Mobilā versija
+1.3°C
Krišs, Ksenija, Eglons
Otrdiena, 24. janvāris, 2017
8. marts, 2016
Drukāt

Baltijas lauksaimnieki lūdz ārkārtas palīdzību EK (2)

kombains_LETA

Lai novērstu lauksaimniecības uzņēmumu bankrotu vilni, Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas nosūtījušas vēstuli Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisāram Filam Hoganam ar lūgumu ieviest virkni pasākumu, kas palīdzētu mazināt smago tirgus krīzi Baltijas reģionā, informēja zemnieku pārstāvji.

Saskaņā ar lauksaimnieku aplēsēm, Latvijā no 2014.gada augusta līdz šī gada augustam piena nozarē nekompensētie zaudējumi sasniegs 96 miljonus eiro, bet zaudējumi cūkgaļas nozarē – 24 miljonus eiro.

Igaunijā zaudējumi piena nozarei ir 67 miljoni eiro, bet cūkgaļas sektoram – 15 miljoni eiro, savukārt Lietuvas piena nozares zaudējumi gadā sasniedz 150 miljonus eiro.

Atzīstot Eiropas Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta līdzšinējās pūles palīdzības sniegšanā, piešķirot ārkārtas pabalstu nozarei, Baltijas lauksaimnieki tomēr norāda, ka tādējādi nav kompensēti krīzes radītie zaudējumi.

Tādēļ Baltijas valstu lauksaimnieki aicina ES nekavējoties ieviest mērķtiecīgus atbalsta pasākumus, lai novērstu saimniecību bankrotu vilni Baltijas valstīs.

Triju Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju parakstītajā vēstulē, kuras sagatavošanu koordinējis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) ES lietu birojs, norādīts, ka lauksaimniecības produkcijas cenu kritums nav apstājies un zemnieki turpina ciest zaudējumus Krievijas embargo un globālā tirgus svārstību dēļ.

“Mēs lūdzam sagatavot ES ilgtermiņa stratēģiju tirgus krīžu pārvarēšanai, kas palīdzētu mazināt zaudējumus lauksaimniecības sektorā un uzlabotu tirgus pārvaldību pārprodukcijas gadījumos vismaz divus turpmākos gadus. Mēs aicinām EK rast labākos risinājumus tirgus krīžu pārvarēšanai lauksaimniecībā, jo īpaši Baltijas valstīs,” teikts vēstulē.

Vēstulē EK tiek aicināta ieviest stimulējošus pasākumus lauksaimnieku sadarbības veicināšanai, piemēram, kooperatīvu pārstrādes attīstībai un produktu noieta veicināšanai.

Lauksaimnieki norāda, ka nepieciešami pasākumi saimniecību un kooperatīvu naudas plūsmas nodrošināšanai, piemēram, līzinga nosacījumu uzlabošana, kredītu refinansēšana, birokrātijas mazināšana Lauku attīstības programmas pasākumiem un citi. Steidzami jāuzlabo tirgus intervences pasākumi, jārada ES instruments eksporta kreditēšanai un jāstiprina atbalsts jaunu eksporta tirgu apgūšanai.

EK tiek aicināta arī ieviest pasākumus, kas samazinātu lauksaimnieciskās ražošanas izmaksas, piemēram, ievedmuitas atcelšana mēslošanas līdzekļiem un instrumenti lauksaimniecības tehnikas un augu aizsardzības līdzekļa cenu samazināšanai.

Kā ziņots, piensaimniecības sarežģītajā situācijā 2015.gada nogalē saņēmušas vairāk nekā 43 miljonu eiro atbalstu, no kura ciltsdarbam piešķirti 23,36 miljoni eiro, atbalsts par slaucamajām govīm ir 12,38 miljoni, ES atbalsts – 7,6 miljoni, kā arī 7,15 miljonu eiro pārdalījums no 8,5 miljonu ES ārkārtas piešķīruma piensaimniecības un cūkkopības nozarei.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. TO JAU PAEDZEEJAAM Atmodas saakumaa ! Ruupnieciibas un lauksaimnieciibas sagraave ! ES bija tas zirnekl’a tiikls kur ievilinaaja mus’in’as (BALTIJAS VALSTIS ) !

  2. Ko tad Kučinskis tik ļoti gribēja būt par premjeru, bet kad bankrota priekšā piena un cūku nozare, tad Briselē runā par bēgļiem. Laikam jau lauki nav aktuāls jautājums?

Cūku mēris neārstējams, bizness atjaunojams (4)Cilvēciskais faktors spēj pārvarēt ikvienu biodrošības barjeru
Sāk kriminālprocesu par cūku inficēšanos ar ĀCM Krimuldas saimniecībā (2)Valsts policija (VP) sākusi kriminālprocesu par Krimuldas novada saimniecības "Rukas" audzēto cūku inficēšanos ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM).
Mājā ar nelegālu gāzes pieslēgumu dzīvojusi augsta amatpersona (18)Tuvākajā laikā Latvijā tiks atvērts dabasgāzes tirgus un cena tiks noteikta, tirgotājam un lietotājam vienojoties. Tam gatavojoties, valdībai jāpieņem virkne noteikumu, bet
Pasaulē
Latvijā decembrī bijusi trešā lielākā gada inflācija ES Latvijā pagājušā gada decembrī, salīdzinot ar 2015.gada pēdējo mēnesi, bija trešais augstākais inflācijas rādītājs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.
Draugiem Facebook Twitter Google+