Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
14. februāris, 2014
Drukāt

Skrundas “Valtos” pārliecība par ekoloģiskās saimniekošanas nākotni (2)

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Vanda un Rihards Valtenbergi izrāda zivju māju, zem kuras izveidotajos baseinos patlaban pārziemo zivis.

Skrundas pagasta bioloģiskās saimniecības “Valti” īpašnieki Vanda un Rihards Valtenbergi pēc savas pārliecības ir vides veselības, bioloģiskās lauksaimniecības atbalstītāji, un tas nav tikai uz papīra.

Arī daba viņiem par to pateicoties un atbalstot saimnieciskajā darbībā. Taču pamatā ir ne tikai dabas spēku palīdzība, bet arī pašu saimnieku ilgu gadu garumā ieguldīts darbs. “Valtos” audzē pāri par 200 gaļas liellopu, fermas aizgaldos mitinās septiņas cūkas, ir 19 bišu saimes un piecos dīķos peld karpas, līņi, kā arī “zelta zivtiņas” orfas. Saimnieki mūs vedina iepazīties ar zivju māju, zem kuras izveidotajos baseinos patlaban pārziemo zivis. Baseini radīti, uzpludinot līdzās plūstošās Bērzaunes upes līkumu. Saimnieks ar vienu zivju ķeramās ķeseles vēzienu izceļ laukā rozīgi sudrabaino orfu. Pirmo reizi dzīvē uzzinu, ka ir tāda skaista zivs. “Mūsu apkārtnē mīt daudz zivju gārņu un zivju ērgļu, kas ir aizsargājami putni. Vienīgi tie mēdz novākt mūsu “ražu”. Reiz no viena mūsu dīķa izmakšķerēja visas vaislinieces. Savairojās arī mežacūkas, bet tās drīkst šaut, putnus gan ne. Ar mežacūku rakumiem nākas cīnīties nepārtraukti, tāpēc biju spiests kļūt par mednieku. Vienreiz ganībās redzu, pie mūsu melnās govs sāniem līdzās apgūlusies mežacūka, lai tai būtu siltāk. Kāda nekaunība!” noteic Rihards.

Zivju māja ir vērienīga ēka, kas tapusi ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Tās lielajā zālē tiek rīkoti Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas biedru semināri, kā arī mācības un saimniekošanas pieredzes apmaiņas biedru pasākumi. Pa koka kāpnēm var uzkāpt uz balkoniņa. Kas tur notiek? Rihards smejas, ka uz tā var noturēt sprediķi vai arī dziedāt, jo ir ļoti laba akustika. Saimnieks priecājas, cik labi, ka savulaik nav īstenojusies sākotnējā iecere par brīvdienu nama izveidošanu, jo zivju mājas lietojums ir daudz plašāks. Šeit pat ir atbilstoša vieta ābolu glabāšanai.

Zālē pie sienām izvietoti daudzi ierāmēti goda un atzinības raksti, kas veltīti “Valtu” saimniecībai. Viens no nozīmīgākajiem ir “Baltijas jūrai draudzīgākā zemnieku saimniecība Latvijā”, kas iegūts 2010. gadā.

Mājas “Valti” ir vieta, kurā jau septiņās paaudzēs saimnieko Valtenbergi. Riharda pirmo piecu paaudžu senčos visi bijuši mežsargi, tad kādu laiku mājas zaudētas, bet pirmajos Ulmaņlaikos viņu vecāmāte steidza tās atgūt.

“Es pie šīm mājām ar dzimtas saknēm piesiets. Manā bērnībā šeit bija arī kolhoza ferma ar govīm un tā bija pilna ar žurkām. Es iemācījos ar gaiseni tās trāpīgi nošaut un par katru nobeigto žurku saņēmu desmit kapeikas. Par šo naudu Skrundā varēju nopirktu saldējumu. Taču man noteikti vajadzēja atrādīt nošauto garasti. Otrā pasaules kara laikā šeit vārījās Kurzemes katls, daudzas mājas nopostīja, bet mūsējā palika neskarta. Lielu postījumu nodarīja kolhoza laika meliorācijas ēra, kad vecās mājas nojauca un tās iemītniekus sadzina dzīvot ciematu centros. Pēc neatkarības atgūšanas daudzi vairs nevēlējās atgriezties savās senču mājās, tāpēc arī šeit palika plašumi ar brīvām zemēm,” par senajiem notikumiem stāsta Rihards, kurš “Valtos” nu jau pats ir īstens saimnieks.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

Draugiem Facebook Twitter Google+