Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
19. jūnijs, 2014
Drukāt

Baltu un slāvu saulgriežu rituāli ir ļoti līdzīgi, atzīst etnopsiholoģe (15)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Krievu, baltkrievu, poļu, lietuviešu un ukraiņu – tautu, kas Latvijā pārstāvētas viskuplākajā skaitā1 – un latviešu vasaras saulgriežu tradīcijas ir ļoti līdzīgas, liecina t/c „Dole” apkopotā informācija izstādei, kas tirdzniecības centra otrajā stāvā apskatāma no 17.jūnija.

Etnopsiholoģe un pedagoģe Māra Mellēna atzīst: “Tas ir likumsakarīgi, ka vienā reģionā dzīvojošiem etnosiem, kuriem ir daudz kopīgu kultūras iezīmju, daudz kopīga arī saulgriežu ieražās un rituālos. Visiem spīd tā pati saule, visi šī reģiona iedzīvotāji pret sauli izturas ar mīļumu un bijību. Kopš seniem laikiem visiem zemkopjiem, neatkarīgi no tautības, jāsaskaņo sava dzīve un darbi ar saules ritējumu un it visur raža ir atkarīga no saules siltuma un lietus sniegtās veldzes sabalansētības.”

Krievu, baltkrievu un ukraiņu tautas vasaras saulgriežus no seniem laikiem svin saskaņā ar Jūlija kalendāru – 6. un 7. jūlijā, bet poļi, lietuvieši un latvieši – 23. un 24. jūnijā.

Dažādas tautas – līdzīgi rituāli
Latviešu un citu tautu tradīcijās vasaras saulgrieži iezīmē šķirtni dabā un zemkopja darbā. “Vasaras saulgriežos aktivizējas gan gaismas spēki, gan tumsas spēki, tāpēc uguns, kā gaisma tumsā arī sargā vienlīdz visus etnosus. Dziedāšana un deja, rotaļa ir svētkiem raksturīga pašizpausme un tautas saliedēšanas veids, un tas arī ir visiem kopīgs – dziesmas, dejas,” stāsta Māra Mellēna.

Latviešu, kā arī lietuviešu, poļu, krievu, baltkrievu un ukraiņu saulgriežu rituālos galvenā loma ir ugunij un ūdenim. Visu tautu tradīcijās vasaras saulgriežos augiem un puķēm ir īpašs, pat maģisks spēks. Interesanti, ka papardes zieda brīnumam līdzīgi kā latvieši, tic arī citas tautas. Vainagi tiek pīti ne tikai skaistumam, bet arī nākotnes paredzēšanai. Galdā gan katra tauta ceļ ko citu. Vienīgi latviešu vasaras saulgriežu svinības īpašas padara nacionālā mutvārdu folkloras bagātība līgotnes – tautas dziesmas ar īpašo piedziedājumu: “līgo!”.

Krievijā rituāli, kas tiek veikti vasaras saulgriežos, saistīti ar svētīšanu un veiksmes nodrošināšanu – tiek kurti ugunskuri, notiek dejas un dziedāšana, dažviet tiek rīkotas zirgu skriešanās.

Baltkrievijā īpaši svarīgs ir ūdens kults un ar to, līdzīgi kā citviet, saistīti krāšņi rituāli — nākotnes zīlēšana ar vainagiem, peldēšanās upēs, iešana pirtī. Lietuviešu tautas ticējumi teic, ka vasaras saulgriežos augi iegūst lielāku spēku, ja iepīti vainagos – vainags jāpin klusumā, no noteiktiem augiem, noteiktās krāsās un bez diegu lietošanas.

Ukraiņu meitas nākotni zīlē, ūdenī laižot vainagus, kuros ieliktas sveces. Teic, ja vainags labi peld un svece turpina degt, tad meita apprecēsies, ja tas griežas uz vietas, tad vēl ne, bet, ja noslīkst, neapprecēsies vispār. Ja vainags tālu aizpeld un pieskaras kādam krastam, tad meita apprecēsies tālu prom no mājām.

Poļu tautas tradīcijās upē tiek laists arī viens liels vainags, visu klātesošo labklājības veicināšanai.

Lai sniegtu ieskatu latviešu un piecu Latvijā viskuplākajā skaitā pārstāvēto tautu vasaras saulgriežu tradīcijās, t/c “Dole” izstādē apkopojusi informāciju un fotomateriālus par krāšņākiem rituāliem, ticējumiem un tradicionāliem ēdieniem. Izstāde no šodienas līdz 20 jūlijam ir apskatāma tirdzniecības centra otrajā stāvā.

Informācija izstādei tika iegūta sadarbībā ar iepriekšminēto valstu vēstniecībām Latvijā un Latvijas vēstniecībām attiecīgajās valstīs, kā arī pārstāvēto etnisko grupu kultūras centriem un folkloras kopām.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Protama lieta, ka rituāli ir līdzīgi! Slāvi taču veidojušies Baltu tautām sajaucoties ar Āzijas (Irāņu) tautām, ko vēsturiski pazina kā “Sarmata”. Tātad arī slāvu priekšteči ir balti.
    Tādējādi precīzāk būtu teikt nevis, ka slāvu un baltu tradīcijas ir līdzīgas, bet gan, ka slāvi ir “saglabājuši” daudz tradīciju no saviem senčiem – baltiem.
    Baltu senvēsture, draugi.

  2. Kur Latvijā sagatavo etnopsihologus? Vai arī diploms iegūts ārzemēs?

  3. Mellēna ir stulba Atbildēt

    Šī sieviete ir klasisks mankurtizacijas piemērs.

  4. Kāpēc jāuzsver baltiešu līdzības ar slāvu tautām? Ziemeļvalstīs vasaras saulgriežus nesvin ar ugunskuriem un zālēm? Kā ir ar Francijas “Fête de la Saint-Jean” vai vācu “Sommersonnenwende”? Faktiski, visās pasaules malās kaut ko līdzīgu svin. Kāpēc te atkal jāmēģina radīt kaut kādu mākslīgu tuvību ar slāvu pasauli?

  5. Ja runā par etnosiem , būtu jāzin arī tautu vēsture. Tradīcijas ir līdzīgas tādēļ, ka klejotāji, kas formējās par slāvu tautām iespiedās baltu apdzīvotās teritorijās un pārņēma viņu tradīcijas. Tas nav nekas grūti izzināms: baltistika ir daudzu universitāšu progammās un par baltu vēsturi ir pietiekami daudz pētījumu.

  6. Senās krievu tradīcijas tiešām ir ļoti līdzīgas ar visām pārējām, t.sk. latviešu senajām trad. Vnk tās vairs maz kas zina.

  7. Kā tad – balti un slāvi ir tik līdzīgi, prilīdzīgi. Nu, vienkāŗši brāļi. Ar skandināviem un vāciešiem nu nav pilnīgi nekādas saistības.

    • un tam jaunākajam brālim to “vecāko brāli” tā kā būtu jāklausa…vai ne?

    • Kādas tad ir tās saistības ar skandināviem un vāciešiem? Varētu tomēr pakomentēt, ja jau tiek pieminēti… Vāciju gan ir muļķīgi pieminēt, jo ģermāņi Vācijā ieceļoja atpakaļ no Francijas – viņu vietu pirms pāris tūkstošiem gadu ieņēma ieceļojošie slāvi un vēl joprojām mūsdienās visa austrumvācija ir slāvu sorbu zeme(tā bija arī daļa no Bohēmijas impērijas sastāvdaļas – arī vācu iebrukumu Prūsijā sākumā finansēja čehu karalis Otokārs), nemaz nepieminot to, ka rietumvācijā jau tika dibinātas burgas un mārku zemes – pierobežu zīmes, kas nāca līdzi vāciešu asimilēšanas procesam. Jums varbūt liekas, ka tikai ar baltiem vācieši sāka Drag nach Osten ar tautu asimilēšanu? Tas process sākās vismaz 1000 gadus agrāk.
      Es zinu, ka skandināviem un ne tikai tiem – arī britiem bija ugunskuru un staba uguns dedzināšanas tradīcijas – visticamāk, ka pārņemtas no austrumiem ķeltu kultūras rašanās laikā kas ienesa rietumu indo-eiropiešiem arī radniecīgas lingvistiskas izmaiņas no austrumiem – tas gan bija ļoti ļoti sen.

      Slāvi kā atsevišķa grupa ir parādījusies tikai salīdzinoši nesen uz vēstures skatuves – max pirms 2500 gadiem un šie sāka plaši izplesties tikai pirms ~1500 gadiem un vispirms uz baltu rēķina. Tikai dienvidslāvi izpletās seno romanizēto illīriešu zemēs – visur citur visas senās slāvu zemes pārklājās ar senajām baltu zemēm. Dēļ šīs slāvu ekspansijas, arī latvieši-lietuvieši(leti) tikai 5. gadsimtā ienāca Latvijā pa Daugavu un Lietuvā no tagadējās Baltkrievijas un Krievijas teritorijas, apmetoties augstiešu zemēs gan Latvijā gan Lietuvā. Baltkrievu un krievu liela daļa ir seno baltu pēcnācēji, kas mūsdienās nu jau runā tikai krievu valodā ar atbilstoši izmainītu mentalitāti – šīs vēsturiskās izmaiņas ir skāršas arī latviešus, jo tiek lietots pamatīgi vācu un somugru valodu ietekmēts mistrojums – un tas vēl neņemot vērā arī ģenētiskās izmaiņas. Un slāvu saknes sākās ar to, ka balti sajaucās vai tika pakļauti ar skitu(arī indo-eiropiešu) klejotājiem: slāvu pamats ir baltisks ar irāņu valodu piejaukumu. Kas attiecas uz vecāko brāli, tad krievi gan lingvistiskā gan arī ģenētiskā un kultūras mantojuma ziņā ir pastarīši – viņu valoda pamatīgi atšķiras no ukraiņu un baltkrievu, nekā baltkrievu un ukraiņu valodas ir tuvākas ar poļu – tas viss dēļ dēļ somugru un turku valodu piejaukumiem un arī liela daļa no krieviem ir dēl citu tautu asimilācijas.

      Mūsdienu krievi ir senās bizantijas produkts – viņiem arī pašus tuvākos brāļus ukraiņus neviens neliedz slepkavot, tā ka tas nav arguments, ka šie nav brāļi – viņi ir mūsu vājprātīgākie ģimenes locekļi, jo šādas brāļu slepkavības ģimenē taisa tikai garīgi slimi un noziedzīgi cilvēki. Tāpat latviešiem, kā slāviem šīs tradīcijas vēsturiskā laika gaitā ir mainījušās – arī vācieši ir nīdējuši šīs tradīcijas kā kristietības ieviesēji. Bez tam – latvieši svin gada īsāko nakti 2-3 dienas vēlāk. Tāpat kā Lieldienas ir nobīdījušās – kristietības ietekmē.

    • Dievs pirms patskaņu mijas gan latviešu gan lietuviešu valodās(abas šīs valodas piedzīvoja izmaiņas – ir lietas, kuras arhaiskākas ir latviešu nekā lietuviešu – tiesa gan lietuviešiem ir saglabājusies vairāk arhaiskāka valoda, bet nedaudz – skaitliski: 55% vs 45%) izrunājās savādāk – tāpat kā prūšu: Dews, kas neko daudz neatšķīrās no latīņu Deus. Tuvākais latviešu vārds pēc nozīmes ir Devējs – tāda nozīme ir visām dievībām – un nav svarīgi ko viņa dod: lietu labībai, naudu vai veiksmi. Latviešu Dieva paralēlās funkcijas veic arī Laima, kas lemj un liek(vai arī dod) likteņus.

      jān persiešu valodā nozīmē dzīvība
      Līgo ir ienācis no somugriem un līvu valodā nozīmē Lai top!

      Gaisma(arī siltuma veidā) kopā ar 8 Meņdjeļejeva tabulas elementiem ir nepieciešama lai tiktu radīta mums zināmā dzīvība. Dzīvība ir sakrālais pamats kas ir visu reliģiju pamatā – arī to reliģiju pamatā, kas ir sabojājušās un uzskata, ka dzīve pēc nāves eksistē un ka tā ir svarīgāka par šīszemes dzīvi. Nav nekā svarīgāka par dzīvības radīšanu un saglabāšanu un attieksmi pret to – viss pārējais ir noziedzīga nezināšanas tumsa.

  8. Tur nav nekā līdzīga. Ko mums tos krievus pastāvīgi bāž virsū?

  9. Sevišķi jau svinot uz Daugavmalas asfalta. Žēl tik ka tur nav paparžu, kur varētu censties sajaukt krievus ar latviešiem nākošajām paaudzēm.

Tās ziemas dienas, kad sirdī siltums. Romantiskie horoskopi 5. – 12. decembrisAuns. Pārmaiņas pēc – viegls un harmonisks nedēļas sākums, kad Auniem būs gan laba pašsajūta, gan veiksme kā sirdsdraudzene.
Draugiem Facebook Twitter Google+