Filmu izlase “Baltijas pērlē” 1
Nacionālā kino centra direktore, kino zinātniece Dita Rietuma norāda, ka “Baltijas pērle” šajā laikā izveidojusi konkrētu tēlu un ieguvusi sev uzticīgu skatītāju loku. Ikviens kinomīlis zina, ka “Baltijas pērle” – tas nav avangards, bet filmas, kas saņēmušas godalgas vai tikušas tām nominētas, kino ar slaveniem vārdiem vai par slaveniem cilvēkiem. Šogad tas vērojams izteiktāk nekā jebkad, jo leģendas izvēlētas par festivāla tēmu, un tas redzams gan faktā, ka ļoti daudz filmu veltīts mākslas (Vinsents van Gogs, Pols Gogēns, Ogists Rodēns un citi), modes (Manolo Blaniks, “Met Gala”, Franka Socāni), literatūras (Džeroms Deivids Selindžers, Josifs Brodskis) un arī paša kino (Žans Liks Godārs) leģendām.
Turklāt šoreiz festivālu atklās dzīva leģenda: ar filmu “Limjēri! Un sākas piedzīvojums…” par kinematogrāfa aizsācējiem brāļiem Ogistu un Luiju Limjēriem. Rīgā viesosies agrākais Limjēru institūta, šobrīd Kannu festivāla direktors Tjerī Fremo, kurš 21. septembrī plkst. 11 sniegs meistarklasi, bet vakarā piedalīsies filmas seansā.
Kopumā festivāls būs iedalīts astoņās programmās – “Festivālu eksotika”, “Leģendas”, “Mākslinieki”, “Debates”, “Stils un mode”, “Mīlestība”, “Kino visai ģimenei”, būs arī britu kino veltīta programma “Miglainās Albionas lepnums bez aizspriedumiem”.
Kinofestivālā būs vēl vairāki viesi – piemēram, uz tikšanos un arī papildtikšanos ar režisoru Andreju Zvjagincevu biļetes jau izpārdotas gan 23., gan 24. septembrī, tādēļ rīkotāji pievienojuši vēl ceturto seansu viņa filmai “Nemīlestība”, kas Kannu kinofestivālā šogad ieguva žūrijas balvu. Aktieris Andris Keišs, kurš filmējās Zvjaginceva filmā, atklāja, ka režisors viņu uz sadarbību uzaicinājis pēc tam, kad noskatījies Jura Poškus režisēto kinolenti “Kolka Cool”. Andris Keišs uzsvēra, ka “Nemīlestība” šobrīd viņam kā skatītājam ir absolūtā topā gan tēmas izvērsuma dēļ, gan arī galvenās lomas – abu vecāku laimes meklējumos aizmirstā zēna Aļošas – meistarīgā tēlojuma dēļ. Savukārt uz tikšanos ar Renāti Ļitvinovu un viņas filmu “Josifa sapņi”, kas veltīta dzejniekam Brodskim, 22. septembrī biļetes vēl nopērkamas.
Filmu izlase “Baltijas pērlē”
“To zvaigžņu stunda”, režisore Lone Šērfiga.
“Braši saņemsimies, lai izpildītu mūsu pienākumus, un izturēsimies tā, lai tad, ja Britu impērija un tās Nāciju sadraudzība būs pastāvējusi tūkstoš gadu, ļaudis teiktu: “Tolaik bija tās zvaigžņu stunda,” teicis Vinstons Čērčils. Kā ar niecīgu budžetu uzņemt patriotisku filmu, lai iedvesmotu tautu un paceltu nācijas garu? Sastāvdaļas ir vienkāršas: mazliet paplucis bonvivāns – bijušais varonis –mīlnieks drosmīga zvejnieka lomā –, amerikāņu lidotājs – skaistulis ar paklīduša vikinga ārieni, divas naivulītes, kas cīnās par viņa sirdi, un atbruņojoši romantisks stāsts. Bet kā savākt masu skatiem 500 000 zaldātu un kara floti mazā piepilsētas pludmalē, kur tiks uzņemta epizode ar karaspēka evakuāciju Denkerkā? Daži triki un viltības, vētra silē, daudzu tūkstošu armija nelielā piekrastes zemes pleķītī, intrigas un nodevība, asprātīga atjautība un aizrautīga mīlestība pret kino. Ja mīlat britu kino – šī filma ir jūsu gaumē! Tā nešaubīgi patiks tiem, kam vairāk par asa sižeta peripetijām un asiņainām drāmām iet pie sirds īpašas gaisotnes kino. Tāds, kas ir labā nozīmē vecmodīgs, iekarojot ar patiesu vaļsirdību.
Filma eleganti pārceļ mūs uz Angliju pagājušā gadsimta vidū. Tajā griezīgi un dziļi izjusti savijas ironija un skumjas, un spožais lomu atveidotāju ansamblis izveidojis no šā kinodarba ievērības cienīgu šedevru. Šīs vizuāli iespaidīgās filmas galvenā vērtība ir grandiozā aktierspēle.
“Bezdelīgas un amazones”, režisore Filipa Loutorpa.
“Slīkoņi ir labāki par neprašām, ja vien slīkonis nav bijis nepraša…”
“Kad tētis ar savu Karalisko floti pameta Angliju, mamma nolēma pamest putekļaino un trokšņaino Londonu – pavadīt vasaru nelielā fermā Dižo ezeru apgabalā. Mēs šos ezerus tā nosaucām. Iespējams, tie nebija diži, bet ezeri noteikti… kā mazas jūriņas…” Fantāziju un brīnišķīgu piedzīvojumu zeme, kas vilināja ar bezgalīgiem ūdens plašumiem, laivām, burāšanu, neizbrienamiem meža biezokņiem un aizraujoši bīstamu dzīvi uz salas, kas negaidīti jau izrādījās ieņemta. Tā bija īsta jūras kauja – sīva un bezbailīga. Nevar zināt, ar ko tā būtu beigusies, ja neatgadītos kas īpašs… Pievienojot vēl arī ļaunu pirātu pakaļdzīšanos, spiegu atmaskošanu, atjautību un uzticamu draugu drosmi, iegūstam priekšstatu par filmu, kas ieaicina rozvaidzīgā realitātē, kur svaiga gaisa vēsmās pland mati un pārņem neizskaidrojama lieglaime.
“Dalida”, režisore Liza Azuelosa.
“Mēs esam gatavi uz daudz ko, lai nedzīvotu vientulībā…” “Pour Ne Pas Vivre Seul”. Dalida. Viņa varēja svinēt triumfu: labākās koncertzāles, pasaules turnejas, fotogrāfi, kas kāvās par iespēju tikt pie uzņēmuma, nebeidzami burziņi, glancēto žurnālu vāki, pielūdzēju pūļi – spilgta un pasakaina dzīve kā acīmredzams veiksmes apliecinājums. Tas veidoja leģendu, vārdā Dalida. Un attiecās uz to, kas saistīts ar skatuvi. Savukārt aizkulisēs – parasta sieviete, kuru plosa vienkāršas, bet svarīgas ilgas – mīlēt un būt mīlētai, turklāt vajā bailes no vientulības. Divas stundas 60. līdz 80. gadu apburošās un vilinošās Parīzes reibinošajā gaisotnē. Šampanietis, vakartērpi, modīgi klubi, sīvais “Gauloises” aromāts, stipras kafijas rūgtenā garša un balss – nedaudz aizsmakusi un jutekliska. Valdzinoši netikla dižas sievietes balss. Sievietes, kas alka pēc mīlestības un atdeva par to savu dzīvību.
“Polīna. Dzīves deja”, režisori Valeri Millers, Anželēns Preļžokažs.
Ņikitas Božinska prestižajā horeogrāfijas skolā iestājas īpaša meitene, kura sapņo par baletu. Viņas dzīve no agras bērnības pakārtota klasiskajai dejai. Būdama ambicioza, uzcītīga, stūrgalvīga un pati pret sevi nežēlīga, slavena horeogrāfa stingrajā un valdonīgajā vadībā viņa pārvēršas talantīgā balerīnā ar lielām izredzēm strādāt valsts galvenajā teātrī. Tomēr “vecās skolas” rāmji nospiež, nedodot iespēju atvērties Polīnas talantam pilnā plaukumā, lai “ar ķermeni izteiktu dvēseles bezdibeni”. Nejauša tikšanās ar dejotāju no Francijas un negaidīts novatoriskas mūsdienu horeogrāfijas atklājums maina viņas pasaules redzējumu un tālākos plānus: īsta deja ir brīvības triumfs, nevis nevainojamas tehnikas važas. Tomēr, vai deja varēs aizstāt dzīvi un kļūs par glābiņu sarežģītās dramatiskās situācijās?
“Nīlzirgs”, režisors: Džons Dženkss.
Ekscentriska Stīvena Fraja elegantās komēdijas “Nīlzirgs” adaptācija – eksplozīvs kokteilis no britu detektīva un parodijas par to. Negaidīta dāvana tiem, kuri jau sen pārstājuši ticēt brīnumiem.
Lēta viskija izmocīts dzejnieks ar izsīkušu rakstītspēju, kaislīgs sieviešu aplidotājs un skandālists Teds Voless kvern garlaicīgā bulvārpreses izdevniecībā, ar savu indīgo spalvu iznīcinot vājus teātra iestudējumus. Palicis bez iztikas līdzekļiem, pēc kāda kārtējā trača teātrī viņš saņem dīvainu, tomēr daudzsološu priekšlikumu kļūt par detektīvu apmaiņā pret visai ievērojamu atlīdzību. Bijušais vārsmotājs dodas uz sena drauga mājām, lai izmeklētu vairākas brīnumainas izdziedināšanās, kas radījušas apjukumu apkaimes stīvo aristokrātu ģimenēs. Patoloģiskais mizantrops, manierīgais ciniķis un huligāns piepeši tiek ierauts noslēpumainu un visai frivolu atgadījumu epicentrā. Vairāk: www.balticpearl.lv
