Baltu rotas sargā un dziedina, atklāj Sabiles meistars Harijs Jaunzems 0
Agrāk Harijs Jaunzems (71) strādājis dažādos arodos, bet visilgāk par mākslinieku noformētāju un darbmācības skolotāju. Pagājušā gadsimta 70. gados viņš sācis gatavot rotas ar dzintaru, sudrabu un melhioru. Vēlāk izdomājis, ka jāuztaisa kāds senais piekariņš, un pievērsies baltu rotu darināšanai. Meistars rotkaļa prasmes apguvis pašmācības ceļā, ko apliecina Amatniecības kameras diploms. Pārsvarā viņš rotas gatavo no vara vai bronzas, mazāk – no sudraba.
Pēta vēsturi un kultūru
Kā stāsta Harijs Jaunzems, lai gatavotu baltu rotas, jāpēta vēsture un kultūra, jāzina to valkāšanas tradīcijas. Viņš informāciju meklē arheoloģiskajos materiālos, muzejos, internetā un grāmatās. Rotkaļa darbs neesot tik viegls, kā varbūt izskatoties no malas. Vajadzīgs spēks un izturība gan rokām, gan sirdij.
“Man ir prasījušies par mācekļiem, taču neņemu, jo pats neesmu mācījies ne pie viena meistara. Internetā ir pieejami arheoloģiskie materiāli un informācija par metāla kausēšanu un kalšanu. Ja kāds parāda priekšā, kā darīt, tas aizmirstas. Atceras tad, ja izdomā pats,” liecina meistara pieredze.
Harija darbnīcā ir neliela vitrīna ar arheoloģiskajiem atradumiem. Viņš piekrīt, ka nedrīkst izvandīt senkapus, taču kartupeļu laukos un tamlīdzīgās vietās nevajadzētu aizliegt meklēt senas lietas. “Citādi man ir grūti uztaisīt rotu kopijas. Grāmatās katrs mākslinieks tās ir attēlojis savādāk. Man vajag īstu mantu turēt priekšā un skatīties,” skaidro meistars.
Harijs Jaunzems savās zināšanās labprāt dalās ar interesentiem, taču reizēm jūtas vīlies, ka gids ekskursantus jau pēc 15 minūtēm aicina prom, jo šajā pašā dienā ieplānots apskatīt visus iespējamos Sabiles tūrisma objektus.
