FKTK vadītājs Eiropas Komisijā: “ABLV Bank” likvidējās pagātnes grēku dēļ 0
Šodien Eiropas Komisijas (EK) Īpašajā finanšu noziegumu izpētes komitejā (TAX3) Eiropas Parlamenta deputāti uzklausīja un pēcāk iztaujāja trīs dažādu valstu regulatoru teikto par attiecīgo valstu teritorijās likvidēto banku gadījumiem, kuras apsūdzētas naudas atmazgāšanā. Tostarp komitejā runāja arī Latvijas regulatora Finanšu kapitāla un tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēteris Putniņš, kurš dalījās ar saviem spriedumiem par “ABLV Bank”.
P. Putniņš savā uzrunā norādīja, ka gadu gaitā FKTK bankām likusi izpildīt dažādas prasības, par kuru neizpildīšanu tās sodītas. Tostarp arī “ABLV Bank”, kura tieši vai netieši, bet pieķerta dažādu nelikumību pastrādāšanā vai līdzdalībā. Taču līdz ar ASV valdības ziņojumu banka faktiski tikusi izolēta no tirgus, kas nozīmējis tās funkcionēšanas neiespējamību un pašlikvidēšanos. Viņš lika noprast, ka ASV ziņojums bijis ļoti ietekmīgs, taču tiešā veidā ASV neesot aizvērušas banku. Banku “nogalinājis” tirgus, kas pēc ziņojuma reaģējis pārāk saasināti, noslēdzot bankai iespēju, piemēram, pārdot vērtspapīrus u.c. svarīgas darbības. Putniņš arī brīdināja citas valstis, ka šāda ziņojuma dēļ likvidētos jebkura banka, ja tirgus reaģētu tik asi. “Nav tā, ka ASV ziņojums mūs pēkšņi pārsteidza – lielākā daļa no “FinCEN” ziņotā mums bija zināms. Nevar noliegt, ka Latvijā joprojām naudas atmazgāšanas problēma pastāv, bet esam veikuši lielu darba apjomu, lai to mazinātu. Piemēram, 2016.gadā “ABLV Bank” uzlikām lielāko naudas sodu Latvijas vēsturē. Mans vērtējums būtu tāds, ka “ABLV Bank” likvidējās vēstures dēļ – gadu gaitā tai bija pārāk daudz pārkāpumu un melno plankumu,” sacīja P. Putniņš, nosaucot gan Moldovas lietu, gan Ziemeļkorejas sankciju neievērošanu u.c. pagātnes grēkus.
Ass savos jautājumos bija EP deputāts Krišjānis Kariņš, kurš no P. Putniņa centās uzzināt, kāpēc bija jāgaida līdz ASV nāvējošajam paziņojumam, kamēr FKTK tik vien kā bankai lika sodus. Kariņš arī pieminēja Igaunijas gadījumu, kuru “Versobank” zaudēja licenci pēc Igaunijas regulatora lūguma, nevis lūza citas valsts institūcijas vadzis. “Mums raksturīgi, ka visas iestādes saka, ka viss ir kārtībā, seko jebkuram likumam, pat ja tas ir greizs. Mums, likumdevējiem, jāsaprot, kas likumā jāmaina, lai varētu veikt attiecīgas darbības. To vislabāk zina viņi, nevis mēs. Mēs situāciju varam mainīt, bet viņiem jānāk ar priekšlikumiem,” sacīja Kariņš.
Pie kāda noteikta kopsaucēja komiteja vairāk nekā divu stundu ilgajā uzklausīšanā tā arī nenonāca. Arī K. Kariņš pēcāk žurnālistiem uzsvēra, ka informāciju no regulatoriem varējis dabūt vien ar spīlēm, kā raujot zobu bez anestēzijas. Taču komitejas laikā varēja noprast, ka EK varētu sākt diskusijas par īpašas institūcijas, uzrauga izveidošanu, kas nodarbotos tikai ar naudas atmazgāšanas problēmām bankās.
