
Drukāt

Monika Zīle: Baltie un tumšie zirgi (9)

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Tatjana Ždanoka

“Katrs bezpartijiskums ir mākslots.  Lielākā vai mazākā mērā partijisks ir ikviens cilvēks.” Georgs Kristofs Lihtenbergs

Šobrīd piesardzīgi vērtēts Latvijas Krievu savienības (LKS) līderes Tatjanas Ždanokas lēmums nolikt Eiropas Parlamenta (EP) deputātes mandātu, lai vadītu šī uz jauno Saeimu startēt nolēmušā radikāli kreisā politiskā spēka vēlēšanu kampaņu.

Ždanokas kundze ir pārāk pieredzējusi politiķe, lai naivi cerētu uz labvēlīgu spriedumu Satversmes tiesā (ST) , kur nākammēnes izskatīs viņas prasību par to, vai savulaik liegums kandidēt uz Saeimu bijis likumīgs. Kaut arī pati šīs prasības pieņemšanu ST jau nodēvējusi par savdabīgu uzvaru un LKS atbalstošo juristu augstās profesionalitātes apliecinājumu prasības sastādīšanā, ir jāpieslejas viedoklim: Tatjana Ždanoka patlaban saskata labu iespēju Latvijā spilgti izpausties un ar atsvaidzinātās popularitātes karogu 2019. gadā jau trešo reizi veiksmīgi startēt uz EP.

Tādu nolūku, iespējams, apstiprina viņas cita starpā paustā nožēla, ka Briselē nav izdevies panākt Latvijai svarīgu lēmumu pieņemšanu Eiropas institūcijās, kuras pēdējā laikā kļuvušas stipri neatsaucīgas. Bez šaubām, zemtekstā skaidri nolasāma vilšanās, ka retais Eiropas politiķis vairs nopietni uztver klaigas par Latvijā pastāvošajiem krievvalodīgo spaidiem, bet Baltijas okupācijas fakts ierindots neapstrīdamajās patiesībās. Par to, jāteic, uzskatāmi gādājusi Krievija, sagrābjot Krimu un atbalstot separātistus Ukrainā. Tomēr austrumu kaimiņvalsts agresīvo politiku atbalstošo skaits Latvijā joprojām pietiekams, lai LKS līdz noteiktajam termiņam savu organizāciju papildinātu ar Saeimas vēlēšanām nepieciešamo “dvēseļu” skaitu un ieviestos arī Jēkaba ielas namā. Virziens turp jau tiek bruģēts, mītiņojot par krievvalodīgas vispārējās izglītības saglabāšanu. Tas būs pats galvenais Tatjanas Ždanokas ceļabiedru lozungs, zem kura viņa nākamgad solās organizēt tautas nobalsošanu par mazākumtautību skolu likumu.

Tiesa, LKS sasauktās krievu skolu “aizstāvju” manifestācijas pagaidām nav bijušas daudzskaitlīgas. Bet uzlūkot tās ar smīnu būtu nepiedodama politiska tuvredzība. Šie mītiņi, būdami LKS baltais zirgs ceļā uz Saeimu, pirmkārt, skarbi atgādina Kremļa sludinātās “krievu pasaules” idejas nezūdamību. Tās jaunu uzplaukumu ar tumšo zirdziņu iznācieniem noteikti piedzīvosim pēc martā notiekošajām Krievijas prezidenta vēlēšanām, kur uzvarētājs jau zināms vēl pirms kandidātu reģistrācijas. Cik lielas dividendes Vladimira Putina pozīciju nostiprināšanās nesīs LKS un Tatjanai Ždanokai, atkarīgs no mūsu politiķu tālredzības un prasmes pareizi savlaicīgi uzrunāt to sabiedrības daļu, kas ierindo sevi neizlēmušajos vai skeptiķos.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Okupācija, neapšaubāms fakc?

  2. Kas par niknumā saviebtu ģīmi!

  3. Krievi nevar pretendet uz mazakumtautiba tiesibam. Ne Krievi ne vinu valoda ir apdraudet Latvija. Latvieshi un Latviesha valoda ir apdraudet Latvija.
    Tieshi kaa bij nodomats Padomju laikaa. Sha kundze lieto kaa amunaciju tiesibas princip kas nebij pieejam latvieshiem 50 gadus un nav NEKADA ZINAA PIEMEROTS lai stiprinat vinas viedoklu ka skoloshanas latvieshu valoda parkap krievu immigrantu tiesibas.

    Kas nebij PIEEJAM lavieshiem 50 gadus nav PIEMEROTS immigrantu pecnaciem tagad 27 gadus pec okupacijas beeigam.

    Kad cilveks emigre vins kautko sanem un kautko zaud. Ko zaud? Iepriekshejo nationalitatu. Taa ir liktene visiem immigrantiem. Ja padaudz rukts ir to sagremot, tad jabrauc atpakal no kuriens nac.
    Immigrantu viss svarigakajs PIENAKUMS ir assimileties. Tas ir ko immigranti dar. Ta ir immigrantu vissbutiskaja nodarbiba. Ja tu negrib piemeroties tad jajaj majas. Neassimileties nav immigrantu tiesiba bet netiesiba pret to valstu kur vini atrodas.
    Tas plakatas pret assimilacijas ir smieklig no pasaules viedokli. Tas zirgs nejas pasaule.

    PSRS uzspied uz Latviju lielu skaitu kriev stradnieki kur pie tam stradaj ieksh industrijam PSRS valdiba uzbuveja kas nebij piemerot Latvija un kas piesarnoj Latviju. Ta nav Latvijas vaina ka bij okupet un krievi atbrauc. Latvija megin attaisnot sho nettaisnib. Latvija ir jauka un piedava pilsonibu tiem kas prot latvieshu valodu. Latvija nevar pienemt liela gruppu cilvek kas negrib “latviskoties”. Jo tad vairs nebus Latvija.

    Pietam Krievi nav uzskatit pasaule ka etniska gruppa nekada gadiena. Viniem pietam ir vislielaka zeme pasaule.
    Latvija ir starp vismazakajam ipash ja nem veraa iedzivotaju skaitu. Vini nevar atlauties ka ir ierikot Latvija kautkadu mazu krieviju kas vislaik paliks lielak ja ielaiz.

  4. Vai kāds nevarētu tai Duņai izsist (liekos) zobus?

  5. Žīdi jau 3000 gadus ir naidojuši savstarpēji tautas. Ždanoka jātiesā par krievu – latviešu naidošanu!

  6. būtu vienreiz jābeidz melot.Runā par mazākumtautībām,bet patiesībā domā par krieviem.Kopš kura laika krievi Latvijā ir mazākumtautība?Pie tam vienīgā.Nevienas citas ” mazākumtautības” valsts finansētu skolu Latvijā nav,un tās pašas ir tikai un vienīgi krievu okupācijas mantojums.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Andrejs trāpa visus mērķus!

Latvijas biatlonistam Andrejam Rastorgujevam olimpiskās spēles beigušās ar nožēlu par kārtējām neveiksmēm šaušanā. Par laimi, sporta līdzjutēju lomu uzlaboja bobslejisti Oskars Melbārdis un Jānis Strenga, kas izcīnīja bronzas medaļu.

 

Vai esat labi sagatavojušies lielajam salam?
Draugiem Facebook Twitter Google+