Latvijā
Izglītība

Baltiņš: Nav pareizi dot “privilēģiju nezināt latviešu valodu” rektoriem 2


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: LETA/Zane Bitere

12. Saeimas pēdējā plenārsēdē pieņemts Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) likums, kas citstarp ļaus tās rektoram nezināt latviešu valodu augstākajā līmenī.

RJA un arī Rīgas Ekonomikas augstskola (REA) dibināta uz līguma pamata ar Zviedrijas valdību. Tās ir privātas augstskolas, kur ir daudz ārvalstu studentu un mācības norit angliski. Taču likums līdz šim noteica, ka šo augstskolu rektoriem jāprot latviešu valoda tikpat labi kā citu augstskolu vadītājiem. REA rektoru Andresu Pālzovu valdība atteicās apstiprināt amatā atkārtoti, jo viņš nebija augstā līmenī apguvis latviešu valodu.

A. Pālzovs gan bez valdības akcepta turpina vadīt augstskolu. Amatā valsts valodas neprasmes dēļ netika apstiprināts arī Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) rektora amata kandidāts Mels Kenijs. Līdz ar to abās augstskolās šobrīd nav valdības ieceltu rektoru.

Saeima jau iepriekš grozīja Rīgas Ekonomikas augstskolas likumu, nosakot, ka tās rektoram jāprot latviešu valoda tādā apjomā, lai viņš varētu pildīt savus pienākumus, taču, ja augstskola nodrošina tulkojumu, rektors valsts valodu var nezināt. Augstskolas liet­vedībai un saziņai ar valsts iestādēm gan jābūt latviski.

Savukārt RJA īpaša likuma, kuru varētu izmainīt, lai dotu rektoram valodas zināšanu atlaides, līdz šim nebija.

Tika uzrakstīts jauns likumprojekts, kurā attiecībā uz RJA rektora valodas prasmēm iekļauta tāda pati privilēģija kā REA rektoram. Taču RJA likumprojektam bija iesniegts tik daudz priekšlikumu, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atteicās dokumentu virzīt tālākai apspriešanai Saeimā.

Vēlāk Izglītības un zinātnes ministrija, kas bija daudzu priekšlikumu autore, tos atsaukusi, tāpēc komisija pagājušajā otrdienā ķērās pie RJA likumprojekta izskatīšanas. Kaut arī izskanēja pretenzijas pret šā likumprojekta atkārtotu celšanu deputātu priekšā, komisija nolēma virzīt to pieņemšanai Saeimā pēdējā tās sēdē. No deputātu vidus neizpratni pauda Ingūna Rībena (Nacionālā apvienība), kas atteicās piedalīties balsojumos par šo likumprojektu, ja jau deputāti no šā dokumenta izskatīšanas jau atteikušies.

Tāpat iebildumus pret RJA likuma pieņemšanu Saeimas komisijas sēdē izteica Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra valdes priekšsēdētājs Juris Dzelme, kurš skaidroja, ka Rīgas Ekonomikas augstskolas likums bijis jāpieņem, jo tolaik Latvijā trūka normatīvo aktu, kas regulētu augstskolu darbību. Piemēram, nebija Augstskolu likuma. Taču tagad situācija mainījusies. Juridiska rakstura iebildumi bija arī Saeimas Juridiskajam birojam, kura pārstāve pauda, ka daļa normu tagad likumos dublēsies un arī daļa formulējumu sagatavotajā likumprojektā vērtējami kā neprecīzi.

Par Saeimas deputātu lēmumu ļaut nerunāt latviski Latvijas augstskolas rektoram sašutis arī Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.

Viņš jau iepriekš iebilda pret grozījumiem, kas saistīti ar valsts valodas lietošanu REA likumā. M. Baltiņš uzskata, ka nav pareizi dot “privilēģiju nezināt latviešu valodu” augstskolu rektoriem, pat ja RJA un REA atzītas par īpašām augstskolām.

“Arī šo augstskolu rektori ir pielīdzināti valsts amatpersonām. Jūs leģitimizēsiet to, ka var būt tādas valsts amatpersonas, kas var nezināt valsts valodu,” sacīja M. Baltiņš. Iepriekš iebildumus pret to, ka dažu augstskolu rektori varētu nezināt valsts valodu, bija izteicis arī Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra.

Tikmēr komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (“Vienotība”) uzskata, ka šajā gadījumā atlaides rektoriem tomēr var dot. Viņu amats ir terminēts, un, ja rektors ir ārzemnieks, neesot loģiski viņam prasīt augstā līmenī apgūt latviešu valodu, ja pēc dažiem gadiem rektora amatā viņš vairs nebūs.

Saistītie raksti

Arī Saeimas plenārsēdē nekādi iebildumi pret īpašo RJA likumu un privilēģiju piešķiršanu tās rektoram vairs neizskanēja.

Jaunais likums vēl jāsaskaņo ar RJA satver­smi. Tās grozījumi saskaņā ar RJA likumu jāiesniedz apstiprināšanai valdībā līdz nākamā gada augusta beigām.

LA.lv
LE
LETA
Latvijā
VL-TB/LNNK gatava runāt ar abiem potenciālajiem premjera amata kandidātiem
19 stundas
ML
Māra Libeka
Latvijā
Augšup, tuvāk pie “Brīvības” zvaigznēm. Gide Mārīte izrāda pieminekļa iekšpusi
20 stundas
LE
LETA
Latvijā
Sieviete ar ripzāģi smagi traumē roku
21 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Ar plašu studentu gājienu un saullēkta sagaidīšanu sākas Latvijas Republikas proklamēšanas 100.gadadiena
42 minūtes
VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
1938. gada 18. novembrī. Grandiozas valsts 20. gadskārtas svinības
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Diena būs vējaina, daudzviet uzpilinās lietus
1 stunda
LA
LA.lv
Latvijā
Latvijas valsts simtgades svinīgajos pasākumos piedalīsies Igaunijas, Islandes, Lietuvas un Somijas prezidenti
59 minūtes
LA
LA.lv
Latvijā
VIDEO: Latvijā pazīstami cilvēki pauž sirsnīgus vēlējumus savai valstij
11 stundas