Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
16. septembris, 2012
Drukāt

Baltijas valstu sadarbība aviācijas jomā būtu loģiska un nepieciešama

Foto-LETAFoto-LETA

Baltijas valstu aviācijas tirgus pašreizējais izmērs ir mazs un izveidot un uzturēt trīs tāda līmeņa aviosabiedrības kā “airBaltic” nav pilnīgi nekāda pamata, tāpēc savstarpējā trīs valstu sadarbība būtu loģiska un nepieciešama, intervijā sacīja investīciju baņķieru sabiedrības “Prudentia” partneri Ģirts Rungainis un Kārlis Krastiņš.

“Pēc būtības “airBaltic” jau pašlaik ir Baltijas aviokompānija, taču par kopīgas triju valstu aviokompānijas ideju gribētu runāt ļoti piesardzīgi. Savā laikā arī “SAS” bija šī ideja – attīstīt Baltijas valstu aviokompānijas un izveidot tādu kā “baby SAS”. Problēma ir Baltijas valstu dažādībā un vēlmē katram attīstīt savu aerotropoli,” norādīja Rungainis.

Viņš sacīja, ka objektīvi pagaidām vistuvāk šim aerotropoles mērķim ir Rīga. Igaunijai ir vismazākās iespējas pretendēt uz aerotropoles statusu, jo Igaunijā ir vismazāk iedzīvotāju un ļoti tuvu Tallinai atrodas ļoti spēcīga lidosta – Helsinki, turklāt padomju laikā Tallinas lidosta ir tā izveidota, ka tai nav pietiekamu attīstības iespēju pat tad, ja nebūtu šo citu faktoru.

“Domāju, ka igauņi jau ir sapratuši, ka nav nekāda ekonomiskā pamatojuma intensīvai “Estonian Air” attīstībai. Tāpēc ir skaidrs, ka notiks kaut kāda “airBaltic” un “Estonian Air” sadarbība, cerams, ka tā būs konstruktīva,” uzskata Rungainis.

Parādījušies iespējamas sadarbības signāli arī attiecībā uz Lietuvu, taču jautājums ir par to, vai izdosies atrast pamatu vienoties, ka lielākā un galvenā Baltijas valstu lidosta ir Rīgā, norādīja Rungainis.

“Par to ir pāragri spriest, tas ir atkarīgs no Lietuvas vēlmes būt konstruktīviem. Ja Latvijas un Rīgas lidosta jutīs, ka nekāda konstruktīvisma nav un ir tikai mēģinājums kontrolēt “airBaltic” attīstību vai arī traucēt potenciālo investoru piesaistes un uzņēmuma pārdošanas procesu, tad, protams, tas netiks pieļauts. Ja būs vēlme veidot šo ekonomiski pamatoto sadarbību, tad šai idejai ir attīstības potenciāls. Protams, ka tas veicinās arī “airBaltic” tālāko attīstību, jo skaidrs, ka tikai no Rīgas lidostas “airBaltic” nākotnē attīstīties nevarēs. Ir nepieciešams veikt lidojumus arī no citām lidostām,” sacīja Rungainis.

“Latvijai ir visi priekšnoteikumi tālāk attīstīt līderu lomu Baltijā aviācijas jomā. Protams, patlaban ir bankrotējušās Lietuvas aviosabiedrības “FlyLAL” prasības pret Rīgas lidostu un “airBaltic”, taču to nevajag saistīt ar starpvalstu attiecībām. Ir konkrēti uzņēmēji, kuriem bija intereses “FlyLAL”, un tā nav Lietuvas valdība, kas vēršas pret Latviju. Visas šīs lietas jau sāk līdzināties farsam, un tās nevar uztvert kā nopietnu traucēkli Baltijas valstu sadarbībai aviācijas jomā,” piebilda Krastiņš.

Kā ziņots, Satiksmes ministrija 27.augustā laikraksta “Financial Times” Eiropas un Lielbritānijas izdevumos publicējusi sludinājumu, piedāvājot potenciālajiem investoriem līdz 1.novembrim izteikt piedāvājumus par “airBaltic” akciju iegādi.

Latvijas valdība investoriem piedāvā iegādāties aviokompānijā “airBaltic” līdz 50% mīnus vienu akciju.

“airBaltic” ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju. “airBaltic” flotē ir 34 lidmašīnas – sešas “Boeing 737-500”, astoņas “Boeing 737-300”, divas “Boeing 757-200”, desmit “Fokker 50” un astoņas “Bombardier Q400Next Gen”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+