Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
16. maijs, 2016
Drukāt

Baltijas valstis apsver iespēju veidot vienotu gāzes tirgu (4)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Baltijas valstu enerģētikas regulatori un politiķi apsver iespēju veidot vienotu gāzes tirgu, lai atvieglotu savstarpējo tirdzniecību, un visvairāk to vēlas Lietuva un Igaunija, tikmēr Latvija noskaņota atturīgāk, norādījušas Lietuvas amatpersonas.

Netiek izslēgta iespēja, ka nākotnē, izbūvējot gāzesvadu starp Igauniju un Somiju, vienotajā tirgū iekļautos arī Somija.

Veidojot šādu vienotu gāzes tirgu, tiktu atmests pašreizējais modelis, kurā pie valstu robežām atrodas dabasgāzes uzskaites punkti un par transportēto gāzi jāmaksā gan pie Lietuvas robežas ar Latviju, gan pie Latvijas robežas ar Igauniju, tādējādi igauņiem par Lietuvā pirkto gāzi jāmaksā vairāk un, kā atzīst paši tirgus dalībnieki, tā kļūst mazāk konkurētspējīga.

Kā norādīja Lietuvas Cenu komisijas loceklis Vīgants Vaitkus, sarunas par vienota gāzes tirgus veidošanu tikko sākušās un tām būs vajadzīgi vismaz daži gadi. “Šis jautājums vēl tikai tiek apspriests, ir izveidota Baltijas reģionālā darba grupa, un pagājušajā mēnesī izstrādāts Baltijas reģionālā gāzes tirgus pētījums,” viņš sacīja aģentūrai BNS.

Vaitkus paskaidroja, ka šāda modeļa galvenais mērķis būtu panākt, lai par gāzes transportēšanu nav papildus jāmaksā pie katras valsts robežas un lai Baltijas valstis un Somija tiktu traktētas kā vienots tirgus. Tādā gadījumā dabasgāzes uzskaites punkti paliktu tikai pie Baltijas valstu ārējām robežām un par gāzi būtu jāmaksā tikai vienreiz.

“Runa ir par kopīga modeļa ieviešanu Baltijas valstīs un Somijā, lai tirgus būtu vienots; tad pieaug likviditāte un apjoms. Taču pateikt konkrēti, kā tas būtu darāms, vēl būtu pāragri, jo mūsu kaimiņi latvieši uz to raugās piesardzīgi. Viņiem ir izņēmums attiecībā uz trešās enerģētikas paketes ieviešanu, un viņi vēlas vispirms tikt pie nacionālā uzskaites punktu modeļa un tad pāriet uz reģionālo. Neraugoties uz to, Lietuva un Igaunija noskaņotas nevilcināties,” viņš stāstīja.

Kā norādījis enerģētikas holdinga “Lietuvos Energija” valdes loceklis Dominiks Tučkus, izveidojot kopīgu Baltijas valstu tirgu, cenas sāktu izlīdzināties. Pēc viņa teiktā, šobrīd gāzes tirgotāji var ciest zaudējumus tādēļ, ka Latvijā gāzes apmērs tiek izteikts kubikmetros, nevis megavatstundās, bet augstākas kaloritātes gāzi, kas Lietuvā tiek ievesta caur Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli, izdevīgāk ir izteikt megavatstundās.

Piegādes noteikumu izlīdzināšana Lietuvas kompānijām pavērtu plašāku tirgu, kas patērē 3,5 miljardus kubikmetru pašreizējo divu miljardu vietā, taču vienlaikus Lietuvā pieaugtu konkurence.

“Protams, mazumtirdzniecībā būtu jārēķinās ar lielāku konkurenci – Lietuva kā lielākā dabasgāzes lietotāja Baltijas valstīs pievilktu piegādātājus no Igaunijas un Latvijas. Ieguvēji būtu klienti. Sarežģīti runāt per eksporta izredzēm vairāku gadu perspektīvā. Skaidrs, ka daudz kas būs atkarīgs no tā, kādu stratēģiju ieturēs [Krievijas koncerns] “Gazprom”, kādas būs cenu tendences. Bet pilnīgi noteikti tirdzniecības plūsmas starp valstīm pieaugtu,” sacījis Tučkus.

Pēc viņa teiktā, vēl plašākas iespējas pavērtos, ja šim tirgum pievienotos Somija un Polija, kuras patērē attiecīgi 2,5 miljardus un 15 miljardus kubikmetru gāzes. Tas varētu notikt, 2019.gadā uzceļot starpsavienojumu ar Somiju un 2020.gadā – ar Poliju.

Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis izteicis cerību, ka vienota tirgus izveide padarītu Lietuvas tirgu rosīgāku.

Ideju par tādu vienotu tirgu Masjulis pārrunājis ar Somijas ekonomikas ministru Olli Rēnu.

Pēc Lietuvas ministra sacītā, Somija šādu iespēju atbalsta. “Uz gāzes tirgu mēs raugāmies līdzīgi – tam būtu jābūt pēc iespējas skaidrākam, efektīvākam un gāzes apmaiņai – pēc iespējas vienkāršākai,” viņš piebildis.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Saeima 10.februārī apstiprināja Enerģētikas likuma grozījumus par gāzes tirgus atvēšanu Latvijā un “Latvijas Gāzes” sadalīšanu. Iekļautās normas paredz, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim vertikāli integrētam uzņēmumam “Latvijas Gāze” ir pienākums izveidot divus uzņēmumus – viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas.

Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens uzņēmums – “Latvijas Gāze”, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. “Latvijas Gāzes” lielākie īpašnieki ir Krievijas “Gazprom”, Eiropas investīciju banku veidotais “Marguerite Fund”, Vācijas “Uniper Ruhrgas International GmbH” un “Itera Latvija”.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Daudz burtinju sarakstījusi, lai prātu sajauktu..tikai tauta nav idioti- Sēņu Duljas avantūras jāapmaksā Lietuvai- lai pērk dārgo norvēģu un amerikāņu gāzi un atlien no mūsu tīkliem.Mēs kaut kā iztiksim ar lēto krievu gazija vien stulbeni deputāti neizdomaas solidarizēties ar leishiem uz Latvijas konkurētspējas rēķina..

  2. Krieviem nepatiks.

  3. jāglābj braļukas leiši
    tie ar savu sašķidrinātās gāzes termināli tā iegrābās ka nespēj vairs pavilkt tēriņus. norvēģi jau gatavi izpalidzet, bet par kādu naudu? sāksim ar to ka peldošās krātuves īre izmaksās beigā tik daudz ka lētak butu bijis 3 tādus nopirkt. kad leiši attapās tad piedāvāja norvēģiem ka nopirks neviss īrēs, bet tie nepiekrīt. tālāk leišiem jānopērk no norvēģiem gāze kas 2 reizes pārsniedz lietuvas patēriņu, bez tā vel pusi no pateretā gazproms turpina piegādāt. rezultātā ja leiši ātri nepārliecinās mūs un igauņus ka nu mums gāze jāņem caur viņiem, tad projekts iedzīs lietuvu burtiski bankrotā.. tāpec tāda brēka,tāpec tāda steiga tas ka mēs pamatigi pārmaksāsim par leišu glābšanu jau politikus neintresē, jo tā jau nav viņu nauda

  4. Leiši .. ar savu dārgo termināli un sašķidrināto gāzi. Bet… ai kā gribas, ai kā gribas pasildīt roķeles pie kaimiņa (latviešu) gāzes infrastruktūras par baltu velti. Un par visu maksās patērētājs. dabasgāzes kubikmetri un sašķidrinātās gāzes megavatstundas arī ir pilnīgi dažādas lietas. nevar sašķidrināto laist dabasgāzes tīklā. Nu nevar taisīt reverso kustību Latvijas tīklos. Leiši iegrābušies ar šķidrekli un tagad latvieši lai izstrebj. Kā nekā reizniece taču brauca uz pompozo atklāšanu.
    Angažēta tā reizniece.
    Par visu maksāsim mēs dārgi. Tīkli ir jāuztur regulāri. Galvenais tranzīts caur Latviju, jo viņa pa vidu. Bet leiši grib, lai par tranzītu nemaksātu. Tak domājiet ļautiņi.

Draugiem Facebook Twitter Google+