Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
5. aprīlis, 2012
Drukāt

Baltijas vēsture Gruzijas televīzijā

gruzijas_kino_4

Aprīļa sākumā krievu valodā raidošais Gruzijas telekanāls “PIK TV” demonstrējis dokumentālo filmu “Baltija: trīskāršā okupācija”. Filma populārā veidā vēsta par Baltijas valstu traģisko vēsturi 20. gadsimtā, uzsverot, ka Baltijas iegūšana jau kopš PSRS sākumiem bijusi Staļina mērķis, un dodot mājienu, ka no šī nodoma nav atteikusies arī Vladimira Putina Krievija. 


“Baltija: trīskāršā okupācija” ir tikai viena no kopumā 17 filmām ciklā “Vēsture, kura jāzina”, kas top ar Gruzijas prezidenta fonda finansējumu.

Redzams, ka gruzīnu veikumu stilistiski ietekmējis Edvīna Šnores “Padomju stāsts”, un arī pats Šnore pirms pusotra gada intervijā “LA” norādīja, ka Gruzijas valsts televīzija ķērusies pie daudzsēriju dokumentālās filmas uzņemšanas par PSRS politiku 20. gadsimtā, un lūgusi konsultāciju. Baltiešu skatītājam stundu un 18 minūtes garā filma faktoloģiski nepavēstīs nekā jauna, tomēr to interesanti noskatīties, ņemot vērā, ka “PIK TV” ar tās palīdzību izglītojis vēstures jautājumos kā gruzīnu, tā krievu un angļu valodā runājošu publiku. Filma atrodama brīvpieejā interneta portālā “You Tube” un portālā “Georgia online”.

Darbs sākas ar “bronzas kareivja” nemieriem Igaunijā, diktoram uzsverot: “Krievu diaspora bronzas kareivja tēlā aizstāvēja bijušo impēriju. Impēriju, kuras sastāvā Igaunija, Latvija un Lietuva atradās pusgadsimtu. Tā bija impērijas pēdējā kauja Baltijā.” Sižeta autori atgādina, ka Staļins jau tūlīt pēc nākšanas pie varas izvirzījis mērķi: Krievijas impērijas veco robežu atjaunošana. Baltijas valstis toreiz bija pirmās, pie kā Maskava ķērās. Filmā, kuras tapšanā savu ieguldījumu devuši arī Gruzijas diplomāti Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, minēts, ka pēc Molotova–Ribentropa pakta parakstīšanas PSRS izdevies nodibināt kontroli pār Baltijas valstīm faktiski jau 1939. gada rudenī, piespiežot parakstīt bāzu līgumus un uzņemt nesamērīgi lielus sarkanās armijas kontingentus.

 

Kā filmā norāda lietuviešu vēsturnieks Arvīds Anušausks, 1939./1940. gadā notikumi Eiropā risinājās Baltijas valstīm par sliktu. Baltiešu liktenis bija izlemts: “Tā, bez šaubām, bija bruņota okupācija.”

 

Filmā stāstīts arī par vācu okupāciju, leģiona veidošanās iemesliem, padomju īstenotajām masu represijām, izsūtīšanu organizēšanu, Abrenes un Petseru atdalīšanu, mežabrāļu kustību, atmodu un 1991. gada notikumiem. “Trīs okupācijas, karš, represijas un nebeidzamas deportācijas reģionā izmainīja demogrāfisko situāciju,” sižetam tuvojoties mūsdienām, stāsta diktors. Gruzīni akcentē baltiešu spītu un nesalaužamo vēlmi atjaunot neatkarību.

Savus viedokļus filmā izsaka Igaunijas politiķis Marts Lārs, kurš uzstājas kā vēsturnieks, tāpat Igaunijas Okupācijas muzeja direktors Heiki Ahonens, lietuviešu eirodeputāts Vītauts Landsberģis, Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Valdis Kuzmins, Okupācijas muzeja direktora vietnieks Valters Nollendorfs­, bijušais leģionārs Jānis Blūms un vēsturnieks Valters Ščerbinskis. Sižetiem izmantotas Igaunijas, Latvijas, Lietuvas kinohronikas, tāpat redzams, ka Gruzijas filmēšanas grupa apmeklējusi Rīgu, Tallinu, Viļņu, Klaipēdu, Narvu. Filmēts Īles partizānu bunkurā, Zilupē un Latvijas–Krievijas pierobežā. Lai arī tekstos ir dažas neprecizitātes, redzams, ka scenārija autori pilnībā piekrīt Baltijas un rietumvalstu skatījumam uz vēsturi. Filmu, mudinot uz pārdomām, noslēdz kadri ar slaveno Vladimira Putina paziņojumu, ka PSRS sabrukums bijusi “lielākā 20. gadsimta ģeopolitiskā katastrofa”.

 

Pievienot komentāru

Pārsteigums! Taksometrā atrod "Kinder Surprise" olu ar narkotikāmRīgas Pašvaldības policijas (RPP) darbinieki taksometrā pie taksista un trim pasažieriem atradusi "Kinder Surprise" olu ar narkotikām.
Draugiem Facebook Twitter Google+