Gata Šļūkas zīmējums

Balva pie balvas, sistēmas nav. Trūkst skaidru kritēriju kultūras cildināšanai 2

22. decembrī pasniegs jaundibināto – Izcilības – balvu kultūrā, 
tomēr skaidrības ar kultūras sasniegumu valstisku novērtējumu 
un balvu sistēmu joprojām nav

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Izcilības balvas vēsture sākās ar to, ka tieši pirms diviem gadiem, 2012. gada nogalē, vairāki radošo profesiju pārstāvji sadumpojās un izsūtīja Kultūras ministrijai, kā arī vairākām citām valsts iestādēm vēstuli, ka varētu savā ziņā dēvēt arī par protesta notu. Radošo profesiju pārstāvji atgādināja, ka sportistiem, kuri gada laikā uzvarējuši starptautiskās sacensībās, ik gadu tiek izmaksātas ievērojamas prēmijas, turpretī Latvijas kultūras jomu pārstāvji – mūziķi, dziedātāji, mākslinieki, teātra, operas un baleta solisti –, kuri arī nes Latvijas vārdu pasaulē, iegūst starptautiskus apbalvojumus un veiksmīgi piedalās nozīmīgos konkursos, tobrīd nesaņēma pat oficiālu pateicību.

Pirmais solis sperts

Kultūras ministre Dace Melbārde norāda, ka šogad nepieciešamību pēc īpašas balvas kultūrā papildus aktualizējis notikums janvāra beigās, kad Latvijas Radio koris un orķestris “Sinfonietta Rīga” kopā ar igauņu kolēģiem ieguva prestižo “Grammy” balvu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijas Radošo savienību padomes priekšsēdētāja Dace Bluķe atzinīgi teic – labi, ka ilgstošs darbs nu vainagojies ar pirmo Izcilības balvu: “Pirmais solis ir sperts, tagad jāstrādā pie tā, lai palielinātu saņēmēju skaitu, ar laiku, iespējams, balvas apjomu. Skaidrs, ka Kultūras ministrijas budžetā lielākus līdzekļus atrast nav iespējams, un vajadzīgs jau arī laiks, lai balva sevi parāda.”

Arī Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētājs Juris Dambis uzsver, ka Izcilības balva patlaban atrodas pašā sākumā: “Ļoti svarīgi pateikt paldies un izcelt tos cilvēkus, kuri savu darbu iegulda Latvijas kā nacionālas valsts attīstībā. Izcilības balva savā būtībā stāv pāri gan pašvaldības līmeņa balvām, gan arī nozaru balvām, tā loģiski saistās ar starptautiskiem panākumiem, bet, domāju, ja ar laiku izdotos paplašināt balvas saņēmēju loku, to varētu piešķirt arī saistībā ar spilgtu lokālu sniegumu.”

Savukārt kultūras ministre atgādina: “Nevajadzētu aizmirst, ka Izcilības balva kultūrā tiek piešķirta, izvērtējot sasnieguma nozīmību un rezonansi ne tikai starptautiskā, bet arī nacionālā kontekstā, pienesumu kultūrtelpai un ietekmi uz kultūras procesu attīstību Latvijā.”

Neraugoties uz prieku par pirmajiem Izcilības balvas laureātiem – operdziedātāju Aleksandru Antoņenko, režisoru Jāni Nordu un Žaņa Lipkes muzeju –, tomēr jāatzīst, ka ieguldījums kultūrā joprojām vēl tiek vērtēts zemāk nekā ieguldījums sportā. 2. decembra valdības sēdē tika pieņemts lēmums sportistiem, kuri parādījuši atzinības vērtu starptautisku veikumu, kā arī sporta dzīves organizatoriem un savienībām piešķirt nedaudz vairāk kā 700 000 eiro, bet nepilns 51 000 eiro, kas nākamgad būtu nepieciešami Izcilības balvas pasniegšanai, nedēļu vēlāk 2015. gada valsts budžetā neatradās.

Tas gan nenozīmē, ka balvu nepasniegs, drošina kultūras ministres padomniece Dagnija Grīnfelde, norādot, ka līdzekļus ministrija radīs iekšējās rezervēs un nākamgad atgriezīsies pie jautājuma par balvai nepieciešamo līdzekļu iekļaušanu valsts budžetā.