Foto – Ivars Bušmanis

Baltijas ostas dažādo kravas 0

Latvijas ostās pērn piedzīvots kravu apgrozījuma samazinājums, Ventspilī bijis 14% samazinājums, Rīgā – 2%, savukārt Liepājā panākts pieaugums par 6%, liecina Satiksmes ministrijas apkopotie dati. Arī mazajās ostas bijis kravu kritums.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Latvijas ostas par kravām konkurē ar lielākajām Baltijas jūras austrumu krasta ostām – Klaipēdu, Būtiņģi, Ustjlugu, Primorsku, Gdaņsku, Tallinu, Sanktpēterburgu. Tāpat jāatzīmē, ka samazinājumi bijuši Kaļiņingradas un Viborgas ostās, savukārt Visocka saglabājusi apjomus. Pagājušā gada samazinājuma tendences šogad turpinās Ventspilī, Rīgā, Tallinā un Sanktpēterburgā. Savukārt īpaši veiksmīgs gada sākums bijis Lietuvā, kur ar lielākajiem pieaugumiem var lepoties Klaipēda un Būtiņģe. Klaipēda ir līderis ķīmisko kravu un “Roll on/Roll of” grupā.

Cīņa par oglēm

Gan Rīgā, gan Ventspilī pārkrauto kravu struktūrā lielāko daļu veido ogles un naftas produkti, kuru samazinājums arī kalpo par pamatu kopējam kravu kritumam. Rīgas Brīvostā vērtē, ka to ietekmēja siltā ziema.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ņemot vērā, ka Rīgas un Ventspils fokuss līdz šim bijis vērsts uz Krievijas derīgo izrakteņu – ogļu un naftas produktu – pārkraušanu, redzams, ka par šīm kravām konkurē gandrīz visas Baltijas jūras austrumu krasta ostas. Īpaši spēcīga ir 2008. gadā darbu sākusī Ustjlugas osta Krievijā. Piemēram, tajā ogļu apstrādātie apjomi astoņu gadu laikā ir auguši no 5,9 tonnām 2008. gadā līdz 21,7 tonnām pērn, tas ir, gandrīz četras reizes. Pārkrauto naftas produktu apjoms piecos gados audzis gandrīz sešas reizes līdz 30,6 miljoniem tonnu, savukārt jēlnaftas nišā Ustjlugas ostai praktiski nav konkurentu.

Diversifikācija veicina attīstību

2016. gada pirmajos četros mēnešos Rīgas ostā ir pārkrauti 12,3 miljoni tonnu kravu, kas salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgo periodu ir par 13% mazāk. Diemžēl pirmā ceturkšņa rezultāti liecina, ka Rīga ir zaudējusi Baltijas valstu lielākās ostas statusu, to ir pārņēmusi Klaipēda.

Klaipēdas ostā Krievijas kravu īpatsvars ir ievērojami mazāks, salīdzinot ar Rīgas ostu, turklāt tās kravu struktūra ir vairāk diversificēta. Rīgas ostā Krievijas kravu īpatsvars sasniedz pat 80%. Piemēram, Baltkrievijas kravas ekonomiski daudz izdevīgāk ir virzīt uz Klaipēdas ostu.

Savukārt vienīgais kravu segments Rīgas ostā, kuru politiskie lēmumi ietekmē vairāk nekā tirgus konjunktūra, ir konteinerkravas. Samazinājumu šajā segmentā veicina gan Eiropas noteiktās sankcijas, gan Krievijas rubļa kursa kritums, gan importa aizvietošanas politika Krievijā.

Liepāja vienīgā no Latvijas lielajām ostām pērn apstrādāja vairāk kravu nekā iepriekš, un arī šogad tās kravu struktūra ir vairāk diversificēta nekā pārējām ostām. Tā arī šogad saglabā 6% pieaugumu. 2016. gadā Liepājas ostā plānots pārkraut 6,9 miljonus tonnu kravu, un tas būtu ļoti ievērojams 23% pieaugums salīdzinājumā ar 2015. gadu.

Arī subjektīvi iemesli

Ventspils ostā pērn tika pārkrauti 22,5 miljoni tonnu kravu, un šogad, apkopojot termināļu prognozes, tiek plānots 22 miljonu tonnu apjoms. Ņemot vērā to, ka š. g. pirmajā ceturksnī Ventspils ostā apstrādātu kravu apjoms samazinājās par 19% jeb par 1,4 tonnām, salīdzinot ar atbilstošu periodu 2015. gadā, iespējams, plānoto apjomu būs grūti sasniegt.

Reklāma
Reklāma

Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis domā, ka atsevišķos termināļos kravu apgrozījums krītas arī subjektīvu iemeslu dēļ, ar tiem domājot uzņēmuma vadības biznesa politiku un kompetenci.

Saspringtie apstākļi liek vairāk domāt par inovācijām un attīstību. Tā, piemēram, Ventspils brīvostā veikti vērienīgi padziļināšanas darbi, lai šeit varētu ienākt lielākie kuģi, kādi var ienākt Baltijas jūrā. Pārvalde ir izbūvējusi jaunas piestātnes un pielāgojusi infrastruktūru jaunu kravu veidu apstrādei, un šīs politikas rezultātā Ventspils brīvostā pēdējos gados ir atvērti divi jauni termināļi universālajām kravām un prāmjiem, graudu terminālis, sulu terminālis, kokmateriālu pārkraušanas terminālis, kā arī slēgtais ogļu terminālis.