Krievijas prezidents Putins kopā ar Baltkrievijas vadītāju Aleksandru Lukašenko vēro militārās mācības “Zapad 2013”.
Krievijas prezidents Putins kopā ar Baltkrievijas vadītāju Aleksandru Lukašenko vēro militārās mācības “Zapad 2013”.
“Zapad” mācību laikā. Foto – REUTERS/LETA

Baltiešiem drauds, baltkrieviem izdevība 18

Septembra vidū gaidāmās Krievijas un Baltkrievijas kopīgās militārās mācības “Zapad 2017” jeb “Rietumi 2017”, kas notiks tuvu Baltijas robežām, lai arī rada lielas bažas reģiona valstīs, tomēr kā reāls drauds pagaidām netiek skatīts. Arī baltkrievi baumas, ka Krievija varētu izmantot mācības, lai pārkāptu Baltkrievijas suverenitāti un atkārtotu ko līdzīgu Krimas scenārijam, uzskata par augstākā mērā pārspīlējumu.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

“Nedomāju, ka “Zapad 2017″ varētu nest reālas militārās krīzes draudus reģionam, jo visi šīs mācības gaida, tām gatavojas un sekos to norisei,” norāda Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) drošības un stratēģiskās izpētes vecākā pētniece Nora Vanaga. Šis jautājums akcentēts arī nupat izdotajā Austrum-
eiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētījumā “Belarusian Foreign Policy: 360°” (“Baltkrievijas ārpolitika: 360°”). Tās atvēršanā piedalījās arī vairāki žurnālisti un nevalstisko struktūru pārstāvji no Baltkrievijas, kuri uzsvēra savas valsts prezidenta Aleksandra Lukašenko ieinteresētību, lai mācības izskatītos mazāk agresīvas. Tiesa, ir skaidrs, ka Lukašenko Baltkrievija nemaz nevar atteikt Krievijai savu teritoriju mācību rīkošanai un tāpat Lukašenko iespējas ietekmēt mācību scenāriju ir apšaubāmas.

“Zapad 2017”, kas gaidāmas šā gada 14. – 20. septembrī, ir liela mēroga militārais vingrinājums, iecerēts plašā Krievijas rietumu pierobežas teritorijā no Kolas pussalas līdz Baltkrievijai, tās teritoriju ieskaitot. Tās varētu būt lielākās Krievijas un tās sabiedrotā Baltkrievijas militārās mācības kopš “Zapad 2013”, kurās piedalījās ap 10 tūkstoši vīru. Pagaidām informācija par manevriem ir ļoti trūcīga, taču dalībnieku skaits un iesaistītās tehnikas daudzums varētu būt vēl lielāks. Zināms, ka Krievija uz mācību laiku Baltkrievijā ievedīs daļu sava Rietumu kara apgabala 1. tanku armijas un visa karaspēka daudzuma pārvietošanai vajadzēs ap 4000 vilciena vagonu. Kā tika atgādināts APPC pasākumā, Baltkrievija Krievijai vēsturiski ir aizsardzības buferzona pret rietumiem, taču reizē arī ir teritorija, ko izmantot uzbrukuma sagatavošanai minētajā virzienā. Pēc N. Vanagas teiktā, Baltkrievijas armijai līdzdalība mācībās ir ļoti svarīga, jo baltkrievu armijniekiem ir maz iespēju praktizēties. Par spīti kaimiņu bažām, oficiālā Minska līdzdalību mācībās nemaz neuztver kā kādu kaitējumu tās starptautiskajam tēlam. Drīzāk otrādi, jo Lukašenko var spēlēt nomierinātāju: “Aleksandram Lukašenko tā ir lieliska iespēja izspēlēt vidutāja lomu starp rietumiem, kuri ir nobažījušies par “Zapad 2017” norisi, un ļoti principiālo Krievijas pozīciju. Krievijai viņš var pateikt: redziet, Rietumi mācības uzskata par provokatīvām, tādēļ mums viņiem kaut kas jāizrāda. Bet rietumniekiem var sacīt: nomierinieties, Krievijai nav agresīvu nolūku; mācības būs “caurspīdīgas”!”

CITI ŠOBRĪD LASA

Baltkrievijas Stratēģisko pētījumu institūta pārstāve Aļona Artiomenko norāda, ka pašā Baltkrievijas sabiedrībā gaidāmās mācības nekādu nervozitāti neizraisa. Tāpat portāla “TUT.BY” politiskais redaktors Artioms Šraibmans konstatēja, ka baltkrievu masu informācijas līdzekļi gaidāmās mācības apraksta vien kā rutīnas vingrinājumu. Neatkarīgie mediji lielākoties ziņojot vien par Rietumu un baltiešu bažām “Zapad 2017” dēļ. Ļoti maz esot tādu, kas apsver sazvērestības teorijas, ka šīs mācības varētu novest pie Baltkrievijas aneksijas vai okupācijas. Nav noslēpums, ka Lukašenko mainīgā ārpolitika, balansējot starp Rietumiem un Krieviju, brīžiem kaitina Kremli. Šraibmana ieskatā, īpaši pēc Krimas un Donbasa notikumiem, kā arī Minskas centieniem spēlēt vidutāja lomu konfliktā starp Kijevu un Maskavu, Lukašenko ir ļoti ieinteresēts, lai “Zapad 2017” būtu mazāk draudīgas.

Kad baltiešu un citu ES valstu politiķi, kā arī NATO pārstāvji ar satraukumu reaģēja uz paziņojumu par mācībām pierobežā, Baltkrievijas prezidents ļoti operatīvi nāca klajā ar samiernieciskiem paziņojumiem. “Viņš tūdaļ paziņoja, ka NATO un citu organizāciju novērotāji tiks ielūgti un varēs novērot mācības. Lukašenko cenšas mazināt Baltkrievijas kā draudu avotu tēlu mācību laikā,” novērojis “TUT.BY” redaktors. Tomēr viņa iespējas ir ierobežotas. Baltkrievu sociālais pētnieks un žurnālists Andrejs Jeļisejevs no Eirāzijas valstu pārmaiņu pētniecības centra (EAST), atbildot uz jautājumu, vai Lukašenko labu kaimiņattiecību vārdā ar Baltiju un Poliju varētu kā ietekmēt mācības, norādīja, ka tādā gadījumā viņš attiecībās ar Maskavu pārkāptu “sarkano līniju”. Proti, Krievija to uztvertu kā Baltkrievijas jaukšanos savās stratēģiskajās interesēs, kam būtu smagas politiskās un ekonomiskās sekas, un tas patiešām liktu Maskavā domāt par agresīviem pasākumiem Baltkrievijas virzienā. Savukārt NAA eksperte Nora Vanaga aizrāda, ka rietumvalstu militāro novērotāju lomu “Zapad 2017” gaitas izsekošanā nevajadzētu pārspīlēt: “Tas šādās mācībās vienmēr ir ļoti labs jautājums, kur šos novērotājus nogādā, ko viņiem parāda un vai tas galu galā nav tikai ļoti formāls pasākums.” Rietumi šajā ziņā jau pauduši skepsi.