Latvijā
Sabiedrība

“Amerika ir vienīgais īstais Latvijas drošības garants.” Intervija ar Jāni Kukaini 16

Pasaules Brîvo latvieðu apvienîbas (PBLA) gadskârtçjâs valdes sçdes oficiâlâ atklâðana. Rîgas Latvieðu biedrîbas nama Lîgo zâle, Meríeïa ielâ 13, Rîgâ. 27/09/2017 foto: Timurs Subhankulovs/Latvijas Avîze

Šodien Rīgā sākas Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) gadskārtējā valdes sēde. PBLA ir organizācija, kam arvien rūpējusi Latvijas drošība un ekonomiskā attīstība, latviešu valodas, kultūras un identitātes saglabāšana diasporā, un par paveikto un vēl iecerēto šajās jomās izvaicāju ilggadējo PBLA valdes priekšsēdi Jāni Kukaini.

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas PBLA misija arvien bijusi pievērst savu mītnes zemju politiķu uzmanību Latvijas drošības situācijai, un īpaši daudz ir darījusi Amerikas latviešu apvienība (ALA).

Jānis Kukainis: Amerika ir vienīgais īstais Latvijas drošības garants. Mēs, ASV dzīvojot kā ASV pilsoņi un būdami politiķu vēlētāji, varam ietekmēt procesus. Es varu iet uz Senātu vai Kongresa apakšpalātu un tikties ar savu kongresmeni vai viņa biroja cilvēkiem, izklāstīt viedokli, gan runājot ar viņiem, gan rak-stot vēstules. Esmu personīgi šogad divas reizes ticies ar savu kongresmeni Fredu Aptonu. ASV senators Gerijs Pīters ir piedalījies vietējo latviešu biedrību rīkotajās tikšanās reizēs Kalamazū un Detroitā. Es dzīvoju Mičiganas štatā. Kopā ar Latvijas goda konsulu Mičiganā Andri Lāci uzturam regulārus kontaktus ar Mičiganas nacionālo gvardi jeb zemessardzi. Tā jau kopš 1993. gada ir Latvijas Bruņoto spēku atbalstītāja. Latvijas karavīri regulāri brauc apmācībās uz Mičiganu. Augustā Latvijas bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Juris Kalniņš tikās ar tautiešiem Kalamazū latviešu biedrībā.

PBLA aktīvi seko līdzi procesiem saistībā ar notikušajām izmaiņām ASV administrācijā. Februārī nosūtīju personīgu vēstuli ASV prezidentam Donaldam Trampam, vēršot uzmanību uz Krievijas agresiju Austrumeiropā un nepieciešamību stiprināt ASV lomu NATO ietvarā un Baltijas valstu aizsardzībā.

Uzskatu, ka Baltijas drošība ir uzlabojusies, jo ASV aizsardzības budžets ir palielināts un Aizsardzības un Ārlietu ministriju vada ļoti kompetenti cilvēki, kas bez ilūzijām izprot drošības situāciju pasaulē un Baltijā.

PBLA turpinās saskaņot savu rīcību Latvijas drošības jautājumos ar Amerikas Latviešu apvienību un Latvijas Nacionālo apvienību Kanādā (LNAK). Kanādā daudz Latvijas labā ir paveicis kādreizējais PBLA priekšsēdis Mārtiņš Sausiņš un LNAK priekšsēdis Andris Ķesteris. Tagad Latvijā dien NATO karavīru bataljons no Kanādas.

Savulaik ierosinājāt rīkot Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu (PLEIF), nu jau notikuši trīs – divi Latvijā un viens pērn decembrī Austrālijā. Kur rīkosit nākamos?

Austrālijas forums pulcēja apmēram 75 dalībniekus no septiņām valstīm, toskait piedalījās latvieši no Honkongas, Singapūras. Nākamgad forums notiks atkal Latvijā, šoreiz nevis Rīgā, bet Valmierā. Mana vietniece Kristīne Saulīte jau ir apmeklējusi Valmieru un Cēsis, un tur ir liela ieinteresētība darboties.

Bet tuvākais sarīkojums būs 26. oktobrī Čikāgā, kur norisināsies konference “Spotlight Latvia”, lai iepazīstinātu Amerikas uzņēmējus ar biznesa sadarbības iespējām ar Latviju. Šī konference būs kā PLEIF atzars. Tajā Latvijas lielākie un inovatīvākie uzņēmumi prezentēs savus produktus un pakalpojumus, kā arī tiks pārrunātas ekonomiskās sadarbības iespējas starp Latviju un ASV. Konference notiek galvenokārt par ASV latviešu ziedotiem līdzekļiem – naudu ir ziedojis advokātu firmas īpašnieks Ēriks Blumbergs, Galenieku ģimene, tāpat pēc Latvijas goda konsula Čikāgā Roberta Blumberga mudinājuma daudzi korporācijas “Lettgalia” locekļi.

Es arī tur pielieku savu roku, jo pazīstu daudzus Amerikas biznesa cilvēkus un aicinu viņus piedalīties. Mans brāļadēls Jānis Aleksandrs Kukainis vada vienu no uzņēmuma “Amazon.com” departamentiem, kur strādā daudzi tūkstoši cilvēku.

“Spotlight Latvia” notiks prestižas viesnīcas konferenču zālē, un tas nozīmē – Latvija ir prestiža valsts, un dalībnieki ir prestiži cilvēki. Roberts Blumbergs jūnijā bija atbraucis uz Latviju un Ārlietu ministrijā stāstīja Latvijas uzņēmējiem par to, kā sevi iepazīstināt ar ASV uzņēmējiem. Nevajag domāt, ka pēc vienas konferences uzreiz būs līgumi un pasūtījumi. Nē, sadarbības veidošana ir ilgtermiņa process, vispirms jāiepazīstas ar cilvēkiem, piemēram, inženieris satiekas ar fiziķi, ķīmiķi, mārketinga speciālistu, apspriež ideju, domā, kā to virzīt tālāk. Latvijā, manuprāt, cilvēki bieži tēlo, ka viņi jau visu zina (varbūt tā ir kāda mazvērtības kompleksa izpausme?). Nē, ir jāsaprot, ka pasaule ir pilna ar pulka gudrākiem cilvēkiem nekā esi pats, un, ja nezini, tad jājautā. Un pie sadarbības veidošanas priekšnoteikumiem pieder arī tas, ka arvien jāsmaida, jāvaicā “How are you?”, kaut arī tev būtu pilnīgi vienalga, kā šim cilvēkam klājas.

PBLA valdes sēdes atklāšanas reizēs bieži ticis pieminēts atbalsts Okupācijas muzejam.

PBLA ir lielākā ziedotāja no organizācijām Okupācijas muzejam – pavisam no tautiešiem ārzemēs kopš Okupācijas muzeja izveides ziedoti 9,5 miljoni dolāru, no tiem pieci miljoni ir nākuši no ASV un 3,5 miljoni – no Austrālijas.

Zinām, ka diaspora gatavojas plaši svinēt Latvijas simtgadi un simtgades zīmē jau notika ASV latviešu Dziesmu un deju svētki Baltimorā šovasar.

PBLA pārstāvniecības vadītājs Latvijā Jānis Andersons turpina pārstāvēt PBLA un tās dalīborganizācijas Latvijas Simtgades rīcības komitejā. Gada sākumā Kultūras ministrija izsludināja konkursu par simtgades pasākumu norisi diasporas mītnes zemēs par kopējo summu 300 000 eiro uz trim gadiem – pa simt tūkstošiem katru gadu. PBLA startēja konkursā ar kopēju visu dalīborganizāciju piedāvājumu un vinnēja.

Simtgades projektos pāri par 20 projektiem ir katru gadu, kopā trīs gados iecerēts īstenot vairāk nekā 60 projektu. Pieminēšu dažus, piemēram, šogad viens no lieliem projektiem bija “Latvijas pēdas pasaulē” – portāls www.latviesi.com veido informatīvu sēriju par ievērojamiem latviešiem pasaulē, kas viņi bijuši, kur dzīvojuši. Rudenī Zviedrijā būs Eiropas latviešu reģionālie kultūras svētki. Nākamgad Amerikas Latviešu apvienība kopā ar Baltijas Studiju apvienību jeb AABS (Association for the Advancement of Baltic Studies) un Latvijas vēstniecību ASV rīkos konferenci Stenforda universitātē par Baltijas valstu simtgadi. Ar to tiks atzīmēta Baltijas Studiju apvienības jeb AABS pastāvēšanas piecdesmitgade. Arī Brazīlijas latvieši vēlas panākt, lai 2018. gada 18. novembrī Brazīlijas pasts laiž klajā Latvijas simtgadei veltītu pastmarku. No Austrālijas latviešu teātris brauks uz Latviju parādīt savu veikumu.

Lai atbalstītu tās programmas un pasākumus, kas Amerikā ir saistīti ar Latvijas simtgades svinībām, ALA nolēma izveidot ALA Latvijas simtgades fondu, kā arī aicina latviešus pēc iespējas plaši popularizēt Latviju, stāstot par Latvijas vēsturi un tās kultūru un sasniegumiem Amerikas sabiedrībai.

Līdzekļus fondam vāks, gan pārdodot T kreklus ar simtgades zīmi, gan piešķirot īpašas simtgades nozīmītes tiem, kas būs ziedojuši 300 dolārus. No šī fonda, piemēram, sponsorēs folkgrupas “Imanta Dimanta un Draugi” viesturneju daudzās ASV pilsētās. No fonda piešķirs naudu arī citiem projektiem, taču ar nosacījumu, ka pieteicējs piedalās pats ar daļēju līdzfinansējumu.

Domājot, kā amerikāņus ieinteresēt par Latviju, Linkolnas latvieši iecerējuši rupjmaizes cepšanas sacensības.

Pēc Amerikas Latviešu apvienības kultūras nozares vadītājas un Latvijas simtgades pasākumu koordinatores ASV Līgas Ejupes iniciatīvas tapusi jauna Latvijas simtgades svinībām veltīta mājas lapa – http://www.latvia100usa.org/

Tas ir liels brīnums, ka diasporas ceturtā paaudze runā latviski, man nesen sacīja PBLA izglītības padomes vadītāja Daina Grosa. Šis brīnums ir nerimtīgu pūliņu rezultāts. Tomēr kādas ir problēmas latviskās kultūras un identitātes uzturēšanā diasporā?

Galvenā problēma ir asimilēšanās un tas, ka arvien mazāk runājam latviski. Šeit Latviešu valodas aģentūrai esmu teicis – galvenais, kas vajadzīgs bērniem diasporā, ir moderni latviešu valodas mācību līdzekļi un tālmācība.

Saku paldies skolotājiem no Latvijas, kuri brauc uz Garezera vasaras vidusskolu, jo bez viņiem mēs nevarētu tur uzturēt tik labu latviešu valodas līmeni. Mums ir svarīgi, lai skolotāji brauc regulāri vairākus gadus, jo tad viņi izprot situāciju un zina, ar kādām metodēm vislabāk mācīt.

Paldies Latvijas valdībai par apņemšanos turpmāk diasporas kultūrā un izglītībā ieguldāmos līdzekļus iekļaut katru gadu bāzes budžetā. Paldies arī par to, ka Latvijas valsts atbalstīs trīs vasaras vidusskolas – “Kursu” un Garezera vasaras vidusskolu ASV un Annas Ziedares vasaras vidusskolu Austrālijā.

Vecākiem no Eiropas valstīm ir interese iesaistīt bērnus skolēnu apmaiņas programmās Latvijas skolās uz vienu nedēļu vai mēnesi, un šo apmaiņas programmu varētu sākt nākamgad.

Daļa no pēdējos gados no Latvijas izbraukušajiem atrod ceļu uz organizācijām, ko apvieno PBLA. Kā šis jaunu spēku pieplūdums ir ietekmējis pašu PBLA?

Viņi atnāk pie mums, iedzīvojas un ir vērtīgi dalībnieki. Amerikas Latviešu apvienības (ALA) kultūras fonda priekšsēde ir no Latvijas uz ASV pārcēlusies Sanita Šūmane, tāpat informācijas nozarē darbojas Taira Zoldnere.

Bet vēlos pieminēt arī pretējo procesu – reemigrāciju. Ļoti svarīgi, ka ar PBLA atbalstu pērn novembrī tika sākta tīklošanās pasākumu sērija “Ar pasaules pieredzi Latvijā”, uz kuru aicināti jaunie profesionāļi, kuri pēc studiju un darba pieredzes ārzemēs atgriezušies Latvijā. Viņi dalās savā pieredzē, kur bijuši, ko darījuši, kas viņus motivējis atgriezties un ar ko tagad nodarbojas Latvijā. Viņi ir ieinteresēti savu ārvalstīs gūto pieredzi dot Latvijai. PBLA būtu jāturpina viņu izveidotajai bezpeļņas organizācijai palīdzēt, atvēlot telpas un minimālu finansiālu atbalstu.

Iepriekš pirms Saeimas vēlēšanām PBLA ieteica vēlētājiem ārzemēs balsot par kādu no trim latviskajām partijām – “Vienotību”, Nacionālo apvienību un ZZS. Vai ir domāts, kā rīkosities nākamgad?

Noteikti PBLA kopā ar ALA – kā organizācijas, kam ir pilna laika atalgoti darbinieki un kuras tamdēļ var vairāk ko izdarīt – vaicās visām partijām par viņu programmām (ieskaitot “Saskaņu”) un tās izplatīs, lai diasporas vēlētājiem būtu informācija un viņi to var analizēt un izlemt. Mums kā organizācijām ir jābūt neitrālām. Man personīgi simpātisks politiķis šķiet Bordāns.

Galerijas nosaukums
Lorem ipsum
FOTO: Leta

 

LA.lv