Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
21. janvāris, 2014
Drukāt

Izlase un 10 ieteikumi baltzaļajai puķu dobei

Dicentraspectabilis_Alba_1

“Būtu jauki, ja žurnālā atrastos vieta ziemciešu sarakstam, kurā tās sagrupētas pēc krāsām, un būtu īss skaidrojums par svarīgāko to kopšanā. Mazāk zināmiem derētu klāt arī bildīte… Gribu pati veidot puķu dobi, izvēlēties augus pēc savas gaumes un iespējām. Protams, vēlos arī, lai manā dārzā augtu tas, kā nav kaimiņam…”
 Elīna R. Kuldīgas novadā

 

Tik apjomīgu augu sarakstu vienā numurā publicēt nevaram – tad žurnāls atgādinātu katalogu un citam tēmām neatliktu vietas. Taču mūsu lasītājas ierosinājums ir īstenojams pakāpeniski, katrā reizē iepazīstinot ar noteiktas krāsu grupas augiem. Šoreiz goda vietā – balti ziedošie. Tumši pelēkā ziemā, kad daba Latvijai noskaudusi sniegu un cilvēks jūtas kā kurmis alā, baltuma noteikti nevar būt par daudz!

Mēs esam lieli puķu mīļotāji. Pie latviešu mājām izsenis bijis puķu dārziņš –sētas rota un saimnieces lepnums, apliecinājums viņas prasmei un čaklumam. Un katrai puķu kopējai ir gribējies, lai tieši viņai būtu pašas krāšņākās ziedētājas, kādu nav kaimiņmājās.

Balti ziedošo ziemciešu tabulā ir daudz labu paziņu, kuras teicami aug mūsu klimata apstākļos un kuru kopšana nesagādā raizes pat iesācējam. Šajā kompānijā itin labi iederas arī daži augi, kuru galvenais skaistums ir nevis ziedos, bet gan lapās – baltraibās, sudrabainās.

Tabulā minētās floribunda rožu un dāliju šķirnes, gan nav pieskaitāmas ne pie ziemcietēm, ne ļoti viegli kopjamiem augiem, taču ar savu bagātīgo ziedēšanu noteikti pušķos 
puķu dobi.

Starp labi zināmiem augiem ir arī retāk sastopami, piemēram, kletru zeltene – 
liela auguma lakstaugs ar sīkiem, 
sniegbaltiem ziediņiem. Ziedkopas gals nedaudz noliekts uz leju un atgādina 
budleju. Uzzied jūlija beigās, ziedēšana turpinās 15–20 dienu. Arī Virdžīnijas fizostēgija ‘Alba’ zied vasaras nogalē – no jūlija beigām līdz augusta vidum. Piemērota smagākai augsnei, bet pirms ziemas ieteicams piesegt. Jūlijā, augustā un septembrī zied iegrieztais kalimeris, kura baltie ziedi sakopoti lielās, zarainās ziedkopās. Lapas saglabājas zaļas visu veģetācijas periodu.

Vasaras otrajā pusē ziedošajam balzama biškrēsliņam maz līdzības ar visiem zināmo biškrēsliņu, drīzāk jau ar margrietiņām – balti mēlziedi, dzelteni stobrziedi. Aug pietiekami mitrā, drenētā, auglīgā augsnē, daļēji noēnotā vietā. Sudrabaini pelēkajām lapām raksturīga piparmētru un kampara smarža. Savukārt Bizantijas sārmene ‘Silver Carpet’ izceļas ar mīkstām, pelēkbaltiem matiņiem segtām lapām. Tā strauji izplešas, veidojot sudrabaini pelēku paklāju. Pārstāda ik pēc diviem gadiem. Pērļu anafāle jeb kaķpēdiņa ir zema auguma, ar šaurām, pelēkbaltām lapām un baltām ziedkopām, kas zied no jūlija līdz septembra beigām. Aug saulainās vietās, sausās augsnēs.

Dekoratīvs vertikāls akcents ziemciešu dobē ir smail­ziedu graud­zā­le ‘Over­dam’ ar šau­rām, strī­pai­nām la­pām, va­sa­ras pe­ri­odā tās ir bal­ti zaļas. Aug sau­lai­nā vie­tā, vi­dē­ji mit­rā, ba­rī­bas vie­lām ba­gā­tā, arī pasmagā aug­snē.

Starp daudzgadīgajām ziemcietēm der iestādīt krokusus, tulpes, narcises, lilijas un gladiolas. Tad reizē ar ziemziedēm (sniegrozēm) dobē modīsies agri ziedošās pavasara sīpolpuķes. Marta beigās uzzied baltās sniegpulkstenītes, vēlāk tām pievienojas pavasara baltpulkstenītes, maija otrajā pusē – vasaras baltpulkstenītes. Ar pulkstenītēm labi sader baltās muskares. Tās nav izvēlīgas nedz augsnes, nedz gaismas apstākļu ziņā. Šiem agra pavasara vēstnešiem tīk mitra, mālaina, trūdvielām bagāta augsne, labprāt aug daļēji ēnainā vai ēnainā vietā. Ik pēc 4–6 gadiem pavasara sīpolpuķes norok: pēc lakstu nodzeltēšanas ligzdu sadala un sīpolus pārstāda svaigā augsnē.

Balti ziedošo ziemciešu tabula

Desmit ieteikumi


1. Veidojot dobi, augus nevajag sastādīt pārāk cieši. Katram augam ir sava augšanas intensitāte. Straujāk augošie parasti jāpārstāda ātrāk, lai nenomāktu savus kaimiņus.

2. Jāievēro augu augstums. Nestādiet lielākos priekšā mazākajiem!

3. Ja ziemcietei patīk augt noēnotā vietā, stādiet to dobes austrumu vai ziemeļu pusē. Tad ēnmīlis būs pasargāts no pārkaršanas vasaras saulē.

4. Augsnei jābūt ūdenscaurlaidīgai, lai rudenī un pavasarī puķu dobē neveidotos peļķes un augi neaizietu bojā.

5. Sīpolpuķes stāda saulainā vietā. Lilijas un narcises pārstāda ik pēc trim gadiem, tulpes – ik gadu.

6. Pēc sīpolpuķu norakšanas tukšos laukumus var aizpildīt ar vasaras puķēm. Baltās alises, lauvmutītes stāda dobes gaišākajās vietās, bet leduspuķes, begonijas, balzamīnes – ēnainajās.

7. Gladiolu sīpolus izrok vēlu rudenī. Ziemā tos glabā sausā vietā +4…+ 5 °C
temperatūrā un stāda pavasarī. Bumbuļsīpoliem jābūt pietiekami dziļi – tad gladiolas labi turēsies augsnē, nevis izgāzīsies no ziedu smaguma.

8. Dāliju gumus stāda maijā vidū. Rudenī salnu skartos stublājus nogriež, ļauj, lai gumi aptuveni nedēļu augsnē nobriest, tad norok. Glabā sausā vietā 
+ 10 ºC temperatūrā. Ziemā pārbauda, vai kāds gums nav sapuvis.

9. Augiem ir dažādas mitruma prasības, piemēram, astilbes vasarā karstā laikā regulāri jālaista, bet pērļu kaķpēdiņai patīk sausāka augsne.

10. Rožu krūmus rudenī pirms sala apber ar sausām skaidām vai sausu kūdru un sasedz ar egļu zariem. Pēc ziemas segumu necenšas noņemt pārāk ātri, jo rozes var ciest vēlā salā. Zarus apgriež pavasarī, atstājot trīs četrus pārziemojošos pumpurus, skaitot no krūma apakšas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+