Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
25. februāris, 2015
Drukāt

Banka – lauksaimnieka partneris ES fondu gudrā izmantošanā (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Eiropas komisija aizvadītajā nedēļā apstiprināja Latvijas Lauku attīstības programmu 2014.  – 2020. gadam. Tas nozīmē, ka pavisam drīz lauksaimniekiem, lauku uzņēmējiem un pārstrādes uzņēmumiem būs pieejams ES fondu naudas atbalsts. Par jaunās programmas sniegtajiem atbalsta nosacījumiem aizvadītajā nedēļā Jelgavā notikušajā Lauksaimniecības forumā diskutēja arī Zemkopības ministrijas Lauku attīstības fondu atbalsta nodaļas vadītāja ZANE LĪDE, SEB bankas Kurzemes un Zemgales reģiona vadītājs AIVARS PLISKO un SEB līzinga vadītāja NELLIJA KOČANOVA.

Zane Līde

Zane Līde: – Pavisam Latvijai ir pieejams ES 1,531 miljardu eiro liels naudas atbalsts – par 11 procentiem vairāk nekā iepriekšējā plānošanas periodā. Vissvarīgākais šajā programmā ir lielais finansējums lauku saimniecību modernizācijai, pārstrādei un infrastruktūrai, kas ietver ne tikai meliorāciju, bet arī pievedceļu izbūvi. Šim lielajam blokam “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” piešķirti 490 miljoni eiro. Pēc iepriekšējā plānošanas perioda pieredzes secinām, ka šis pasākums lauksaimniekus interesēja visvairāk. Īstenojot projektu šajā pasākumā, lauksaimnieks var pirkt tehniku, veikt būvniecību un citas ar ražošanas izaugsmi saistītas darbības. Ļoti liels atbalsta bloks ir paredzēts tā saucamajiem platīb­atkarīgajiem pasākumiem.

Šie pasākumi ietver sekojošu atbalstu kopumu: atbalsts bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai, vides saudzējošu metožu pielietošana dārzkopībā, atbalsts rugāju laukiem ziemas periodā, atbalsts bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai zālājos un kompensācijas maksājums par “NATURA 2000” mežu teritorijām. Papildu tam ļoti liels maksājums ir apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi. Patlaban tas ir nedaudz modificēts, ietver trīs kategoriju maksājumus gandrīz 93% no Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Šī teritorija ir sadalīta trīs kategorijās pēc gaisa temperatūras ietekmes uz ražošanu. Saimniecības, kas atradīsies pirmajā kategorijā, saņems 25 eiro par hektāru, otrā kategorija – 40 eiro/ha, trešās kategorijas saimniecības – 58 eiro/ha.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir viens jauns, strikts ES uzstādījums fondu naudas izmantošanā, kas liek vairāk iedziļināties projektos, cik tie ir īstenojami. Lauksaimniekiem, pirms sākt projekta gatavošanu, ir jāsaprot, ko viņi vēlas sasniegt. Rezultatīvie rādītāji būs tie, kas var nospēlēt gan par labu, gan arī par sliktu. Proti, ja lauksaimnieks rezultatīvos rādītājus nesasniegs, tad atbalstu samazinās vai, iespējams, tas pat būs jāatmaksā. Ir īpaša uzmanība jāpievērš, ko plāno, cik daudz var īstenot.

– Pirms vairākiem gadiem veiktajā Latvijas Agrārās ekonomikas institūta pētījumā redzams, ka lielāko daļu no visiem ES fondu naudas maksājumiem saņem lielās saimniecības, tā liedzot mazākām saimniecībām izaugsmes iespējas. Vai šajā plānošanas periodā ir iecerēts šo kārtību mainīt?

– Šajā plānošanas periodā mazajām saimniecībām ES atbalsts ir pieaudzis gandrīz par 50%. Tas ir paredzēts 34,75 miljonu eiro liels. Par šo naudu mazie lauksaimnieki, kuru gada naudas apgrozījums ir no 2000 līdz 15 000 eiro, pamatojoties uz uzņēmējdarbības plānu, varēs saņemt 15 000 eiro divos maksājumos piecu gadu periodā. Ar šādu atbalstu mazos lauksaimniekus rosina augt un tuvināties tiem atbalsta saņēmējiem, kas atbalstu var saņemt no pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”. Tie ir ražojoši un attīstīti uzņēmumi. Protams, arī lielās saimniecības saņems naudas atbalstu.

– Kādi nosacījumi mazajām saimniecībām būs jāievēro 15 000 eiro saņemšanai?

– Par mazajām saimniecībām uzskatīs fiziskās vai juridiskās personas, kuru gada naudas apgrozījums no nepārstrādātu un pārstrādātu lauksaimniecības produktu ražošanas ir no 
2 000 līdz 15 000 eiro un kuru īpašumā vai valdījumā ir līdz 50 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Atbalstīs pirms uzņēmējdarbības plāna iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā izveidotās saimniecības. Ja kāda saimniecība vēlas pretendēt uz atbalstu, tad patlaban ir pēdējais brīdis to darīt. Šis ir vienreizējs maksājums, kur mazais uzņēmējs savā uzņēmējdarbības plānā pēc izvēles var iekļaut tās aktivitātes, kurās viņš vēlas saņemt atbalstu. Var pirkt, piemēram, lopus. Naudu var novirzīt sēklu pirkumam, sēšanas materiāliem, kūts remontam vai citam uzņēmējdarbības plānā paredzētam mērķim. Pirmo maksājumu lauksaimnieks saņems, iesniedzot uzņēmējdarbības plānu Lauku atbalsta dienestā, nākamo maksājumu pēc starpposmos sasniegto rādītāju sasniegšanas. Svarīgi, ka šim pasākumam piesaistīs lauku konsultantus, kas palīdzēs mazajām saimniecībām kļūt vēl efektīvākām un pareizi virzīt atbalstu izaugsmes nodrošināšanai. Īpašs jaunums ir tas, ka lauksaimnieks varēs izvēlēties, kā 15 000 eiro izlietot.

Vislielākais izrāviens salīdzinājumā ar aizvadīto ES plānošanas periodu ir atbalsta palielinājums visiem “LEADER” aktivitātes pasākumiem. Aizvadītajā periodā tie bija 2,5% no visas programmas naudas, šajā plānošanas periodā – divas reizes vairāk. Šeit redzam arī mazo lauksaimnieku un lauku cilvēku iespēju īstenot savas ieceres, projektus caur vietējās rīcības grupām.

Zināšanu apguvei ir divi atbalsta pasākumi, tostarp “‘Zināšanu pārnese un informācijas pasākumi”, kur kopējais finansējums ir 33 miljoni eiro, un “Konsultāciju pakalpojumi saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi”, kam piešķirti 10,4 miljoni eiro. Atbalsta kāpums ir ļoti būtisks tāpēc, ka viens no mērķiem ir attīstīt zināšanas, lai lauksaimnieki būtu zinoši un darboties griboši.

– ES fondi apstiprināti, bet kādu noskaņojumu nozarē jūt SEB eksperti, kas ikdienā tiekas ar lauksaimniekiem, ņemot vērā pēdējā gada izaicinājumus?

Aivars Plisko

Aivars Plisko: – Tik tiešām, lauksaimniecībā 2014. gads nebija viegls. Graudkopībā saimniekus pārbaudīja nelabvēlīgie dabas apstākļi, kas bija iemesls lielu ziemāju platību pārsēšanai pavasarī. Tas, protams, radīja zaudējumus. Nevaram nepieminēt arī cūkkopības nozari, īpaši valsts austrumu reģionā, kur visvairāk plosījās Āfrikas cūku mēris. Tas arī ieviesa nozarē dažādas korekcijas. Citās nozarēs, īpaši piensaimniecībā, situāciju būtiski ietekmēja Krievijas embargo. Neskatoties uz izaicinājumiem, mūsu bankas klienti un nozares pārstāvji prata pārvarēt grūtības un turpināt sākto darbību un vienlaikus arī attīstīt savu uzņēmējdarbību. Ja vērtējam šo situāciju šobrīd no bankas redzes viedokļa, tad kopumā lauksaimnieki Krievijas embargo rezultātā ar nopietnām grūtībām nav saskārušies un ir spējuši pārvarēt šos izaicinājumus, ko nesa pagājušais gads, jo arī savā kredītportfelī šodien nejūtam pieprasījumu no uzņēmējiem pārskatīt kredītsaistību atmaksas nosacījumus. Tas liecina, ka uzņēmumi strādā apdomīgi un turpina veiksmīgi attīstīties.

– Vai lauksaimnieki pārorientē savu darbību?

– Vēsturiski ir izveidojies, ka aptuveni 85 – 90 procenti lauksaimnieku ražo, darbojas Latvijas tirgū. Atlikušie saimnieki savus produktus tieši pārdod citās valstīs, tostarp arī Krievijā. Eksporta tirgus dalībnieki ir spiesti atrast tirgus rietumos. Meklējumi notiek arī Āzijas valstu tirgos. Tas nav viegli un nenotiks ātri, tomēr lauksaimnieki ir sapratuši, ka tas ir jādara, un viņi vairāk vai mazāk veiksmīgi to īsteno.

– Vai lauku uzņēmēji sarežģītās situācijās biežāk nekā agrāk aizņemas naudu bankā?

– Ilgtermiņa investīciju patlaban ir nedaudz mazāk. Šī tendence lielā mērā saistīta ar to, ka pērn ES fondu naudas tikpat kā nebija. Apgrozāmo līdzekļu aizņemšanās notiek nedaudz vairāk nekā agrāk. Cēlonis ir iepriekš nosauktie iemesli.

– Kā lauksaimniekus, viņu pārstāvēto nozari ietekmē Eiropas Savienības fondu nauda?

Nellija Kočanova

Nelija Kočanova: – ES fondiem ir būtiska ietekme – to redzam pēc mūsu datiem gan bankas, gan līzinga pusē. Atšķirība starp finansēšanu bankā un līzinga uzņēmumā ir tā, ka SEB līzings finansē visu, kas “darbojas” uz lauka, tostarp kombainus, traktorus, uzkarināmo tehniku. Banka finansē zemes pirkšanas, infrastruktūras uzlabošanas un citus pasākumus.

Iespēja izmantot ES fondu naudas atbalstu tieši līzinga finansējumam Latvijā ir kopš 2011. gada. Līdz 2011. gadam SEB līzinga daļa lauksaimniecībā bija vien atsevišķi projekti, bet 2011. gadā sākās diezgan būtisks jauno investīciju apgrozījuma kāpums – mēs piešķīrām divu miljonu eiro finansējumu projektiem. 2013. gadā mūsu finansējums bija jau 16,6 miljoni eiro. Tātad ES fondu rosinātais pieprasījums auga astoņas reizes! Savukārt 2014. gadā SEB līzinga no jauna piešķirtais finansējums lauksaimniecībai saruka par 7%. To tiešā veidā ietekmēja fakts, ka gada sākumā bija palicis vairs neliels fondu naudas pārpalikums kombainu finansējumam, ko veiksmīgi apguvām, bet no marta līdz gada beigām ES fondu naudas tikpat kā vairs nebija. Vēl viens nosacījums, kas apstiprina klientu interesi, kad fondu nauda parādās, ir savlaicīgā un aktīvā pieteikšanās. Aplūkojot LAD datus, redzams, ka lielākā daļa no saimniecībām, kas pieteikušās līdzfinansējumam, ir SEB bankas un līzinga klienti. Sarunās ar lauksaimniekiem secinām, ka lielākā daļa pieteikuma iesniedzēju gaida apstiprinošu lēmumu no Lauku atbalsta dienesta par fondu līdzfinansējumu, jo tas segs nozīmīgu daļu no tehnikas vērtības.

– Vai ir arī lauksaimnieki, kas neizmanto ES fondu naudas atbalstu?

– Ir. Septiņu procentu kritums naudas izteiksmē lauksaimniecības līzingam 2014. gadā, situācijā, kad fondu naudas nav, rāda, ka daļai lauksaimnieku ir konkrēta akūta vajadzība konkrētās tehnikas vienības pirkumam ikdienas darbam. Šajā gadījumā izvēlas līzinga finansējumu bez fondu naudas piesaistes. Lielākajā daļā gadījumu, ja zemnieks var gaidīt, tehnika ļauj pietiekamā kvalitātē apstrādāt lauku, veikt ikdienas darbus, tad investīciju lēmumu labprātāk atliek līdz brīdim, kad varēs saņemt papildu atbalstu. Pērn salīdzinājumā ar 2013. gadu noslēgto līgumu skaits ar lauksaimniecības klientiem pat auga. Tātad, visticamāk, ir pirktas lētākas tehnikas vienības.

– Ar kādu atbalstu lauksaimnieki var rēķināties šogad?

– Kā katru gadu, tuvojoties jaunajai lauksaimnieku sezonai, esam sagatavojuši lauksaimniekiem piedāvājumu izdevīgas lauksaimniecības tehnikas iegādei. Ar to var iepazīties mūsu mājas lapā seb.lv/agro. Taču papildus tam aicinām lauksaimniekus nākt uz konsultācijām, jo, ņemot vērā, ka pēdējos gados ir būtiski pieaudzis vidējais saistību slogs uz saimniecību, bankas loma ir ne tikai kā naudas devēja, bet arī kā konsultanta un veiksmīgākā risinājuma ieteicēja, lai sabalansētu investīcijas un to atdevi ilgtermiņā – lai nākotnes pelnītspēja konkrētajam objektam, zemes gabalam būtu pragmatiski pārdomāta. Cenšamies klientiem palīdzēt kontrolēt naudu un nepieļaut, lai nauda kontrolē viņus. Īpaši patlaban, kad fondu nauda būs pieejama un cilvēki morāli ir gatavi uzņemties lielākas kredītsaistības, redzam savu padomdevēja lomu vēl svarīgāku nekā agrāk.
seb_agro
Īpašais piedāvājums lauksaimniekiem tehnikas un auto iegādei – seb.lv/agro

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Latvijā ir 90% mazo saimniecību. 7 gados lauku attīstībai novirzīs 1,5 miljardi eiro, bet mazajiem…34.7
    miljoni !? Veseli 2,3% !!! Nu milzīgs atbalsts mazajiem, viņi pat nezinās kur to naudu likt ! Par 15 tūkst. eiro pirks lopus, cels kūtis, pirks zemi, pirks “džon dīrus”,paplašinās saimniecību, utt. Bet kad atgriezīsies realitātē, ko par tiem 15 tūkst. reāli var nopirkt, tad… turpinās pamest laukus un brauks kā līdz šim piepelnīties uz Īriju. Tiešām, mūsu laukus sagaida rožaina nākotne! Paldies ES naudas PLāNOTāJIEM no ZM!

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (1)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+