Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
16. decembris, 2014
Drukāt

Balva pie balvas, sistēmas nav. Trūkst skaidru kritēriju kultūras cildināšanai (2)

Gata Šļūkas zīmējumsGata Šļūkas zīmējums
Fakti

Prestižākie starptautiskie sasniegumi 
kultūras nozarēs*

Mūzika: pasaulē – Karalienes Elizabetes konkurss Briselē, Eiropā – Barselonas Marijas Kanalsas starptautiskais mūzikas konkurss.

Literatūra: pasaulē – Nobela prēmija literatūrā, Eiropā – Starptautiskā Bukera balva angļu valodā tulkotiem darbiem.

Teātris: pasaules mēroga festivālus vairs nerīko konkursa veidā, Eiropā – balva "Jaunā teātra realitāte".

Vizuālā māksla: pasaulē – Venēcijas mākslas biennāles balva, Eiropā – "ARS Fennica" mākslas balva (Somija).

Kino: pasaulē – Hirosimas starptautiskais animācijas filmu festivāls, Eiropā – Anesī starptautiskais animācijas filmu festivāls.

Arhitektūrā: pasaulē un Eiropā – Venēcijas arhitektūras biennāle.

Dizainā: pasaulē – "Red dot design award", Eiropā – foto "Hasselblad's Masters Awards".

* Saskaņā ar KM Informatīvo ziņojumu "Par valsts atzinību izciliem starptautiskiem Latvijas kultūras sasniegumiem"; minēts tiek pa vienam pasaules un Eiropas līmeņa notikumam katrā nozarē, taču aptuveni līdzvērtīgu vairākās nozarēs ir vairāk.

Skaitļi un fakti Latvijā

Purvīša balva – naudas prēmija 28 500 eiro (ieskaitot 
nodokļus);

Izcilības balva – 7000 eiro (pēc nodokļu nomaksas);

"Laiks Ziedonim" – 3000 eiro (pēc nodokļu nomaksas);

Lielā mūzikas balva – 1500 eiro (pirms nodokļu nomaksas);

Baltvilka balva – 1400 eiro (pēc nodokļu nomaksas);

Literatūras gada balva – 1500 eiro (pēc nodokļu 
nomaksas);

Spēlmaņu nakts balva – 684 – 1300 eiro (pēc nodokļu nomaksas)

22. decembrī pasniegs jaundibināto – Izcilības – balvu kultūrā, 
tomēr skaidrības ar kultūras sasniegumu valstisku novērtējumu 
un balvu sistēmu joprojām nav

Izcilības balvas vēsture sākās ar to, ka tieši pirms diviem gadiem, 2012. gada nogalē, vairāki radošo profesiju pārstāvji sadumpojās un izsūtīja Kultūras ministrijai, kā arī vairākām citām valsts iestādēm vēstuli, ka varētu savā ziņā dēvēt arī par protesta notu. Radošo profesiju pārstāvji atgādināja, ka sportistiem, kuri gada laikā uzvarējuši starptautiskās sacensībās, ik gadu tiek izmaksātas ievērojamas prēmijas, turpretī Latvijas kultūras jomu pārstāvji – mūziķi, dziedātāji, mākslinieki, teātra, operas un baleta solisti –, kuri arī nes Latvijas vārdu pasaulē, iegūst starptautiskus apbalvojumus un veiksmīgi piedalās nozīmīgos konkursos, tobrīd nesaņēma pat oficiālu pateicību.

Pirmais solis sperts

Kultūras ministre Dace Melbārde norāda, ka šogad nepieciešamību pēc īpašas balvas kultūrā papildus aktualizējis notikums janvāra beigās, kad Latvijas Radio koris un orķestris “Sinfonietta Rīga” kopā ar igauņu kolēģiem ieguva prestižo “Grammy” balvu.

Latvijas Radošo savienību padomes priekšsēdētāja Dace Bluķe atzinīgi teic – labi, ka ilgstošs darbs nu vainagojies ar pirmo Izcilības balvu: “Pirmais solis ir sperts, tagad jāstrādā pie tā, lai palielinātu saņēmēju skaitu, ar laiku, iespējams, balvas apjomu. Skaidrs, ka Kultūras ministrijas budžetā lielākus līdzekļus atrast nav iespējams, un vajadzīgs jau arī laiks, lai balva sevi parāda.”

Arī Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētājs Juris Dambis uzsver, ka Izcilības balva patlaban atrodas pašā sākumā: “Ļoti svarīgi pateikt paldies un izcelt tos cilvēkus, kuri savu darbu iegulda Latvijas kā nacionālas valsts attīstībā. Izcilības balva savā būtībā stāv pāri gan pašvaldības līmeņa balvām, gan arī nozaru balvām, tā loģiski saistās ar starptautiskiem panākumiem, bet, domāju, ja ar laiku izdotos paplašināt balvas saņēmēju loku, to varētu piešķirt arī saistībā ar spilgtu lokālu sniegumu.”

Savukārt kultūras ministre atgādina: “Nevajadzētu aizmirst, ka Izcilības balva kultūrā tiek piešķirta, izvērtējot sasnieguma nozīmību un rezonansi ne tikai starptautiskā, bet arī nacionālā kontekstā, pienesumu kultūrtelpai un ietekmi uz kultūras procesu attīstību Latvijā.”

Neraugoties uz prieku par pirmajiem Izcilības balvas laureātiem – operdziedātāju Aleksandru Antoņenko, režisoru Jāni Nordu un Žaņa Lipkes muzeju –, tomēr jāatzīst, ka ieguldījums kultūrā joprojām vēl tiek vērtēts zemāk nekā ieguldījums sportā. 2. decembra valdības sēdē tika pieņemts lēmums sportistiem, kuri parādījuši atzinības vērtu starptautisku veikumu, kā arī sporta dzīves organizatoriem un savienībām piešķirt nedaudz vairāk kā 700 000 eiro, bet nepilns 51 000 eiro, kas nākamgad būtu nepieciešami Izcilības balvas pasniegšanai, nedēļu vēlāk 2015. gada valsts budžetā neatradās.

Tas gan nenozīmē, ka balvu nepasniegs, drošina kultūras ministres padomniece Dagnija Grīnfelde, norādot, ka līdzekļus ministrija radīs iekšējās rezervēs un nākamgad atgriezīsies pie jautājuma par balvai nepieciešamo līdzekļu iekļaušanu valsts budžetā.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Nu kā nav neērti tiem kultūras darbiniekiem prasīt naudas balvas par saviem sasniegumiem! Nauda ir vajadzīga svarīgākām lietām. Nupat tika partiju vajadzībām piešķirts vairāk kā pus otra miljona, VID darbinieku algu pielikums papildus arī tika apmēram par tik pat lielu summu, tad vēl Itālijā tiek celts par apmēram septiņiem miljoniem moderns šķūnis, kur reklamēt Latvijas lielos sasniegumus, tur arī vajag papildus naudu, nemaz nerunājot par to, ka pateicoties Dombrovska valdības izsniegtajam galvojumam visa “citadeles “pārdošanā iegūtā nauda aizies Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankai….
    Kas gan ir kultūra pret šīm dižājām, valstiski svarīgajām vajadzībām?!

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+