Foto – Timurs Subhankulovs

Baltijas abonēšanas tendences atšķiras 0

“Latvijas Pastā” 2013. gada preses abonēšanas kampaņas laikā noformēti vairāk nekā 458 000 dažādu preses izdevumu abonementu. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad preses izdevumu abonementu skaits sasniedza aptuveni 464 000, noformēto pieteikumu skaits nedaudz krities.


Reklāma
Reklāma

 

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 72
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Kā stāsta “Latvijas Pasta” sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Plone, 70% veido žurnālu abonementi. “Arī iepriekšējo gadu rādītāji liecina, ka iedzīvotāji vairāk izvēlas abonēt žurnālus. Abonentu paradumi nav mainījušies – vairāk pasūtina sieviešu žurnālus, kuros ir apraksti gan par sportu, gan veselību,” secina Z. Plone. Lielākā abonēšanas aktivitāte arī šogad vērojama lauku reģionos, kur noformēti 78% no visiem abonementiem. Rīgā noformēti tikai 14%, savukārt pārējās Latvijas lielākajās pilsētās – 8%. Neskatoties uz to, ka šogad abonementu skaits ir nedaudz mazāks nekā pagājušajā gadā, divu gadu griezumā tas palielinājies par aptuveni 15 000.

Savukārt kaimiņvalstī Igaunijā pēdējo gadu laikā novērojama tendence, ka iedzīvotāji aizvien mazāk abonē presi. Igaunijas pasta komunikācijas speciāliste Inge Sudere teic: vēl 2010. gadā presi abonēja 145 000 cilvēku, bet šogad skaits krities līdz 120 000 – par 4,5% ik gadu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Toties Lietuvas pasta preses sekretāre Aurēlija Jonušaite norāda, ka precīzus datus par to, cik preses abonementu ir Lietuvā, viņa nevar sniegt: “Lietuvā vairāk nekā desmit uzņēmumu pieņem abonementus un veic piegādi.” Runājot tieši par abonementiem pastā – to skaits samazinājies par 5%, bet pagājušogad – par 7%.

A. Jonušaite teic, ka, attīstoties modernajām tehnoloģijām, lasītāji aizvien vairāk sāk izmantot preses izdevumu elektroniskās versijas. Taču ir arī pozitīvas pārmaiņas – pasūtījumi kļūst vērienīgāki, proti, viens cilvēks abonē vairākus preses izdevumus.

Abās kaimiņvalstīs populārākie preses izdevumi, kurus abonē visvairāk, ir dienas laikraksti. Lietuvā pēdējo pāris gadu laikā visvairāk abonēto izdevumu tops nav mainījies. “Vadošais ir dienas laikraksts “Lietuvas rīts”, kas tiek izdots arī sestdienās kopā ar dažādiem pielikumiem, piemēram, televīzijas programmām. Nedaudz zemākā pozīcijā ir laikraksts, kas orientēts uz lauku iedzīvotāju vajadzībām. Nedēļas izdevumi ir mazāk abonēti,” stāsta A. Jonušaite.

Arī Igaunijā visvairāk abonētie ir divi dienas laikraksti – katram vairāk nekā 20 000 lasītāju.

Lietuvā līdzīgi kā Latvijā visvairāk tiek abonēti sieviešu žurnāli par modi, stilu, veselību, turpretī Igaunijas iedzīvotāju intereses atšķiras.

“Vairāk abonē žurnālus par zinātni un vēsturi. Vēstures un zinātnes izdevumi, tādi kā “Brīnišķīgā vēsture” un “Brīnišķīgā zinātne”, kļūst aizvien pieprasītāki,” stāsta I. Sudere. Taču abās valstīs līdz ar favorītžurnāliem diezgan daudzi abonē arī žurnālus par mājas vidi.

Latvijā ir 600 pasta nodaļas, kas sniedz universālus pasta pakalpojumus, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. Līdzīga situācija arī Lietuvā, kur universālus pakalpojumus veic 700 pasta nodaļas. Tajās pieejami kurjera, elektroniskie, finanšu un starpnieka pakalpojumi. “Lietuvas pasta sauklis ir “Tuvāk jūsu mājām”. “Mēs cenšamies panākt, lai visi pakalpojumi būtu pieejami katram valsts iedzīvotājam,” teic A. Jonušaite. Savukārt Igaunijā ir tikai 340 pasta nodaļas, tomēr arī viņu pasta moto – “Būt tuvāk klientam”!

Reklāma
Reklāma

Jāatgādina, ka “Latvijas Pastā” joprojām var turpināt noformēt preses izdevumu abonementus 2013. gadam, izvēloties ērtāko abonementa noformēšanas veidu – pasta nodaļās, pie pastnieka vai mājaslapā www.abone.pasts.lv.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.