Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
2. jūlijs, 2014
Drukāt

“Balto krustu” kapulaukā pieminēs Baigajā gadā un GULAG nogalinātos (1)

Foto: LETAFoto: LETA

Svētdien, 6. jūlijā plkst. 15 Rīgas 1. Meža kapu “Balto krustu” kapulaukā notiks piemiņas brīdis Baigajā gadā un GULAGA nometnēs nogalināto Latvijas iedzīvotāju piemiņai, kā arī atjaunotās piemiņas plāksnes iesvētīšana, informē Latvijas Okupācijas muzejs.

Kapulauks “Baltie krusti” ir piemiņas vieta, kurā guldīti ap 120 masu kapos atrastie komunistiskā terora upuri. Lielākā daļa apbedīto ir no tā saucamā “Šustina saraksta”, ko atrada Centrālcietumā tūlīt pēc padomju armijas padzīšanas 1941. gadā. Dokumentā lasāmi 78 apcietināto vārdi ar Valsts drošības tautas komisāra Semjona Šustina parakstu: “Sociālās bīstamības dēļ – visus nošaut”.

Dokuments ļauj precizēt ne tikai bojāgājušo personības, bet ir arī spilgta liecība par šiem cilvēkiem izvirzīto apsūdzību absurdumu. Vairākus no viņiem apcietināja 1941. gada 23./24.jūnija naktī un viņu vienīgais “noziegums” bija Līgo svētku svinēšana. Nevainīgo cilvēku mirstīgās atliekas atrada pēc vācu okupācijas varas ienākšanas, apraktus Centrālcietuma pagalmā un pēc ekshumācijas, 1941. gada 6. jūlijā guldīja Meža kapos, aizsākot “Balto krustu” kapulauka vēsturi.

“Baltajos krustos” guldīti vēl līdz pat 1944. gadam masu kapos atrastie komunistiskā terora upuri.

Latvijas Okupācijas muzejs ik gadu 6. jūlijā “Balto krustu” kapulaukā organizē piemiņas brīdi.
2006. gadā “Balto krustu kapulaukā” atklāja memoriālu “Ēna”, ko projektēja arhitekte Marta Daugaviete un Somijas granītā pārvērta tēlnieks Jānis Karlovs. Kapulaukā pie lielā krusta pamatnes ir ierakta urna ar GULAGA nometņu vietās paņemto zemi. 1990. gadu vidū zemi savāca un atveda uz Latviju represētais Ilmārs Knaģis un viņa domubiedri.

Aizvadītā gada novembrī kapulaukā atklāja arī atjaunotu piemiņas plāksni, ko šī gada piemiņas sarīkojumā iesvētīs Rīgas evaņģēliski luteriskās Augšāmcelšanās draudzes mācītājs Guntis Kalme. Tāpat sarīkojumā piedalīsies un klātesošos uzrunās Rīgas politiski represēto biedrības priekšsēdētājs Jānis Lapiņš, Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieki Inese Dreimane un Ritvars Jansons.

Latvijas Okupācijas muzejs aicina godināt nepatiesi apsūdzētos un nogalinātos komunistiskā terora upurus un piedalīties piemiņas sarīkojumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kad jāraksta par komunistiskā terora upuriem, tad to darām un tas ir pareizi viņu piemiņas dēļ, bet kad
    jāatklāj šī terora ideoloģiskās saknes – jāanalizē marksisma-ļeņinisma varmācīgā būtība, tad nekā, visiem mutes ciet un arī pildspalvā tinte izbeigusies. Un tieši šīs nekonsekvences dēļ pie mums galvu ceļ šīs ideoloģijas piekritēji, grib dibināt biedrības, skan replikas, ka komunismu jau nevar pielīdzināt nacismam un tml. Jā, bet kas tad to darīs, ja lielā daļa mācībspēku augstskolās, tāpat vēsturnieki un skolotāji vēl ir
    tie paši vecie ideoloģiskie kadri? Viņi gan prot gudri parunāt, taču neies pret savu pārliecību.

Draugiem Facebook Twitter Google+