Foto – Karīna Miezāja

Trīs gadus pēc Balvu novada izveidošanas jau labi redzamas gan tā attīstības stiprās, gan vājās puses. Labais iepriecina, par vājo jāpārdomā un jārod risinājumi. Tādēļ sarunas sākumā Balvu novada domes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis optimistiski uzsver, ka novads cenšas nodrošināt attīstību un izaugsmi atbilstoši šī laika iespējām.


Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

TV24

Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 29

Lasīt citas ziņas

A. Kazinovskis: – Lai attīstītos, mēs ļoti daudz izmantojam dažādu programmu projektu iespējas gan pilsētā, gan novada desmit pagastos. Naudas izteiksmē tas ir tikpat, cik otrs pašvaldības budžets – vairāk nekā piecarpus miljoni latu gadā, kas ieguldīti ļoti daudzos objektos. Īpaši gribu uzsvērt pozitīvo aspektu izglītības iestāžu siltināšanā – izdevumi saistībā ar apkuri, energoizmaksām un komunikācijām samazinājās uz pusi.

– Tie ir Eiropas struktūrfondu līdzekļi, ar kuriem strādājat?

Latviju šķērso ciklons. Ceturtdienas gaitā laikapstākļi nemainīsies

Uz laiku pārtraukta latviešu valodā iznākušā “Forbes” žurnāla izdošana

Veselam

Latvijā beidzas gripas epidēmija – vīrusa aktivitāte ir zem sezonālā līmeņa

– Jā, un reizē saprotot, ka šī nauda nebūs pieejama mūžīgi, cenšamies maksimāli to izmantot. Pilsētā, piemēram, 1,2 km garumā pabeigta tranzītielas rekonstrukcija, sakārtojot ne vien komunikācijas un noasfaltējot, bet arī sakopjot apkārtni un vidi. Drīzumā pilnīga rekonstrukcija būs pabeigta vēl divās ielās. Savukārt sešas ielas pēdējā gada laikā ir sakārtotas vienīgi no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Tiek sakārtoti ceļi arī pagastos, piemēram, asfalts ieklāts Briežuciema pagastā sešu kilometru un Balvu pagastā kilometra garumā, uzlabots grants segums daudziem ceļiem pārējos pagastos.

– Jūs esat viena no retajām pašvaldībām, kur slaistiem un sava mājas pagalma netīrītājiem tiek piemēroti reāli sodi.

– Ja gan privāto māju saimnieki, gan uzņēmumu un ie
stāžu teritoriju īpašnieki nevēlas turēt sakoptu savu māju, pagalmu, nopļaut zāli, salabot ēkas, ar pašvaldības policijas palīdzību prasām nodrošināt domes lēmuma izpildi.

Slinkākajiem diemžēl ir jāmaksā sods. Tas nepatīk, bet mūsu nostāja ir strikta – gribam dzīvot skaistā pilsētā un novadā. Tikko pieņēmām novada domē vēl vienu lēmumu ar iespēju piemērot īpašniekiem diezgan lielu naudas sodu arī attiecībā uz graustiem un novārtā atstātām ēkām.

Esam reorganizējuši atkritumu apsaimniekošanu, un tagad pakalpojumus sniedz ZAAO, jo tā ir viena no labākajām kompānijām Latvijā. Patlaban ZAAO Balvos veido ekopunktu, kur iedzīvotāji bez maksas varēs nodot sadzīves atkritumus, vecās mēbeles, televizorus un citu sadzīves tehniku.

– Vai beidzot ir pielikts punkts ieilgušajai problēmai ar veselības aprūpi Balvos?

– Balvu–Gulbenes slimnīcu apvienībā parāds pirms dažiem gadiem bija pusotra miljona latu un turpināja pieaugt. Tad izpētījām situāciju, tika veikts audits un panācām valdes nomaiņu, bet pēc tam pats uzņēmos iniciatīvu meklēt privāto investoru. Atradām, viņš piedāvājumu pieņēma, ievēlējām jaunu valdi, un tieši pirms gada tā sāka kārtot problemātiskos jautājumus. Šobrīd apvienība strādā labi, situācija ir nostabilizējusies un Balvi ieguvuši pašu galveno – pilsētā ir diennakts neatliekamās palīdzības slimnīca un nodrošināti dažādi medicīniskie pakalpojumi.

– Jūsu puse allaž izcēlusies ar dažādiem savdabīgiem, aizraujošiem pasākumiem.

– Sports, kultūra, pašdarbība, spēles, festivāli, etnogrāfisko kopu tikšanās, koncerti, izstādes – visu uzskaitīt nav iespējams, bet ar aktivitātēm mēs patiešām esam slaveni un lepojamies, ka mūsu cilvēki prot atpūsties. Turpinās arī labās tradīcijas volejbolā, un mūsu komanda ir izcīnījusi tiesības spēlēt valsts Nacionālajā līgā, bet mūsu aizsāktajām “motociklu vasarām” jau ir turpinājumi citās pilsētās.

– Izglītības sistēmā jūsu politika ir nelikvidēt mazās skolas.

– Mēs mazās skolas neslēdzam, bet izveidojam kā filiāles pie lielākām, un ieguvēji tajos pagastos ir ne vien bērni, bet arī visa sabiedrība, jo skola tomēr ir vietējās dzīves darbīgā ass.

– Jūs varat būt lepni arī par sociālā dienesta darbu, jo Balvi nominēti Eiropas gada pašvaldību konkursā jautājumā par senioru vērtības celšanu sabiedrībā.

– Tas ir sociālā dienesta nopelns, jo pakalpojumu klāsts ir ļoti plašs, darbība ļoti aktīva un būtiski – prasme visus jautājumus atrisināt budžeta līdzekļu ietvaros.

– Ko varat teikt par uzņēmējdarbību?

– Ja ievērojam galveno – likumu, kas nosaka pašvaldības lomu uzņēmējdarbības attīstībā, proti, sekmēt un palīdzēt, tad mēs patiešām darām daudz.

Ir sakārtota infrastruktūra un ne tikai pilsētā, bet arī visos pagastos. Uzturam un attīstām biznesa centru un biznesa inkubatoru, jo tur tiek atbalstīti jaunie uzņēmēji un sniegta viņiem palīdzība sava biznesa nostiprināšanai.

– Daudzi jūsu kolēģi kritizē valsts Nacionālo attīstības plānu, norādot, ka tajā ir maz iniciatīvu reģionu attīstībai, īpaši jau pierobežā.

– Jā, arī man šajā ziņā ir savs viedoklis un ne vien attiecībā uz Balvu novadu, bet visu valsti kopumā. Mums ir Rīga, un diemžēl ar to viss sākas un beidzas, un reģioniem ir jādzīvo, kā prot un sanāk. Jau līdz šim neloģisks ir bijis Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu sadalījums, un izskatās, ka arī nākotnē naudu atkal plāno apgūt caur ministrijām. Eiropa līdzekļus Latvijai piešķir, ņemot vērā trīs kritērijus: teritorijas lielumu, iedzīvotāju skaitu un dzīves līmeni atbilstoši IKP uz Eiropas fona. Tie reģionu griezumā un Rīgā ir ļoti atšķirīgi, un tas gan nākamajā plānošanas periodā, gan NAP būtu jāņem vērā. Es piedāvāju izveidot administratīvos reģionus, lai varētu nofiksēt šos rādītājus, sakārtot valsts institūcijas, pieskaņojot tās beidzot attiecīgam reģionam. Tālāk būtu jānosaka līdzekļu daudzums, kas pienākas katram reģionam, nevis kā patlaban uz visu valsti kopējs konkurss un dabū tas, kurš ir tuvāk un ātrāk aizbrauc. Tāpat mani bieži pārsteidz Lielo pilsētu savienības vadītāju tuvredzība un egoistiskā domāšana par savu pilsētu. No vienas puses, tas nav slikti. No otras – tiek aizmirsts, ka Latvijā ir arī reģioni, lauku teritorijas.

– Bet Latgalei taču sola finansiālo atbalstu.

– Izskatās, ka kādam ir kļuvis tās naudas žēl, jo lielo pilsētu mēri jau plāno pieprasīt ministra Sprūdža demisiju. Izskatās, kāds ir ieinteresēts, lai Latgalei klājas slikti.

Radot problēmas reģionos, tiek skalots Latvijas valstiskās neatkarības pamats, apzināti novilcinot atbalstu, tiek veidota politiskā augsne citu spēku aktivitātēm. Arī mūsu priekšlikumi ir kaut kur nogūlušies, un valdības sēdē tāpēc Latgales atbalsta programmu joprojām nevar apstiprināt.

Balvi jau sagatavojuši divus projektus, lai nekavējoties, līdzekļus saņemot, varam sākt darboties. Nav. Tāpat uzskatu, ka kļūda balstīt valsts attīstību (arī NAP norādīts) uz tā saucamajiem attīstības centriem jeb lielajām pilsētām. Ne velti 5. reģionu un pilsētu Eiropas samitā tika uzsvērts, ka pilsētas nevar pastāvēt kā atsevišķas attīstības salas. Eiropas Komisijas prezidents Hosē Manuels Barozu norādīja uz nepieciešamību arvien aktīvāk veicināt līdzsvarotu attīstību, attīstot reģionus, un tas tiks ņemts vērā, gatavojot nosacījumus atbalsta saņemšanai no struktūrfondiem nākamajā finanšu plānošanas periodā. Latvijā viss liecina par scenāriju: Rīga un tās reģions attīstīsies, bet nomales un reģioni tik un tā neattīstīsies.

– Paradokss ir arī tas, ka nevis jūs – pierobežas reģions – saņemat finansējumu pārrobežu attīstībai, bet gan pašvaldības kaut kur Latvijas vidienē.

– Mēs bijām pirmie, kuri izveidoja Eiroreģionu, kuri joprojām veicina sadarbību ar Krieviju, Baltkrieviju. Tādēļ mēs bijām pārliecināti, ka Eiropas struktūrfondu līdzekļi, kas paredzēti pierobežas attīstībai un pārrobežas sadarbībai, nonāks pie mums. Diemžēl pierobežas pašvaldības saņēma tikai 11% no paredzētās naudas. Toties Rīga saņēma 26%, bet pārējo sadalīja pa visu Latviju. Tad man jājautā – vai tad Garkalne, Ķekava vai Rīga ir Latvijas austrumu pierobeža? Mēs cenšamies, lai gūtu labumu savam novadam un reizē visai Latvijai, un mūsu projektus neapstiprina.

– Atmetot negācijas, jūs taču tomēr ļoti veiksmīgi attīstāties novadā, jums ir laba pārrobežu sadarbība, jums ir tik skaista un sakārtota vide. Kas ir visu šo lietu virzītājspēks?

– Komanda. Man apkārt ir daudz labu speciālistu, profesionālu vadītāju, kuru darbā es pat neiedziļinos un neiejaucos, jo viņi lieliski tiek ar visu galā.