Foto-LETA

Baltijas valstu vēsturi reti piemin Somijas un Zviedrijas skolu programmās 0

Baltijas valstu vēsture, ieskaitot padomju okupācijas laiku, tiek reti pieminēta Somijas un Zviedrijas skolu programmās, liecina fonda “Unitas” veikts pētījums.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins
Lasīt citas ziņas

Pētījumā, kas veikts šī fonda starptautiskās sadarbības projektā, tika novērtēta vēstures mācīšana skolās Baltijas jūras valstīs – Igaunijā, Latvijā, Somijā un Zviedrijā.

Tā provizoriskie rezultāti rāda, ka šo valstu skolu vēstures programmās reģiona un kaimiņvalstu pagātne tiek aplūkota minimāli un tikai saistībā ar notikumiem pašu valstī, pavēstīja šis fonds.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Somijas un Zviedrijas skolu mācību programmās kaimiņvalstis tiek pieminētas reti vai vispār netiek pieminētas, ieskaitot nozīmīgus notikumus Eiropas vēsturē, tādus kā padomju represijas un Baltijas valstu okupācija. Ņemot vērā Ziemeļvalstu atrašanos cilvēktiesību aizstāvības priekšējās rindās, ir žēl, ka tās nepiemin noziegumus pret cilvēci savā tuvumā. Pirms kāda laika to varēja izskaidrot ar vēlmi būt, tā sakot, politkorektiem, lai uzturētu attiecības ar Padomju Savienību, bet šodienas Eiropas integrācijā būtu nepieciešams vairāk veicināt izpratni par [Ziemeļvalstu] kaimiņiem,” sacīja fonda vadītājs Uve Pooms.

Igaunijas, Latvijas, Somijas un Zviedrijas universitāšu ekspertu grupa analizēja katras valsts mācību programmas Baltijas jūras vēstures mācīšanas projekta ietvaros. Eksperti savā slēdzienā uzskata, ka šīm programmām vajadzētu vedināt skolotājus uztvert Baltijas jūras valstis par vienu reģionu un aplūkot šo valstu vēsturi kā daļu no visa reģiona vēstures. Tā kā mācību programmas tiek pārskatītas ik pa pieciem līdz 10 gadiem, eksperti par pirmo soli uzskata tematiska kursa izstrādāšanu Baltijas jūras reģiona vēstures jomā.

“Lai gan Baltijas jūra pagātnē ir bijusi vienojošs faktors, jaunāko laiku vēstures notikumi ir kļuvuši par šķeļošu faktoru. Kopīgām tradīcijām un agrāk ciešajai sadarbībai ir lielā mērā kaitējusi nepietiekama informācija vienai [valstij] par otru un par pagātnes notikumiem. Daudziem somiem un zviedriem vēl arvien ir negatīvi stereotipi, kas tieši atvasināti no zināšanām vai nezinašanas par vēsturi. Šī pētījuma rezultātā mēs secinām, ka šobrīd ir nepieciešams izstrādāt materiālus un pētījumu metodes, koncentrējoties uz bēgļu un jauno imigrantu dzīves stāstiem,” sacīja Pooms.

2008.gadā izveidotā fonda “Unitas” mērķis ir totalitārisma skarto sabiedrību samierināšana. Fonda darbība koncentrējas galvenokārt uz postkomunisma režīmu vēsturi, cilvēktiesībām, izglītību un pilsonisko aktivitāti.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.