Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
20. februāris, 2012
Drukāt

Baltija zem Eiropas lauksaimnieku jumta


traktors_leta

Baltijas lauksaimnieku organizācijas panākušas visas Eiropas lauksaimnieku organizāciju atbalstu savu zemnieku prasībā pēc taisnīgākiem tiešmaksājumiem. Ceturtdien katrā no Eiropas lauksaimnieku jumta organizāciju COPA un COGECA prezidiju sēdēm tika apstiprināta kopīga pozīcija par jauno KLP. 


Kā zināms, atšķirīgo interešu dēļ decembrī lauksaimnieku organizācijām neizdevās vienoties, un tagad trīs mēnešu laikā darba grupās izstrādāts formulējums, kurā atbalstīti Baltijai tik nepieciešamie vienlīdzīgāki tiešmaksājumi. “Bija gana nervoza un saspringta situācija, bet kopumā viss mums beidzās labāk, nekā jebkad varējām iedomāties,” gaisotni Briselē raksturo Maira Dzelzkalēja, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece.

Sākotnējā redakcijā Baltija netika pieminēta.

 

“Baltijas valstīm šis jautājums ir ļoti svarīgs, jo EK priekšlikums paredz, ka tiešo maksājumu līmenis uz vienu hektāru Baltijas valstīs 2020. gadā joprojām būs krietni mazāks nekā pārējās dalībvalstīs, tas nozīmē Latvijai 54% no ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa uz 1 ha, Igaunijai – 59% Lietuvai – 66%.

 

Tāpēc Baltijas valstis gribēja, lai 9. punkta redakcija tiek papildināta ar tekstu, ka 2020. gadā tiešo maksājumu līmenis būs krietni mazāks “īpaši Baltijas valstīs”,” skaidro LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone. Visas piecas COPA – COGECA dalīborganizācijas no Latvijas (LOSP, LSA, LLKA, ZSA, LZF) kopā ar Baltijas kolēģiem panāca formulējumu, kas pauž Baltijas valstu intereses.

Tagad oficiāli apstiprinātās COPA – COGECA kopējās pozīcijas 9. punktā ir noteikts: “Komisijas priekšlikums par tiešo maksājumu sadali virzās pareizā virzienā. Tomēr šajā jautājumā nepieciešams turpināt sarunas tādēļ, ka vairākās dalībvalstīs hektāra maksājumu līmenis joprojām būs ievērojami zemāks par ES vidējo līmeni, īpaši Baltijas valstīs. Ir jānodrošina, ka pastāv godīga un vienlīdzīga attieksme pret visiem lauksaimniekiem, ņemot vērā atšķirības apstākļos.”

Tomēr ir arī zaudētāji – Slovākijai neizdevās panākt maksājumu bāzes pārrēķināšanu, kas ir sāpīgs punkts arī Latvijas tiešmaksājumu aprēķināšanā.

 

Uzziņa

COPA ir Eiropas līmeņa profesionālo lauksaimnieku organizāciju komiteja.

COGECA ir Eiropas līmeņa lauksaimniecības kooperācijas komiteja.

Kopš 1962. gada COPA un COGECA apvienoja birojus un kopīgi pārstāv Eiropas lauksaimnieku un kooperatīvu intereses.

 

 

Kooperatīviem ļaus 
vienoties par piena cenu

Eiropas Parlaments (EP) pieņēmis regulu, kas ļauj lauksaimnieku organizācijām vienoties par piena cenām savu dalībnieku vārdā, nepārkāpjot konkurences noteikumus, informē EP Informācijas biroja vadītāja Iveta Ķelpe.

Regula paredz, ka piena apjoms, par kuru varēs vienoties sarunās starp ražotāju organizācijām un pārstrādātājiem vai savācējiem, nedrīkstēs pārsniegt 3,5% no kopējā ES saražotā piena apjoma un 33% no kopējā dalībvalsts piena apjoma vai 45% no piena apjoma dalībvalstīs, kur saražotā piena apjoms ir mazāks nekā 
500 000 tonnu.

 

Dalībvalstis joprojām varēs noteikt, vai tajās starp lauksaimniekiem un piena savācējiem vai pārstrādātājiem obligāti jāslēdz līgums par piena piegādi. Ja dalībvalsts nolēmusi, ka līgums jāslēdz obligāti, tas jāizstrādā pirms piegādes un tajā jānorāda cena, maksājumu periods un piena savākšanas un piegādes noteikumi.

 

Deputāti rosina dalībvalstīm noteikt arī to, ka minimālais līguma slēgšanas periods ir seši mēneši.

Lai jaunā regula stātos spēkā, tā oficiāli jāapstiprina Eiropas Padomei. Tā būs spēkā līdz 2020. gada jūnijam.

“Šis likums uzlabos piensaimnieku pozīcijas. Ražotāju organizācijām jāpalīdz zemniekiem sadarboties, lai panāktu pēc iespējas izdevīgāku piena cenu, īpaši dalībvalstīs, kurās kooperatīvu sistēma darbojas ierobežoti vai nepastāv vispār,” norādīja viens no regulas izstrādātājiem Džeimss Nikolsons.

Šotrešdien, EP deputātes Sandras Kalnietes rosināts un Zemkopības ministrijas lūgts, Džeimss Nikolsons ieradīsies Latvijā, lai iepazītos ar Latvijas nostāju KLP reformas jautājumos. Viņš un Kalniete piedalīsies Saeimas Eiropas lietu un Tautsaimniecības lietu komisiju apvienotajā sēdē par KLP nākotni, tiksies ar lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem, kā arī apmeklēs zemnieku saimniecību “Rudeņi”.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+