×
Mobilā versija
+7.6°C
Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
Ceturtdiena, 26. aprīlis, 2018
9. janvāris, 2018
Drukāt

“Bankas Baltija” sabrukums skāra katru trešo ģimeni. 30 svarīgākie notikumi Latvijai (9)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

"Bankā Baltija" palika ap 40 tūkstošu privāto noguldītāju un 20 tūkstošu uzņēmumu finanšu līdzekļi.

Savā 30 gadu jubilejā “Latvijas Avīze” atskatās uz aizvadītajiem gadu desmitiem un notikumiem, procesiem, kuri bijuši īpaši svarīgi mums un Latvijai.

1994. gada aprīlī arvien vairāk signālu liecināja, ka lielākā un šķietami respektablākā privātā banka tā laika Latvijā – “Banka Baltija” – piedzīvo krahu.

Bankas darbība bija balstīta piramīdas principā – augstās procentu likmes piesaista jaunus noguldītājus, kuru nauda ļauj norēķināties ar iepriekšējiem. Iespēja nopelnīt dažos mēnešos no depozīta 80% un pat 90% vilina daudzus, teju katrs otrais Latvijas noguldītājs izņēma ietaupījumus no konservatīvākām bankām un pārvietoja uz “Baltiju”. Baņķieri laikam cerēja pelnīt mūžīgi, paļaujoties uz lata kursa kritumu. Taču inflācija mazinājās, kurss nekrita un shēmotājiem nākas saskarties ar grūtībām.

1994. gada 17. maijā Latvijas valdība bija spiesta daļēji pārņemt “Banku Baltija”, solot noguldītājiem, ka viņu nauda ir drošībā. Tieši pēc gada, 22. maijā, “Banka Baltija” tomēr pārtrauca jebkādas operācijas un jau pēc mēneša tika atzīta par maksātnespējīgu. Iestājās saimnieciskais haoss. Saistības ar noguldījumu turētājiem un kreditoriem netika dzēstas. Bankā palika ap 40 tūkstošu privāto noguldītāju un 20 tūkstošu uzņēmumu finanšu līdzekļi. “Banka Baltija” aizrāva sev līdzi vēl vairākas citas bankas, kā arī daudzus uzņēmumus. 1995. gada banku krīze sagrāva ilūzijas par Latviju kā potenciālu Austrumeiropas finanšu centru.

Izmeklēšanas komisija dažus gadus pēc bankas sabrukumu atzina, ka tiešais “Bankas Baltija” bankrota cēlonis bija bankas akcionāru un vadītāju ilgstoša un sistemātiska pretlikumīga rīcība, kā arī neprofesionāla bankas lietu izlemšana. 2007. gadā Latvijas Augstākā tiesa piesprieda bijušajam “Bankas Baltija” padomes priekšsēdētājam Aleksandram Laventam un bankas prezidentam Tālim Freimanim septiņu un piecu gadu cietumsodu, kas stājās spēkā 2009. gadā. Nepietiekama komercbanku uzraudzība tika pārmesta arī Latvijas Bankai.

1995. gadā, pēc tam kad banka atzīta par maksātnespējīgu, Ministru prezidents Māris Gailis, viesojoties “LA” redakcijā, dara zināmu, ka valdība visiem “Baltijas” noguldītājiem garantē izmaksāt līdz 500 latiem lielu summu, bet vairāk ne: “Mēs nevaram atstāt nelaimīgos noguldītājus likteņa varā, kā tas ir bijis citu banku maksātnespējas gadījumos.” Toreiz M. Gaiļa valdībai pārmeta, ka “Banka Baltija” tiek glābta uz nodokļu maksātāju rēķina.

Šodien M. Gailis, atskatoties uz vairāk nekā 20 gadus seniem notikumiem, uzsver, ka no nodokļu maksātāju naudas bankas glābšanā netika iztērēts ne santīms. Vērtējot notikušo no laika distances, bijušais premjers joprojām ir pārliecināts, ka “Banka Baltija” bija jāglābj. “Šī pārņemšana bija nepieciešama, lai saglabātu valstī mieru, lai cilvēki neietu ielās un nesāktos grautiņi. Tā bija pareiza politiska rīcība. Banka bija jāglābj, lai šo krīzi neizmantotu populistiskie un destruktīvie spēki savā priekšvēlēšanu aģitācijā. Neraugoties uz visu to, Zīgerista partija 6. Saeimas vēlēšanās ieguva otro lielāko balsu skaitu. Ja “Banka Baltija” netiktu glābta, visticamāk, gan Saeima būtu cita, gan arī varbūt mēs dzīvotu cita veida valstī,” piebilst M. Gailis.

M. Gailis nav pārsteigts, ka “Latvijas Avīzes” lasītāji “Bankas Baltija” sabrukumu atceras vēl joprojām, jo toreiz tas skāris katru trešo ģimeni valstī. “Cilvēku vilšanās bija liela par cerēto 70 – 80% nesaņemšanu,” piebilst M. Gailis. “Tā bija skola mums visiem. Gribētos ticēt, ka visi esam mācījušies no “Bankas Baltija” sabrukuma.”

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Jā, tieši tāpēc bankām neuzticos …..ja ir kāda lieka naudiņa , tad vai nu ieguldu mantiskās lietās , vai vienkārši uzglabāju “zeķē”.
    Banku pakalpojumus var izmantot miljonāri … parastajam mirstīgajam nav tur ko naudu glabāt .

  2. petuhs varēja par šo tēmu paklusēt,tāpat repsis lai never muti vaļā,abi bija pie siles kā galvenie un neb a bez viņu ziņas viss notika,visi kopā šeptējās.

  3. Neviens paziņa neko nepazaudēja,jo ja kāds sola maksāt 80% tad to var darīt tikai tas,kurš nodarbojas ar narkotiku vai ieroču nelegālu tirdzniecību,normālā biznesā šāda peļņa nav iespējama un to saprata jebkurš izglītots cilvēks.Teiciens-kur aitas,tur cirpēji ir spēkā joprojām.Naudu jāpelna ar darbu,nevis spekulācijām,tā kā tie cilvēki,kuri tur pazaudēja savu naudu ir paši vainīgi.Skola maksā naudu.

  4. Iespēja nopelnīt dažos mēnešos no depozīta 80% un pat 90% vilina daudzus, teju katrs otrais Latvijas noguldītājs izņēma ietaupījumus no konservatīvākām bankām un pārvietoja uz “Baltiju”.

  5. Visiem jau nesanāca, bet vienam pat formāli ”sameta” naudiņu ceļojumam ar laiviņu apkārtzemes globusam… Tikai tie pārējie bija iestājušies pie “Bankas Baltija” nepareizajām durvīm ( parādes) – vajadzēja pie sētas, pa kurām iznesa naudu…kādi tur arī paspēja…

  6. Noguldītāji toreiz pārsvarā bija pensionāri un pirmspensijas cilvēki. Strādājošie to nevarēja atļauties, jo reāli tajos laikos dzīvoja pusbadā. Tikai, toreizējā bezmaksas TV Jaungadu raidījumos ,,priecēja,, skatītājus ar ,, prominenču,, dzīrēm. Cilvēki bija apjukuši, nesaprata, kas notiek… Tādiem Gaiļiem, Godmaņiem un daudziem citiem, sevi uzskatošajiem par sabiedrības eliti, būtu prātīgāk ekrānos savus PURNUS nerādīt. Varbūt, tauta piemirsīs… Tak viņiem jau vistas smadzenes, nesaprot, ka kādreiz būs jāatskaitās par apzagto tautu un SAVU!!! Valsti… Attaisnojums, droši, pirms vēlēšanām- vainīgs Putins un Krievija…

  7. 1994 gadā trešdaļai ģimeņu vispār nebija noguldījumu bankās – cilveki dzivoja “no rokas mutē” .

  8. Neticu šaj ziņai , jo nepazistu nevienu kurš būtu noguldijis naudu šajā jau sākotnēji ļoti apšaubamajā bankā ….

    • Es zinu vairākus cilvēkus,kuri zaudēja naudiņu šī .. dēl.Nezinu kādēļ,bet es pats izņēmu savu ieguldīto naudiņu kopā ar %,bija kaut kāda nelāga nojauta un drīz pēc tam— čušš,tauta tika aplaupīta.

Draugiem Facebook Twitter Google+