Baltiešiem svarīgākais – “nepadoties, palikt spēlē”, saka ASV drošības eksperts 6
Latvijai savā drošības politikā vajadzētu koncentrēties uz lietām, ko tā var kontrolēt, turpināt uzsākto kursu uz Rietumiem un pārstāt uztraukties par to, ko tā nespēs mainīt, iesaka ASV Džordžtaunas universitātes ārlietu un drošības eksperts Džefrijs Gedmins.
Viņš bija viens no dalībniekiem Eiropas Parlamentā Tautas partijas grupas un tās vicepriekšsēdētājas Sandras Kalnietes sarīkotajā konferencē “Eiropas nolaupīšana. Toreiz un tagad” (“Abduction of Eirope. Then and now”), kas oktobra beigās notika Briselē.
S. Kalniete atzīst, ka, iecerot konferenci, kas būtu veltīta 60. gadadienai kopš 1956. gada notikumiem Ungārijā, bijusi doma runāt par pretestības kustībām Austrumeiropā aiz dzelzs priekškara, taču mūsdienu ārpolitiskā situācija likusi koriģēt plānus. “Ar vēsturi vien nepietiek. Vēsture jau ir tikai labs pamats, lai analizētu mūsdienas,” bilda Kalnietes kundze. Eiropiešus nodarbina jautājums: kā varēja gadīties, ka 60 gadu pēc Ungārijas revolūcijas asiņainās apspiešanas, 25 gadus pēc uzvaras aukstajā kara atkal ir situācija, kad “mēs varam zaudēt mieru”. Toreiz Austrumeiropu “nolaupīja” PSRS, tagad ir bažas, ka Putina Krievija to var mēģināt izdarīt atkārtoti, ja Eiropa atkal pieļaus agrākās kļūdas.
Centrālais priekšlasījums konferencē pienācās bijušajam “Radio Brīvā Eiropa” vadītājam, tagad ASV Džordžtaunas universitātes Ārlietu dienesta skolas vecākajam līdzstrādniekam, vairāku Eiropas pēdējo desmitgažu notikumiem veltītu grāmatu autoram Džefrijam Gedminam. Viņš klātesošajiem atgādināja kā biznesā, tā politikā un ārpolitikā pastāvošo principu: “Jums vai nu ir jānosaka dienaskārtība, vai arī jākļūst par citu dienaskārtības upuri.” Diemžēl Rietumi vairs īsti nezina, ko vēlas, kurp virzās, turklāt ir vērojama atteikšanās no vērtībām un lietu relativizēšana; mazinās ticība demokrātiski ievēlētām valdībām. Rezultāts: “Šodien pasaulē dienaskārtību nosaka tie, kuru vērtības nav mūsējās, un mēs kļūstam par citu dienaskārtības upuriem. Bet ir jāgudro nevis, ko Putins domā, ko viņš darīs nākamo, bet gan – ko JŪS domājat, kāda ir JŪSU vīzija, ko JŪS darīsiet rīt.” Turklāt Krievijas līdera plānus nemaz neesot grūti uzminēt, ja pavēro, ko viņš runājis un darījis pēdējos 15 gados: “Viņš vēlas Eiropas sadalīšanu ietekmes sfērās, viņš vēlas novājinātu ES, un viņš vēlas celt Krieviju, gremdējot ASV. Kas atliek mums? Ieklausīties vēsturē!”
Džefrijs Gedmins piekrita arī īsai intervijai “Latvijas Avīzei”.
